21 Novembrī, Ceturtdiena
Sievietēm :

Zingers un viņa dāvana sievietēm

Sievietēm » Personība

Palielināt Samazināt 23 Apr 2010 , 17:03

Zingers un viņa dāvana sievietēm

Diez vai 1851. gadā ne pārāk jaunais un diezgan nabadzīgais amerikānis Īzaks Zingers varēja iedomāties, ka kļūs par miljonāru un viņa vārdu pēc pusotra gadsimta pazīs visā pasaulē. Viņam bija tikai neveiksmīga karjera un daudzi ārlaulībā dzimuši bērni.

Īzaks Merits Zingers [1811–1875]

IZGUDROJUMS: 22 šujmašīnas detaļu patenti

NODARBE: mehāniķis, izgudrotājs, uzņēmējs

NOZĪME: radīja pirmo masu produkcijas šujmašīnu

Bostonā, Orsona Felpsa darbnīcā, kur tika konstruētas Blodgett & Lerow šujmašīnas, 1850. gadā ieradās dažādus amatus izmēģinājušais, 39 gadus vecais Īzaks Zingers. Zinādams par Zingera inženiera spējām, Felpss viņam ierosināja uzlabot šujmašīnu modeļus, ko bija neērti lietot un grūti ražot, turklāt tie bieži lūza. Pirmais šujmašīnas patents bija izdots jau sen – 1790. gadā Anglijā, bet jaunāko un tiem laikiem pilnīgāko šujmašīnas modeli 1846. gadā bija reģistrējis amerikānis Eliass Hovs. Tomēr arī viņa modelis bija tālu no pilnības.

Zingers aizņēmās tiem laikiem paprāvu summu, 40 dolāru, un ķērās pie izgudrojumiem. Daudzas diennaktis viņš aizrautīgi darbojās, atcerēdamies par ēdienu un miegu tikai tad, kad no noguruma jau ļima.Diegs jau kuro reizi bija samezglojies un beigās pārtrūcis. Ko viņš darīja nepareizi?

Pēkšņi pār viņu nāca apgaismība – vainīga bija ne jau mašīna, bet gan diega spriegums! Pēc tā izlabošanas mašīna strādāja perfekti.

Zingera šujmašīna, atšķirībā no citām tālaika mašīnām, bija aprīkota ar ķepiņu, kas piespieda audumu pie darba virsmas. Turklāt ar mašīnu bija iespējams strādāt –izvēlēties neierobežota garuma dūrienus un šūt ne tikai taisnas šuves. 1851. gada augusta vidū Zingers pa pastu saņēma biezu aploksni, kurā bija ASV patents Nr. 8294. Pats Zingers, šķiet, tolaik pat īsti neapjauta, ko ir radījis. "Nospļauties par izgudrojumu, ka tikai nauda nāktu!” viņš esot izmetis.

 

Neizdevies aktieris, nepazīstams inženieris

Īzaks Zingers piedzima 1811. gadā Pitstaunā, Ņujorkas štata ziemeļos. Viņa tēvs Ādams Zingers, dzimis Reizingers, bija imigrants no Vācijas, māte Ruta Bensone – holandiešu izcelsmes amerikāniete. Īzaks ģimenē bija pēdējais, septītais, bērns. Zingeru bērni bija mazizglītoti, jo skolu apmeklēja tikai ziemā – vasarā nācās pelnīt naudu. 12 gadu vecumā zēns pārcēlās dzīvot pie vecākā brāļa, kam piederēja mehāniskā darbnīca. Šeit Īzaks izauga – viņa augums sasniedza 193 centimetrus – un apguva mehāniķa amatu, kas vēlāk viņam atnesa slavu un bagātību. Taču tad viņš to vēl neapjauta, jo bija pārņemts ar slavas meklēšanu citā jomā – aktiermākslā.

Jau 19 gadu vecumā Īzaks apprecējās ar 15 gadu veco Katrīnu Heiliju, pansijas saimnieku meitu, un pēc četriem gadiem sagaidīja oficiālo pirmdzimto – Viljamu Zingeru. Īzaks nomainīja virkni amatu, strādājot par virpas meistara mācekli, akmeņkali, galdnieku, namdari, taču visvairāk alka spēlēt teātri, un, kad 1836. gadā kāda Baltimoras teātra trupa viņu pieņēma par galdnieku, viņš nekavējoties pameta sievu un pievienojās teātrim. Kad trupai pietrūka aktieru, Īzakam radās iespēja uzstāties. Baltimorā Zingers iemīlējās Mērijā Annā Sponslerē un piedāvāja viņai apprecēties, tiklīdz izšķirsies no pirmās sievas. 1837. gadā Īzakam piedzima divi bērni – meita Liliāna no pirmās sievas un dēls Īzaks no Mērijas. Kopdzīve ar Katrīnu bija beigusies, taču oficiāli viņi izšķīrās daudz vēlāk.

