Pētījumā 35% respondentu atzinuši, ka naudu izklaides pasākumu apmeklēšanai netērē. Savukārt 15% pauda, ka no sava budžeta atvēl tikai piecus latus. 17% norādīja, ka mēnesī izklaidei tērē līdz 10 latiem un tikpat sacīja, ka līdz 20 latiem. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanai (piemēram, teātrim, izstādēm, klasiskās mūzikas koncertiem utt.) 50% respondentu naudu netērē, bet 16% norādīja, ka viņu budžetā šī aktivitātēm ir atvēlēta summa, kas nepārsniedz piecus latus. Līdz desmit latiem tērē 15%, bet vairāk naudu kultūras pasākumu apmeklēšanai tērē vien 11,3% iedzīvotāju.
Vislielāko sabiedrības atbalstu situācijā, ja tiktu pārtraukts vai samazināts valsts vai pašvaldību finansējums un par kultūras pasākumu apmeklēšanu vai līdzdalību būtu jāmaksā vairāk, saņemtu teātra nozare (20%) un Dziesmu un deju svētki (16%). 27% respondentu norādījuši, ka viņus vispār neinteresē šādi kultūras pasākumi vai viņi tajos nepiedalās, bet 21% atteiktos tajos piedalīties, ja pašiem būtu jāpiemaksā.
Lūgti novērtēt, kuras kultūras jomas valstij un pašvaldībām būtu noteikti jāatzīst par prioritārām ierobežota finansējuma gadījumā, vairāk nekā puse respondentu jeb 56% pauž uzskatu, ka jāatbalsta bērnu mūzikas un mākslas skolas, 41% - lielo pasākumu nodrošināšana (kultūras festivāli, Dziesmu un deju svētki), bet 32%, rūpējoties par pašizglītošanos un pilnveidošanos, domā, ka jāatbalsta pašdarbības kolektīvi, piemēram, amatieru kori un deju kolektīvi.
"Plašais mūzikas un mākslas skolu tīkls ir unikāla Latvijas priekšrocība, kas ir jāsaglabā un sniedz arī būtisku ekonomisko ieguvumu. To nekādi nevar precīzi izmērīt, taču esmu pārliecināts, ka tas ir ļoti ievērojams, jo iegūtā radošā izglītība paplašina erudīciju, attīsta radošu domāšanu, stimulē tiekšanos pēc izcilības, tātad padara ekonomiku inovatīvāku un ceļ darba ražīgumu," norāda DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Kā komentē kultūras ministrs Ints Dālderis, pētījums, kurā šoreiz akcentēts kultūras patēriņš valstī, uzrāda gan likumsakarīgas tendences finansiāli sarežģītos apstākļos, gan jau Kultūras ministrijā analizētas problēmas, kam risinājumi jau ir rasti vai tiek meklēti, vienlaikus bankas pievēršanās ne vien izteikti ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem, bet arī kultūras nozarei vēlreiz apliecina tās būtisku vietu un lomu mūsu ikdienā, kā arī parāda valsts atbildību par kultūras klātbūtni mūsu dzīvē, tās pieejamību un ilgtspējīgu attīstību.
"Tendence, ka palielinās tā sabiedrības daļa, kas sarežģītas ekonomiskās situācijas dēļ nevar atļauties maksāt par kultūras pasākumiem, ir satraucoša. Tā pierāda, ka turpmāks finansējuma samazinājums kultūras nozarē nav ne iespējams, ne pieļaujams. Savukārt valsts finansētajām kultūras iestādēm ir jārūpējas par kultūras pieejamību – tas attiecas kā uz biļešu cenu politiku un būtiskām atlaidēm sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām, kas ir īpaši izceltas mūsu muzejos, teātros, koncertorganizācijās, tā uz kultūras pasākumu pieejamību Latvijas novados, kur regulāri jānotiek profesionālo kolektīvu viesizrādēm, koncertiem un muzeju izstādēm," norāda ministrs.
Tāpat pēc kultūras ministra domām, iepriekšējos gados kultūras nozarē nav pietiekami aktīvi izmantotas tās iespējas, ko kultūras infrastruktūras attīstībai var sniegt Eiropas Savienības struktūrfondos pieejamie līdzekļi.
"DnB NORD Latvijas barometrs", kas jau kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
