No gūsta Libānā ceturtdien atbrīvotie septiņi igauņu velotūristi naktī uz piektdienu atgriezušies dzimtenē.
Ceļotāji īsi pirms plkst.4 ielidoja Tallinas lidostā ar lidsabiedrības «Estonian Air» lidmašīnu, kas iepriekšējā vakarā, lai atvestu ceļotājus mājās, bija devusies uz Beirūtu.
Lidostā viņus sagaidīja tuvinieki, tad atbrīvotie tūristi tikās ar žurnālistiem.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets arī veica lidojumu uz Beirūtu un atpakaļ.
«Viņi ir brīvībā teju 24 stundas. Mana neilgā Beirūtas apmeklējuma laikā es tikos ar premjerministru un ārlietu ministru. Izmeklēšana nav beigusies, un mēs sadarbosimies ar Libānas varasiestādēm, lai atrastu noziedzniekus, kas ir saistīti ar šo nolaupīšanu,» sacīja ministrs.
Vaicāts, vai pret gūstekņiem viņu nolaupītāji izturējušies labi, Paets atbildēja: «Gūstekņu sagrābšanā nav nekā cilvēcīga. Visi septiņi visu laiku bija kopā, viņi varēja komunicēt savā starpā.»
Preses konferencē Tallinas lidostā piektdien pastāstīja nule kā no gūsta atbrīvotie tūristi pastāstīja par pašu nolaupīšanas gaitu, dzīvi gūstā un atbrīvošanu.
«Viņi [nolaupītāji] cerēja, ka visa tā jezga drīz beigsies, bet beigās viņi bija noguruši ne mazāk par mums. Bija tikpat nepacietīgi,» atzina ceļotāji.
Atbrīvotie gūstekņi atklāja līdz šim nezināmas detaļas par pašu nolaupīšanu, kas notika 23.martā, kad viņi tikko kā bija iebraukuši Libānā no Sīrijas.
«Viss notika ļoti ātri. Mums sekoja jau no Libānas robežas,» dramatiskos notikumus atceras tūristi. Vienā brīdī viņiem piebraucis automobilis, kurā bijuši trīs vīrieši. Auto apstājies. No tā izkāpuši cilvēki ar automātiem. Atskanējis šāviens - lode trāpījusi līdzās Augustam Tikko, vienam no tūristiem, pie kājām. Tas bijis nopietni. Tad apjukušie tūristi sagrūsti automobilī.
«Tas viss likās neticami. Iepriekš ko tādu uz biju redzējis tikai filmās. Bet brīdis, kad mūs taranēja automašīna, ir acu priekšā burtiski kā līnija, kas dzīvi sadala divās daļās - pirms un pēc,» atzina viens no velotūristu grupas.
Gūstekņi turēti kādā šķūnī Sīrijas kalnos. Tam bijušas metāla durvis un slēģi. Visu gūsta laiku ar igauņiem kopā dzīvojuši astoņi nolaupītāji, kuriem bijis tikpat daudz Kalašņikova sistēmas automātu, soma - pilna ar granātām - un divas šahīdu jostas.
Nolaupītāji pret saviem gūstekņiem izturējušies labi - viņiem nodrošināta pārtika un medikamenti.
Gūstekņu atbrīvošana notikusi šādi - viņi atvesti uz kādu tuksnešainu vietu, jau Libānas teritorijā, iedots telefons ar Igaunijas numuru, un likts no tā saullēktā pazvanīt. Tā viņi arī rīkojušies.
Velotūristi tagad atzīst, ka visbriesmīgākā no 113 gūstā pavadītajām dienām bijusi tā, kad nolaupītāji, draudot ar automātiem, pieprasījuši, lai gūstekņi atzīstas, kuri no viņiem ir ebreji.
«Tā bija mūsu gūsta otrā nedēļa. Pēkšņi mums tieši klāt pienāca bruņoti uzbrucēji - vietējos medijos bija parādījusies informācija, ka mūsu vidū ir četri ebreji,» preses konferencē pastāstīja tūristi. «Mēs viņiem teicām, paskatieties uz mūsu sejām, skatieties uz mūsu vārdiem.»