Šajā laikā Baltimoras trupa bija bankrotējusi un Zingeram nācās pelnīt iztiku smagā darbā, rokot Ilinoisas–Mičiganas kanālu. Apnicīgā rakšana vedināja kaut ko izgudrot, un 1839. gadā viņš patentēja pirmo mehānisko ekskavatoru un akmens urbi – drupinātāju. Diemžēl neizdevās ieinteresēt investorus, tāpēc patents tika pārdots par 2000 dolāru.Pēc pieciem gadiem 2000 dolāru bija iztērēti, taču slava un ienākumi no teātra spēlēšanas – nekādi. Zingers atkal bija uz sēkļa.

1844. gadā Zingers iestājās darbā Ohaio štata tipogrāfijā. Te viņam radās ideja par iekārtu, kas automātiski izgrieztu un ražotu lielus koka burtus, ko avīzes izmantoja virsrakstu iespiešanai. 1849. gadā viņš ar Mēriju Annu un abu astoņiem bērniem devās uz Ņujorku, lai izgatavotu šo mašīnu, ko tajā pašā gadā arī patentēja. Diemžēl tvaika katla eksplozija darbnīcā iznīcināja viņa radīto prototipu, tāpēc Felpsa piedāvājums 1850. gadā izmantot viņa darbnīcu, lai to atjaunotu, nāca tieši laikā. Tā viņi satikās – Orsons Felps, kas saņēma investīcijas no diviem jauniem amerikāņiem šujmašīnu izgatavošanai, kuras to nederīguma dēļ neviens nepirka, un Īzaks Zingers, kuram nebija investoru perfekti strādājošai tipogrāfijas mašīnai.

Šujmašīna - 1854. gads. Foto: www.singerco.com

Patenti un aizspriedumi

Saņēmis šujmašīnas patentu, Zingers domāja, ka viņa finansiālās grūtības tūlīt būs pārvarētas, taču iepriekš minētais amerikānis Eliass Hovs viņu iesūdzēja tiesā par izgudrojuma zagšanu. Īzakam trūka naudas advokātam, tāpēc viņš piedāvāja trešo daļu no Zingera šujmašīnu ienākumiem jebkuram juristam, kas viņu aizstāvēs un uzvarēs prāvā. Piedāvājumu pieņēma Ņujorkas advokāts Edvards Klārks, kurš arī vinnēja šo sarežģīto lietu. Taču Hovs nepalika zaudētājos – Zingeram nācās ar viņu vienoties par partnerību un izmaksāt peļņas daļu par katru pārdoto šujmašīnu.

Tomēr 1851. gadā Zingera un Klārka dibinātās I. M. Singer & Co kompānijas biznesam neklājās labi. Pēc Īzaka rasējumiem izgatavotā šujmašīna maksāja tiem laikiem astronomisku summu – 100 dolāru, un to nevarēja atļauties pat puslīdz pārtikusi ģimene. Tad Klārks piedāvāja preci iegādāties uz nomaksu. Iemaksājot piecus dolārus, šujmašīnu drīkstēja ņemt uz mājām un lietot. Turpmāk ik mēnesi par to vajadzēja samaksāt trīs dolārus, līdz parāds tika dzēsts. Ja mēneša maksājumi kavējās, kompānija paņēma mašīnu atpakaļ, iztīrīja, atjaunoja un pārdeva atkal.

Zingers pa to laiku turpināja uzlabot šujmašīnas modeli, patentējot vēl vairākus izgudrojumus, līdz to skaits sasniedza 22. Galvenais viņa atklājums bija pārņemts no tolaik visattīstītākā rūpniecības sektora – ieroču ražošanas. Tā bija īpaši precīza detaļu apstrāde un apmaināmu detaļu principa ieviešana. 1857. gadā Ņujorkā Zingers atvēra pasaulē pirmo masu produkcijas rūpnīcu, kas ražoja kaut ko citu, nevis šaujamrīkus. Zingers bija panācis desmitkārtīgu mašīnas ražošanas izmaksu samazinājumu – pašizmaksa nedaudz pārsniedza desmit dolāru. Viņš pārdeva jauno šujmašīnu uz pusi lētāk nekā pirmo modeli, taču peļņa no vienas mašīnas tik un tā palielinājās par 530%!

