Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem
Par dzīvokļiem un mājām
No 2011. gada 1. janvāra par mājokļiem maksājamā nodokļa likmes pieaug līdz:
- 0,2 procentiem no mājokļa kadastrālās vērtības līdz 40 000 latu;
- 0,4 procentiem no mājokļa kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu;
- 0,6 procentiem no mājokļa kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu.
Dzīvojamo māju palīgēkas paredz aplikt ar nodokli no 2012. gada 1. janvāra.
Mājokļu nodokļa likmju dubultošana gan vēl nenozīmē, ka visos gadījumos divreiz palielināsies nodokļa summas. No 2011. gada 1. janvāra jāseko, kā būs mainījušās Valsts zemes dienestā (VZD) nekustamiem īpašumiem (ēkām un zemei) noteiktās kadastrālās vērtības. Izmaiņas var noskaidrot, izmantojot VZD portālu "www.kadastrs.lv", ievadot datorā īpašuma kadastra numuru vai kadastra apzīmējumu.
Ja nav pieejams dators, vienu reizi gadā par saviem īpašumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētos datus bez maksas var noskaidrot arī VZD reģionālo nodaļu klientu apkalpošanas centros.
Par zemi
Par zemi maksātā nodokļa likme paliek līdzšinējā – 1,5% no kadastrālās vērtības.
Par neapstrādātu lauksaimnieciski izmantojamu zemi – 3% no kadastrālās vērtības. Neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir tāda, kurā vairāk nekā 70% no īpašniekam piederošās platības līdz 1. septembrim nav izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, ieskaitot ražas novākšanu, dzīvnieku ganīšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, vai minētā zemes platība netiek appļauta.
2011. gadā nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes gabalu un katru ēku nedrīkst pārsniegt 2010. gadā aprēķināto nodokļa apmēru (neņemot vērā atvieglojumus) vairāk kā par 25 procentiem.
Šis ierobežojums ir tikai par zemi, saimnieciskā darbībā izmantojamām ēkām un inženiertehniskajām būvēm. Bet tas neskar par dzīvokļiem un dzīvojamām mājām aprēķinātās nodokļa summas.
Tāpat šis ierobežojums neskar par neapstrādātu lauksaimniecības zemi aprēķinātos nodokļus un tos nekustamos īpašumus, par kuriem aprēķinātā nodokļa summa nepārsniedz 5 latus.
Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā tiek noteikts 5 lati. Ieskaitot tos gadījumus, kad maksātājam ir piešķirti nodokļa atvieglojumi un pēc to piemērošanas par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis attiecīgajā pašvaldībā ir mazāks par 5 latiem. Ja trūcīgām un maznodrošinātām personām pēc atvieglojumu piešķiršanas 90 procentu apmērā aprēķinātā nodokļa summa ir mazāka par 5 latiem, tad pašvaldība var nenosūtīt maksāšanas paziņojumu. Aprēķinātā nodokļa summa uzkrājas līdz tam brīdim, kad tā pārsniedz 5 latus. Tad pašvaldība nosūta maksāšanas paziņojumu par visiem iepriekšējiem gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis bijis uzkrāts.
Nekustamā īpašuma nodokli var samaksāt par visu gadu vai reizi ceturksnī, bet ne vēlāk kā 31. martā, 15. maijā, 15. augustā un 15. novembrī – vienas ceturtdaļas apmērā no gadam aprēķinātās nodokļa summas.
Pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru jāpaziņo īpašniekam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz 2011. gada 15. februārim. Ja līdz šai dienai īpašnieks to nav saņēmis, tad viņa pienākums ir 1 mēneša laikā par to paziņot rakstiski pašvaldībai. Savukārt nodoklis jāsamaksā 1 mēneša laikā, skaitot no maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas.
