Sauļu krātuve
Muzejs paslēpies Vecrīgas ieliņās un suvenīru bodēs, tomēr tā adresi var definēt kā vietu "starp Melngalvju namu un Rātslaukumu". Uzkāpjot muzeja otrajā stāvā, gaišajā telpā var vērot īstu kolāžu gandrīz no 400 košām dažādu materiālu saulēm, kas atvestas no 48 valstīm. Sienas dekori saules formā, ir arī praktiskas lietas: pulksteņi, spoguļi, putnu barotavas, pat cepšanas formas.
Muzeja vadītāja Iveta Gražule rāda papjēmašē tehnikā veidotu sauli. Foto: Anastasija Ļadenko
Apskatot muzeja ekspozīciju un vērojot, kā sauli attēlo dažādas tautas, pārņem jocīgas sajūtas. Tik daudzu sauļu ielenkumā uz mirkli pat pats vari sajusties kā debess spīdeklis. Tomēr atmosfēra ir nepiespiesti pozitīva, jo, iespējams, saules arhetipiskais tēls kā jaunā sākums ir kā kaut kas labs un jauks. Iveta Gražule, muzeja vadītāja, stāsta, ka uz muzeju nākuši arī dziednieki, lai darbotos ar pozitīvām enerģijām.
Saules simbols
Ideja par Saules muzeja veidošanu dzima, jau otrreiz atgriežoties no Portugāles, kur pirms desmit gadiem tika nopirkta pirmā saule. Muzeja dibināšanas brīdī kolekcionārei bija jau ap 300 sauļu: "Bija jāvelk no kastēm ārā un jārāda cilvēkiem!"
Zīmīgi, ka iepriekš uz Kamarina nama fasādes, kur pašlaik atrodas Saules muzejs, bija saules pulkstenis. Kanādas latvietis Visvaldis Ozols, kurš veidojis personīgo, latviešu etnogrāfiskos motīvos ieturētu sauli, atradis pirmskara publikāciju, kurā norādīts, ka Rīgā jau bijis Saules muzejs, kurā apkopota Baltijas izpratne par saules simbolu.
Muzeja viesi
Interese par muzeju bijusi gan amerikāņu rakstniekam Ričardam Koenam, gan lielākajiem Krievijas telekanāliem. "Tā ir artava, ko varam dot," I. Gražule neslēpj prieku par Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē. Valsts par muzeju interesējas daudz mazāk, tādēļ galvenais izdzīvošanas faktors ir suvenīru veikals apakšstāvā.
Muzejā sastopamas arī "niknās saules". Foto: Anastasija Ļadenko
Daudzveidīgais muzejs un tā apmeklētāji
Līdzības ar politiķi dēļ šo sauli mīļi dēvē par Aigariņu. Foto: Anastasija Ļadenko
"Laikam šeit ļoti patīk bērniem," dzirdu runājam kādu kundzi. Bet būtu maldīgi uzskatīt, ka muzeja pamatauditorija ir tikai bērni. I. Gražule stāsta, ka Saules muzeju iemīļojuši dzimšanas dienu svinētāji, jaunlaulātie... Jaunos vīrus Iveta māca veidot senu Mīlestības mezglu. Arī šefi mēdzot darbiniekus atvest, lai tie relaksētos un smeltos pozitīvas emocijas pēc grūtas nedēļas darbā. "Mums ir tik daudz negāciju apkārt, tik grūti cilvēkiem dzīvot, un, ja no mums aiziet projām mirdzošām acīm un saka paldies par pozitīvām emocijām, mums tas ir augstākais novērtējums!"Par tradīciju izveidojies katram apmeklētājam doties mājās ar paša apgleznotu ģipša saulīti. Muzeja pagrabstāvā, kur lieliski saglabājies 17. gadsimta laikā tapis mūris, ir ierīkota darbnīca. Tāpat tur atrodas arī maza izstāžu zāle, kur patlaban ir floristikas pulciņu izstāde. Muzejā notiek dzejas un mūzikas vakari, bet ekspozīcijas iecerēts veidot izglītojošākas.
Bagātīgi rotātās sprēslīcas no kokgriezēja Valda Orlova kolekcijas. Foto: Anastasija Ļadenko
Sprēslīca - aizmirsts sadzīves priekšmets
Muzejā ir izstādīta arī unikāla aptuveni 200 latviešu sprēslīcu - vērpēju darbarīku - kolekcija ar saules atveidojumiem. Senāk sprēslīcas jaunekļi dāvinājuši izredzētajai, bet tās ornamentā ir iekodēts vēstījums. Kokgriezējs Valdis Orlovs apbraukājis pusi Latvijas un veidojis sprēslīcu kopijas (kopumā ap 700), vēlāk tādas, kas ar saules motīviem, piedāvājis muzejam. "Man bija atklājums, ka latviešiem saules zīme nav viena, bet tās ir tik dažādas," piebilst kolekcionāre.
Sprēslīcas arī no citām valstīm. Foto: Anastasija Ļadenko
Praktiska informācija
Muzeja adrese ir Kungu iela 1, tas ir atvērts katru dienu no plkst. 10 līdz 19. Biļešu cenas: pieaugušajiem - Ls 2, studentiem, skolēniem un pensionāriem - Ls 1,50, bērniem - bez maksas, bet skolēnu un bērnudārzu grupām - Ls 1,50 par vienu apmeklētāju. Biļetes cenā iekļauta arī radošā darbnīca - katram apmeklētājam, kā jau minēts, ir iespēja apgleznot Saules muzeja dāvināto ģipša saulīti.