Nākamo desmit gadu laikā kompānija ieņēma galveno vietu šujmašīnu pārdošanā. 1858. gada nogalē Ņujorkas štatā darbojās četras Zingera rūpnīcas, pārdoto šujmašīnu skaits sasniedza 3000 gadā, bet 1860. tika pārdots jau 13 000 šujmašīnu. 1865. gadā Zingers un Klārks pārdēvēja savu kompāniju par Singer Manufacturing Company – tās īpašumā bija neskaitāmi patenti, daudzas rūpnīcas un 550 000 dolāru liels kapitāls. 1867. gadā Zingers sāka pārdot un vēlāk arī ražot šujmašīnas Eiropā – Glāzgovā, Skotijā, aizsākot šā zīmola globālo izplatību.

 

Apkaunojošs skandāls

1860. gada sākumā Īzaks Merits Zingers uzturēja piecas atsevišķas mājsaimniecības, katru ar sievu un bērniem. Pavisam viņam bija 18 pēcnācēju, lai gan īsto skaitu neviens nezināja. Viņš jau trīsdesmit gadu bija oficiāli precējies ar savu divu bērnu māti Katrīnu Zingeri, taču sieviete, kuru visi viņa draugi, partneri un darbinieki pazina kā Zingera kundzi, patiesībā bija Mērija Anna Sponslere. Viņiem piedzima desmit bērnu, no kuriem divi nomira zīdaiņa vecumā. Kaut kur Ņujorkā mita vēl viena Zingera sieva – Mērija Īstvuda Voltersa, kurai no viņa piedzima meita Alīsija un kura izvēlējās saukties par Merita kundzi pēc Zingera vidējā vārda. Ceturtā dāma bija Mērija Makgonigala jeb Metjūsa kundze ar trim Zingera bērniem, no kuriem divi mira agrā bērnībā, un vēl ir ziņas par Džadsones kundzi, kuras pirmais vārds palicis nezināms.

Visiem par milzīgu pārsteigumu, janvārī Zingers šķīrās no Katrīnas, apsūdzot sievu laulības pārkāpumā. Viņš turpināja dzīvot ar Mēriju Annu milzīgajā Piektās avēnijas 14. namā, taču atteicās sievieti precēt. Pēc 24 kopā pavadītiem gadiem Mērijai tas bija liels šoks, taču vēl lielāku triecienu sagādāja vīra neuzticība. Vizinoties karietē, viņa ieraudzīja pretimbraucošo vīru un Metjūsa kundzi. Atgriezušies mājās, viņi sāka briesmīgu skandālu, kas beidzās ar to, ka Zingers piekāva Mēriju Annu līdz bezsamaņai. Bērni mēģināja māti aizstāvēt un arī tika iekaustīti. Pēc šā incidenta Mērija Anna iesūdzēja Zingeru tiesā par nežēlību un vardarbību. Tiesa pret šo sūdzību izturējās nopietni – Zingers sākumā tika arestēts, bet tad atlaists ar stingru nosacījumu likt mierā Mēriju Annu.

Francūzieti Izabellu Eiženiju Buajē. Foto: publicitātes foto

Izabella un mājas Eiropā

Zingers ieradās Parīzē un drīz vien tur jutās kā mājās, it sevišķi pēc iepazīšanās ar 19 gadu veco francūzieti Izabellu Eiženiju Buajē, kas bija viņa viesnīcas īpašnieku meita un jau šķirtene. 49 gadus vecais Zingers atkal iemīlējās. 1862. gada nogalē Izabella konstatēja, ka ir gaidībās. Zingers nolēma, ka pienācis laiks atgriezties Ņujorkā un apprecēties. Abu kāzas notika 1863. gada 13. jūnijā Ņujorkā, un pēc mēneša piedzima viņu dēls Ādams. Ģimene dzīvoja Jonkersā, Ņujorkas štatā, Zingera uzceltajā savrupmājā, sauktā par Pili. 1865. gada sākumā viņiem piedzima meita Vinareta, kuru nosauca indiāņu meiteņu vārdā. Īzaks jutās ļoti laimīgs par jauno ģimeni un panākumiem darbā, kas nodrošināja greznu dzīvi.

Viena no luksusa lietām bija speciāli pasūtīts limuzīns, kas izskatījās kā pasažieru vagons, tikai bez motora, jo to vilka 12 melni zirgi.

Koši dzeltenais limuzīns bija aptuveni deviņus metrus garš, un tajā varēja sasēsties 32 cilvēki. Tajā atradās vairākas viesistabas, smēķētāju nodalījums, rotaļu telpa mazuļiem un tualete. Zingers mēdza braukt pa Ņujorkas avēnijām un ielām dzeltenajā vagonā, pa ceļam paķerot visus savus bērnus un viņu draugus, lai aizvestu uz skolu vai paciemoties Pilī. Izabella šajā ziņā bija ļoti saprotoša sieva.

