Siltajam laikam iestājoties, manāmākie ūdens transporta līdzekļi pilsētas centra iekšzemes ūdeņos jau kuru gadu ir vecie kuģīši — Vecrīga, Liepāja, Misisipi un Jelgava. Arī šogad tie interesentiem piedāvā ierastos maršrutus pa Daugavu posmā no Salu tilta līdz jūras vārtiem, kā arī reizi nedēļā līdz Mežaparkam. Pēc mēneša paredzēts atjaunot vēl braucienus no Rīgas līdz Majoriem, ko agrāk veica kuģītis Jūrmala.
Kuģīša Liepāja kapteinim Uldim Ziņģim zināms, ka šogad to nomainīs jauns kuģis, kas atšķirībā no esošajiem spēs iziet Rīgas līcī.
Uzņēmēji maršrutu vienveidību skaidro ar cilvēku nevēlēšanos ceļot vairāk par stundu, kā arī maksāt par to augstu cenu. "Lai garie maršruti būtu rentabli, cenai jābūt pieciem sešiem latiem, bet ne visi to var atļauties,” saka kuģīšu Vecrīga, Liepāja un Misisipi īpašnieks Gundars Ūdris, atzīstot, ka vislielākos ienākumus gūst, organizējot banketus.
"Visiem kuģiem darba pietiek,” piebilst kuģīša Jelgava direktors, kurš nemin savu vārdu, norādot, ka pašreizējais to skaits ir optimāls. G.Ūdris gan tā nedomā un nākamgad savus trīs esošos kuģus plāno papildināt ar trim jauniem. Tie pēc izmēra būs lielāki un piemēroti iziešanai jūras līcī, kas varētu piesaistīt vairāk interesentu. Līdzīgu kuģi gatavojas iegādāties arī Jelgavas direktors. Viņš saka, ka "tas arī spēs izbraukt līcī, būs ērts un moderns, ar ādas salonu.”
Attīstīt tūrisma braucienus pa Ķīšezeru vai augšup pa Daugavu, kā arī stimulēt rīdziniekus pārvietoties, izmantojot ūdens ceļus, patlaban kavē nesakārtotā kuģošanas infrastruktūra. Jaunajā pilsētas attīstības plānā atzīmētas vairāk nekā 40 vietas Rīgas iekšzemes ūdeņos, kur ar laiku būtu iespējams piestāt dažāda izmēra peldlīdzekļiem, taču pašlaik no tām reāli var izmantot 13 Daugavmalā un vēl dažas Ķīšezerā.
Pieturvietu trūkums un pašreizējie pašvaldības noteikumi ir iemesls, kādēļ kuģošanai nepievilcīgs vēl joprojām ir arī pilsētas kanāls. "Cilvēki, kurus esmu pa to izvedis, ir fascinēti, taču ar pieturvietām pie tirgus un Bastejkalna vien ir par maz,” saka J.Zaržeckis. Tam, ka kuģošana gar Latvijas Nacionālās operas namu, Brīvības pieminekli, Bastejkalnu un citiem objektiem būtu interesanta tūristiem, ja vien viņi varētu ātri iekāpt un izkāpt, piekrīt arī Rīgas koordinācijas un informācijas centra direktores vietnieks Dainis Bricis.
Lai atdzīvinātu kanālu kā iespējamo satiksmes ceļu, pašvaldībā jau tiek gatavoti grozījumi saistošajos noteikumos, kas ļaus tajā braukt ne tikai ar airu laivām, bet arī motorlaivām ar maksimālo ātrumu 5km/h. Noteikumi arī paredzēs, ka no tirgus līdz Andrejsalai ir vienvirziena kustība, kas, pēc A.Požarnova teiktā, satiksmi padarīs ērtāku un ļaus izvairīties no krastu izskalošanas. Komiteja par šiem grozījumiem varētu lemt jau nākošajā nedēļā.
G.Ūdris ir iepriecināts par šo ieceri, solot apsvērt iespēju biznesu attīstīt arī šajā virzienā. Taču, tā kā "laivu ietilpīgums kanālā ir mazāks, cena par braucienu būtu astoņi līdz desmit lati,” viņš prognozē. Jelgavas direktors savukārt interesentus vadāt pa kanālu gan negrasās, skaidrojot, ka sava uzņēmuma attīstību saredz kuģošanā pa jūru.
