Deklarācija, kas “apgāž kājām gaisā visas republikas dzīvi, tautas likteni”
Retais apšaubīs tēzi, ka pēc 1918. gada 18. novembra valsts pasludināšanas akta 1990. gada 4. maijs un Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ir bijis otrs svarīgākais notikums Latvijas valsts vēsturē.
Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam uzdāvināta nozīmīga fotogrāfija
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs Satversmes sapulces sasaukšanas 100. gadadienā saņēmis nozīmīgu dāvinājumu - vēsturisku fotogrāfiju, vēsta LNVM pārstāvji.
Kāpēc ASV Baltais nams ir baltā krāsā?
Baltais nams nenoliedzami ir viens no būtiskākajiem ASV arhitektūras objektiem. Jebkuram termins “Baltais nams” asociēsies ar ASV prezidenta rezidenci un, protams, arī balto ēkas fasādi. Tomēr iemesls, kādēļ šī nama fasāde ir balta, ir nevis dekoratīvs, bet utilitārs.
Kā igauņi latviešiem olimpiskās spēles no degungala nocēla
Kad pagājušā gada Jāņu dienā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) darīja zināmu, ka 2026. gada olimpiskās spēles rīkos Milāna un Kortīna d'Ampeco, nevis Stokholma, Ore un Sigulda, vēsturiski tā bija jau otrā reize, kad pieci olimpiskie riņķi izslīdēja latviešiem starp pirkstiem. Pirmā bija vēl sāpīgāka, jo toreiz jau pavisam drošu iespēju gar degunu aizlaidām paši, turklāt vēl palaižot garām pašu kā lēnprātīgus apceltos igauņus... Šovasar apritētu apaļi 40 gadi kopš olimpiskās regates norises Rīgas jūras līcī.
Rādija meitenes. Tumsā spīdošo darbinieču tumšais stāsts
Pirmā Pasaules kara laikā simtiem jaunu sieviešu ik dienas devās uz darbu pulksteņu rūpnīcās. Viņu darbs - krāsot to ciparnīcas ar tumsā spīdošu krāsu, kas tika ražota no rādija. Kad darbinieces, kuras pēc darba maiņām burtiski spīdēja tumsā, sāka mirt no šausminošām veselības problēmām, sākās viena no nozīmīgākajām cīņām par strādnieku tiesībām pasaules vēsturē, vēsta portāls "Buzzfeed".
Dainis Īvāns: Rīts pienāca spēji
"...process var iestrēgt pusceļā, ja visi, kas var un patiesi vēlas, necelsies kājās un neteiks savu vārdu, savu domu..."
Andrejs Cīrulis, "Padomju Jaunatne", 20.09.1988.
Rīgas stāsti : Maskavas forštate
Kvartāli ap Centrāltirgu un Zinātņu akadēmiju jau izsenis bija apbūvēti. Pēc Lielā Ziemeļu kara, Rīgai kļūstot par Krievijas impērijas pilsētu, šeit ieradās aizvien vairāk krievu tirgotāju – dzimtcilvēku, kurus muižnieki atlaida peļņā. Iekšpilsētā rāte tiem tirgoties neļāva, tādēļ priekšpilsētā durvis vēra daudzas mazas tirgotavas. Ir zināms, ka 18. gadsimtā bija iezīmējušies vairāki pilsētas attīstības plāni, no kuriem viens bija gar Daugavu Maskavas ielas apkārtnē. Kopumā tie realizējās tikai daļēji – tur, kur neprasīja īpašus valdības asignējumus. Vienīgais realizētais projekts bijis “krievu iebraucamās sētas” celšana Maskavas forštatē. Projekts paredzējis 72 veikaliņu un četru noliktavu izbūvi regulāra kvartāla veidā ar tirgus laukumu vidū. Tas ticis uzcelts par pašu tirgoņu naudu 1772. gadā Jēzus baznīcas priekšā.
Baznīca un pedofilija - desmit gadsimti seksuālas vardarbības
Pāvests Francisks vizītē Baltijā ieradīsies laikā, kad visiem vēl labā atmiņā būs palicis nesenākais un viens no šokējošākajiem ziņojumiem par katoļu garīdznieku pastrādātajiem dzimumnoziegumiem pret bērniem ASV Pensilvānijas štatā vairāk nekā 70 gadu garumā. Katoļu baznīca vārdos ir apliecinājusi, ka pedofilija ir nopietna tās problēma, taču konkrēta darbība tā arī nav sekojusi. TVNET piedāvā īso kursu katoļu garīdzniecības pedofilijas vēsturē.
Lieldienu salas iezemieši bija prasmīgi un miermīlīgi ļaudis, nevis kanibāli
Jaunā pētījumā noskaidrots, ka Lieldienu salas pamatiedzīvotāji bijuši prasmīgi un miermīlīgi, nevis asinskāri kanibāli, kā uzskatīts iepriekš.
Īstais Kapteinis Morgans
Kad izdzirdi vārdu "Kapteinis Morgans", Tev prātā noteikti nāk populārais alkoholiskais dzēriens, bet vai Tu zini, kas īstenībā bija Kapteinis Morgans?
Traģiskākās tiltu katastrofas pasaulē pēdējo simts gadu laikā
Otrdien Dženovā, Itālijas ziemeļrietumos, sagruva apmēram 80 metrus garš autostrādes tilta posms, zem gruvešiem aprokot vairākas automašīnas. Saskaņā ar jaunākajām ziņām, bojā gājuši 37 cilvēki. Portāls TVNET apkopojis pēdējo simts gadu briesmīgākās tiltu katastrofas pasaulē.
Nāves josla Vācijā, kas kļuvusi par 1400 kilometrus garu dabas parku
Bijusī Austrumvācijas un Rietumvācijas robežjosla, kas stiepjas no Baltijas jūras līdz pat Čehijas robežai, apvienotajā Vācijā kļuvusi par milzīgu dabas rezervātu, kurā var atrast vairāk nekā 5000 aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu.
« Atvērta lapa # 1 (no 5) » Materiāli : 1-12 (no 58) Šķirot