Nekustamas mantas pārdevējiem
Pēc likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ienākumus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja privātpersona:
- pārdod nekustamu īpašumu;
- saņem nekustamu īpašumu mantojumā;
- saņem nekustamu īpašumu dāvinājumā;
- saņem kompensāciju par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā namā, ja īrnieks tajā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam vai viņa mantiniekam;
- iegūst citus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamus ienākumus.
Ja darījumi ar nekustamo īpašumu ir privātpersonas oficiāli reģistrēta saimnieciskā darbība, tad no 2011. gada 1. janvāra ienākumus apliks ar 25% iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ja īpašumu pārdos cilvēks, kuram pārdošana nav reģistrēta saimnieciskā darbība, tad nodokli rēķinās no kapitāla pieauguma ar 15% likmi.
Ja īpašums piederējis fiziskai personai mazāk par 5 gadiem (skaitot no īpašuma reģistrēšanas dienas zemesgrāmatā), tad pārdodot to apliks ar 15% nodokli. Ja īpašums bijis privātpersonas īpašumā ilgāk par 5 gadiem (skaitot no īpašuma reģistrēšanas dienas zemesgrāmatā), tad vēl ņems vērā, vai tā ir bijusi šīs personas deklarētā dzīves vieta vismaz vienu pagājušo gadu, skaitot no pārdošanas līguma noslēgšanas brīža. Pārdodot šādu īpašumu, nodoklis tad nebūs jāmaksā. Ja vismaz vienu pagājušo gadu īpašums nav bijis deklarētā dzīves vieta, tad, pārdodot šādu īpašumu, 2011. gadā to apliks ar 15% nodokli.
Iedzīvotāju ienākuma nodokli rēķina no starpības starp pārdošanas cenu un īpašuma iegādes vērtību, un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību. Ieguldījumam jābūt pamatotam ar dokumentiem (kases čekiem, kvītīm, maksājuma uzdevumiem u. c.).
Par 2010. gadā saņemtu mantojumu, dāvinājumu, ienākumiem no nekustama īpašuma pārdošanas vai citiem ar nodokli neapliekamiem ienākumiem, ja tie pārsniedz 1680 latus, tad ienākuma deklarācija jāiesniedz no 2011. gada 1. februāra līdz 1. aprīlim jebkurā Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centrā.
Mājokļu īpašniekiem un pārvaldniekiem
No 2010. gada 1. janvāra spēkā esošais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums nosaka pienākumu gan ģimenes dzīvojamās mājas īpašniekam, gan daudzstāvu mājas pārvaldniekam līdz 2011. gada 30. jūnijam iekārtot tā sauktās mājas lietas, kurā vienuviet jātur: zemesgrāmata; dzīvokļa īpašuma kadastrālās uzmērīšanas lieta; zemes gabala robežu plāns; nama īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku saraksts, pārvaldīšanas līgumi, dzīvokļu īpašnieku izveidoto biedrību, kapitālsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību statūti un citi juridiska un tehniska satura dokumenti.
Tajos namos, kurus apsaimnieko pašvaldības uzņēmumi jeb namu pārvaldes, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības prasīt rakstisku atskaiti par iepriekšējā gadā ieņemto un iztērēto naudu dzīvojamā nama pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Namu pārvaldēm tā jāsniedz līdz 2011. gada 1. aprīlim. Savukārt par aprēķināto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu pārvaldniekam rakstiski bija jāpavēsta dzīvokļu īpašniekam līdz 2010. gada 15. decembrim.
Namu būvētājiem un atjaunotājiem
2011. gada martā Ekonomikas ministrijā plāno jaunus grozījumus Ministru kabineta noteikumos par dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem. Ar tiem paplašināsies to mājokļu īpašnieku loks, kas drīkst pieteikties uz valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu namu atjaunošanai. Kopš 2009. gada aprīļa šo finanšu atbalstu – 50% apmērā no atjaunošanai atbalstāmajiem izdevumiem – piedāvā no 1944. līdz 1993. gada beigām celto daudzstāvu dzīvojamo namu dzīvokļu īpašniekiem.