Nolaupītāji arī prasījuši, vai viņi gadījumā nav dāņi.
«Pēc visa spriežot, tie bija radikālie musulmaņi. Pēc zināmajiem notikumiem dažu tautību pārstāvjiem diez vai no viņiem izdotos aiziet dzīviem,» sacīja tūristi, šķiet, atgādinot par skandālu, kas izraisījās pēc pravieša Muhameda karikatūru publicēšanas dāņu laikrakstā.
«Laikā, kad mēs atradāmies gūstā, ASV sadedzināja Korānu. Ja tas būtu noticis Igaunijā, negribas pat domāt, kas mūs sagaidītu,» spriež atbrīvotie gūstekņi.
23.martā bruņoti uzbrucēji Zehlas pilsētas apkaimē Bekaa ielejā Libānas austrumos nolaupīja septiņus nule kā no Sīrijas iebraukušus Igaunijas velotūristus.
Atbildību par nolaupīšanu uzņēmās līdz šim nedzirdēta organizācija «Atdzimšanas un reformu kustība».
Aprīlī tīmeklī parādījās videomateriāls, kurā nolaupītie tūristi aicināja Libānas, Saūda Arābijas, Jordānijas un Francijas līderus viņiem palīdzēt, bet nekādas prasības savu nolaupītāju vārdā neizvirzīja.
Otrajā video, kas tīmeklī tika ievietots maijā, viņi kritizēja Igaunijas valdību, jo tā viņus ir pametusi, un sacīja, ka viņiem draud «lielas briesmas».
Izmeklēšanai tuvu stāvošs informācijas avots toreiz apliecināja, ka video tīmeklī ievietots no Damaskas, ar to raisot minējumus, ka velotūristi no Libānas aizvesti uz Sīriju.
Velobraucējus pēc teju četru mēnešu gūsta atbrīvoja 14.jūlijā. Viņi tika nogādāti Arsālas pilsētā, Bekaa ielejā, un tad pārvesti uz Francijas vēstniecību Beirūtā, bet nākamajā dienā atgriezās dzimtenē.
Ceļotāji īsi pirms plkst.4 ielidoja Tallinas lidostā ar lidsabiedrības «Estonian Air» lidmašīnu, kas iepriekšējā vakarā, lai atvestu ceļotājus mājās, bija devusies uz Beirūtu.
Lidostā viņus sagaidīja tuvinieki, tad atbrīvotie tūristi tikās ar žurnālistiem.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets arī veica lidojumu uz Beirūtu un atpakaļ.
«Viņi ir brīvībā teju 24 stundas. Mana neilgā Beirūtas apmeklējuma laikā es tikos ar premjerministru un ārlietu ministru. Izmeklēšana nav beigusies, un mēs sadarbosimies ar Libānas varasiestādēm, lai atrastu noziedzniekus, kas ir saistīti ar šo nolaupīšanu,» sacīja ministrs.
Vaicāts, vai pret gūstekņiem viņu nolaupītāji izturējušies labi, Paets atbildēja: «Gūstekņu sagrābšanā nav nekā cilvēcīga. Visi septiņi visu laiku bija kopā, viņi varēja komunicēt savā starpā.»
Preses konferencē Tallinas lidostā piektdien pastāstīja nule kā no gūsta atbrīvotie tūristi pastāstīja par pašu nolaupīšanas gaitu, dzīvi gūstā un atbrīvošanu.
«Viņi [nolaupītāji] cerēja, ka visa tā jezga drīz beigsies, bet beigās viņi bija noguruši ne mazāk par mums. Bija tikpat nepacietīgi,» atzina ceļotāji.
Atbrīvotie gūstekņi atklāja līdz šim nezināmas detaļas par pašu nolaupīšanu, kas notika 23.martā, kad viņi tikko kā bija iebraukuši Libānā no Sīrijas.
