Goda viesi uzrunāja muzeja direktore Gundega Michele un dāvāja viņam muzeja grāmatu par Latvijas okupācijas laika vēsturi un muzeja suvenīrus. Pēc apsveikuma vārdiem gids izrādīja viesim ekspozīciju.
Pirmie apmeklētāji Latvijas Okupācijas muzejā ieradās 1993.gada 1.jūlijā, muzeja atklāšanas laikā. Kopš 2005.gada vidējais viesu skaits gadā ir pārsniedzis 100 000 cilvēku. Lielākā daļa no tiem ir rietumvalstu tūristi. Aizvien biežāk muzeju apmeklē arī tūristi no Krievijas. Otrā lielākā apmeklētāju grupa ir Latvijas un ārvalstu skolēni un studenti.
Miljonais apmeklētājs stāstīja, ka muzeja ēku nejauši ieraudzījis, ejot cauri Vecrīgai. Pirmdien viņš bijis atceļā no Izraēlas uz Maskavu un dažās stundās starp lidmašīnas reisiem bija nolēmis apskatīt Rīgu, kur līdz šim neesot bijis. Viņu ir ieintriģējis muzeja nosaukums, un viņš devies iekšā. Pēc ekspozīcijas apskates maskavietis atzina, ka bijis ļoti interesanti.
"Bija ļoti labi novadīta ekskursija. Ne mirkli nebija garlaicīgi, kā tas muzejos dažreiz gadās,"
sacīja Mihailovs. Jaunā informācija liekot apdomāt to, kā veidojusies Padomju Savienība, kā tajā iekļāvās padomju republikas un kādu iemeslu dēļ tās no PSRS atdalījās. Maskavietis saņēma brīvbiļeti muzeja apmeklējumam uz visu mūžu.Tūlīt pēc 1 000 000. apmeklētāja muzeja durvis vēra arī 1000 001. viesis. Austrālijā dzīvojošais igaunis Hellarts Peters Pabo muzejā iegriezās pēc aizkustinošas viesošanās savā dzimtenē un tikšanās ar jauniegūtiem radiniekiem. Viņa dzīvesstāsts ir tieši saistīts ar Baltijas valstu okupāciju un līdzinās daudziem, par kuriem stāsta un rāda Latvijas Okupācijas muzejs. 1944.gadā vīrieša māte ar viņu un māsu bija devusies bēgļu gaitās, bet tēvs, kas dienējis armijā, palicis Igaunijā. Pēc bēgļu nometnēm Vācijā viņi pārcēlušies uz Austrāliju. Visu dzīvi vīrietis bijis pārliecināts, ka tēvs dzimtenē ir gājis bojā. Bet pagājušā gadā uzzinājis, ka tēvs tomēr palicis dzīvs, pēc gadiem apprecējies otrreiz un Igaunijā šobrīd dzīvo tēva bērni no otrās ģimenes.
Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki ir gandarīti, ka muzeja viesi augsti novērtē muzejā redzēto un turpinās uzrunāt gan tos cilvēkus, kuri līdz šim nav interesējušies par Latvijas un Austrumeiropas reģiona neseno vēsturi, gan arī tos, kas vēsturi zina caur savu personīgo pieredzi.