Turpmāk uz šo atbalstu varēs pieteikties arī pirms kara celto daudzstāvu namu dzīvokļu īpašnieki, tāpat dzīvokļu iemītnieki mājās ar nelielu dzīvokļu skaitu.
No 2011. gada janvāra Vides ministrija plāno izsludināt konkursu uz valsts finanšu atbalstu privātpersonām – maza enerģijas patēriņa vienas ģimenes dzīvojamo ēku celtniecībai (līdz 200 kvadrātmetru lielām); pašvaldībām vai komersantiem – dvīņu vai rindu dzīvojamo ēku celtniecībai. Valsts segtu 65 procentus no maza enerģijas patēriņa ēkas un pēc Latvijas būvnormatīviem parastas celtniecības izdevumu starpības.
Apstiprinātie projekti valsts atbalsta saņēmējam jāīsteno līdz 2012. gada 1. novembrim.
Dzīvojamo māju atjaunotājiem savukārt plānots valsts finanšu atbalsts, lai nomainītu ar akmeņoglēm vai šķidro kurināmo darbināmas apkures iekārtas pret saules kolektoriem, gaisa vai zemes siltuma sūkņiem, koksnes granulu vai šķeldas apkures iekārtām. Ģimenes privātmājām, dvīņu un rindu mājām, dārza mājām, vasarnīcām ar koka un mūra ārsienām, kā arī daudzdzīvokļu namiem atbalsts paredzēts līdz 50% apmērā, bet ne vairāk kā 7000 latu.
Lauku un pilsētu zemes pircējiem
2010. gada 30. decembris ir pēdējā diena pirkuma līgumu noslēgšanai ar Latvijas Hipotēku un zemes banku tiem lauku un pilsētu zemes pircējiem, kuriem tā savulaik bija piešķirta lietošanā. Nenoslēdzot līgumu, zūd pēdējā iespēja iegūt zemi īpašumā par sertifikātiem un pēc zemes kadastrālās vērtības.
No 2011. gada 1. janvāra neizpirkto apbūvēto zemi (ja uz tās atrodas personai piederošas ēkas un būves), kā arī neizpirkto neapbūvēto zemi varēs nopirkt par naudu un pēc tirgus vērtības – Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Bet, lai to izdarītu, līdz 2011. gada beigām ar pašvaldību jānoslēdz zemes nomas līgums.
Zemes iznomātājiem
Ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" grozījumiem noteikts, ka bijušiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības pieprasīt par zemi, uz kuras atrodas padomju laikā uzcelti daudzdzīvokļu nami vai citas celtnes un būves, gada nomas maksu. Tā sauktā piespiedu nomas maksa daudzdzīvokļu namiem nosakāma 6 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Vēl grozījumos noteikts, ka zemes nomnieks atlīdzina iznomātājam izdevumus par nekustamā īpašuma nodokli.
No 2011. gada 1. janvāra īpašnieki varēs prasīt 6 procentus par nomu arī tādai zemei, uz kuras atrodas valstij vai pašvaldībām piederoši īpašumi.
Īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatās
Līdz 2011. gada beigām visās zemesgrāmatu nodaļās nekustamo īpašumu reģistrācija, kā arī nepieciešamo datu izsniegšana iedzīvotājiem notiks galvenokārt elektroniskā veidā. Papīra formāta dokumenti gan pilnīgi neizzudīs. Arī turpmāk tie tiks izsniegti pēc klientu pieprasījuma. Taču datu elektroniskā uzkrāšana pasargā no papīra formāta iespējamiem dokumentu viltojumiem. Pērkot īpašumu, par tā piederību un apgrūtinājumiem, samaksājot 3,63 latus, pircējs var nepastarpināti uzzināt Tiesu administrācijā vai mājaslapā "www.zemesgramata.lv".