«Viss notika ļoti ātri. Mums sekoja jau no Libānas robežas,» dramatiskos notikumus atceras tūristi. Vienā brīdī viņiem piebraucis automobilis, kurā bijuši trīs vīrieši. Auto apstājies. No tā izkāpuši cilvēki ar automātiem. Atskanējis šāviens - lode trāpījusi līdzās Augustam Tikko, vienam no tūristiem, pie kājām. Tas bijis nopietni. Tad apjukušie tūristi sagrūsti automobilī.
«Tas viss likās neticami. Iepriekš ko tādu uz biju redzējis tikai filmās. Bet brīdis, kad mūs taranēja automašīna, ir acu priekšā burtiski kā līnija, kas dzīvi sadala divās daļās - pirms un pēc,» atzina viens no velotūristu grupas.
Gūstekņi turēti kādā šķūnī Sīrijas kalnos. Tam bijušas metāla durvis un slēģi. Visu gūsta laiku ar igauņiem kopā dzīvojuši astoņi nolaupītāji, kuriem bijis tikpat daudz Kalašņikova sistēmas automātu, soma - pilna ar granātām - un divas šahīdu jostas.
Nolaupītāji pret saviem gūstekņiem izturējušies labi - viņiem nodrošināta pārtika un medikamenti.
Gūstekņu atbrīvošana notikusi šādi - viņi atvesti uz kādu tuksnešainu vietu, jau Libānas teritorijā, iedots telefons ar Igaunijas numuru, un likts no tā saullēktā pazvanīt. Tā viņi arī rīkojušies.
Velotūristi tagad atzīst, ka visbriesmīgākā no 113 gūstā pavadītajām dienām bijusi tā, kad nolaupītāji, draudot ar automātiem, pieprasījuši, lai gūstekņi atzīstas, kuri no viņiem ir ebreji.
«Tā bija mūsu gūsta otrā nedēļa. Pēkšņi mums tieši klāt pienāca bruņoti uzbrucēji - vietējos medijos bija parādījusies informācija, ka mūsu vidū ir četri ebreji,» preses konferencē pastāstīja tūristi. «Mēs viņiem teicām, paskatieties uz mūsu sejām, skatieties uz mūsu vārdiem.»
Nolaupītāji arī prasījuši, vai viņi gadījumā nav dāņi.
«Pēc visa spriežot, tie bija radikālie musulmaņi. Pēc zināmajiem notikumiem dažu tautību pārstāvjiem diez vai no viņiem izdotos aiziet dzīviem,» sacīja tūristi, šķiet, atgādinot par skandālu, kas izraisījās pēc pravieša Muhameda karikatūru publicēšanas dāņu laikrakstā.
«Laikā, kad mēs atradāmies gūstā, ASV sadedzināja Korānu. Ja tas būtu noticis Igaunijā, negribas pat domāt, kas mūs sagaidītu,» spriež atbrīvotie gūstekņi.
23.martā bruņoti uzbrucēji Zehlas pilsētas apkaimē Bekaa ielejā Libānas austrumos nolaupīja septiņus nule kā no Sīrijas iebraukušus Igaunijas velotūristus.
Atbildību par nolaupīšanu uzņēmās līdz šim nedzirdēta organizācija «Atdzimšanas un reformu kustība».
Aprīlī tīmeklī parādījās videomateriāls, kurā nolaupītie tūristi aicināja Libānas, Saūda Arābijas, Jordānijas un Francijas līderus viņiem palīdzēt, bet nekādas prasības savu nolaupītāju vārdā neizvirzīja.
Otrajā video, kas tīmeklī tika ievietots maijā, viņi kritizēja Igaunijas valdību, jo tā viņus ir pametusi, un sacīja, ka viņiem draud «lielas briesmas».
Izmeklēšanai tuvu stāvošs informācijas avots toreiz apliecināja, ka video tīmeklī ievietots no Damaskas, ar to raisot minējumus, ka velotūristi no Libānas aizvesti uz Sīriju.
Velobraucējus pēc teju četru mēnešu gūsta atbrīvoja 14.jūlijā. Viņi tika nogādāti Arsālas pilsētā, Bekaa ielejā, un tad pārvesti uz Francijas vēstniecību Beirūtā, bet nākamajā dienā atgriezās dzimtenē.