Īzaks un Izabella savās mājās uz mūzikas vakariem un ballēm ielūdza arī Ņujorkas augstāko sabiedrību, taču dižciltīgie un švīti viņus ignorēja, jo miljonārs Zingers nebija cēlies no augstas kārtas ļaudīm. Sabiedrības attieksme Zingeru saniknoja, un viņš nolēma aizceļot no Amerikas uz visiem laikiem. 1866. gadā viņi ar kuģi Vašingtona devās uz Franciju. Brauciena laikā pasaulē nāca Izabellas trešais bērns, ko nosauca par Vašingtonu.

Zingeri apmetās Parīzē, kur jau 1867. gadā viņiem piedzima ceturtais mazulis – puika Pariss, nosaukts dzimtās pilsētas vārdā. Pēc pāris gadiem pasauli ieraudzīja mazā Izabella un pēc gada – Franklins. Pavisam Zingera pēdējā ģimenē bija seši bērni, bet kopumā viņš par saviem atzinis 22 pēctečus.

Kad Francija sāka karot ar Prūsiju, Zingers nolēma 1871. gada janvārī pārcelties uz Angliju, kur arī aizritēja pēdējie pieci viņa dzīves gadi. Viņš iegādājās Oldveju, skaistu īpašumu Devonšīrā, un lika lielo savrupnamu pārbūvēt vērienīgā franču stila villā. Šeit bieži notika izslavēti deju vakari un citas viesības. 1875. gada 14. jūlijā villā notika Īzaka ārlaulības meitas Alīsijas Metjūsas laulības ar kādu inženieri. Zingers bija tā saaukstējies, ka nespēja pavadīt meitu pie altāra. Slimība izrādījās liktenīga – pēc deviņām dienām 64 gadus vecais Īzaks Zingers nomira "no sirds saslimšanas un balsenes iekaisuma”.

 

Mantojums un pēcteči

Zingers mantojumā atstāja aptuveni 14 miljonu dolāru un divus testamentus, kas noteica naudas sadali starp ģimenes locekļiem. Par likumīgo atraitni tika atzīta Izabella, lai gan arī Mērija Anna tiesā pretendēja uz civilsievas statusu. Atbilstoši testamentam kompānijas akcijas vajadzēja sadalīt starp visiem 22 bērniem: zēniem pienācās vairāk, meitenēm – mazāk. Vislielākie ieguvēji bija laulībā ar Izabellu dzimušie bērni, bet vecākie, Viljams un Liliāna, saņēma attiecīgi tikai 10 000 un 500 dolāru, jo šķiršanās tiesā bija liecinājuši par labu mātei Katrīnai. Viņai nekas netika novēlēts.

Dažus gadus pēc vīra nāves Izabella pārcēlās uz Parīzi, lai nodrošinātu meitām iespēju apprecēties ar kādu augstmani. Taču 38 gadus vecā atraitne pati atrada vīru – tas bija starptautiski atzīts beļģu vijolnieks un dziedātājs, kurš uzdevās par Estenburgas vikontu, lai gan bija kurpnieka dēls. Viņi salaulājās 1879. gadā, bet pēc pāris gadiem viņš no Itālijas karaļa patiesi saņēma Kamposelises hercoga titulu. Pēc laulībām vijolnieks atklāja, ka Izabella nav mantojusi Zingera miljonus, kā viņš bija cerējis. Zingers testamentā bija noteicis, ka Izabella, otrreiz apprecoties, saņem tikai 1,5 miljonus dolāru kompānijas akcijās. Tas nodrošināja ļoti pārticīgu dzīvi, taču vikonts bija smagi vīlies. Kamposelises hercogs pret Izabellu un viņas bērniem izturējās nežēlīgi, atņemot visus ienākumus, kas tiem regulāri pienācās. Pēc Zingera draugu padoma Izabella sūtīja dēlus atpakaļ uz Angliju, tiklīdz viņi sasniedza 16 gadu vecumu. Tad viņi nonāca Augstākās tiesas aizbildniecībā un patēvs vairs neko nevarēja uzsākt. Pēdējais Anglijā atgriezās Pariss, kuru patēvs izsauca uz dueli, jo zēns viņu notrieca, aizstāvēdams māti no hercoga sitieniem. Astoņus gadus ilgā nelaimīgā laulība beidzās 1887. gadā ar hercoga nāvi. 1893. gadā Izabella pārsteidza savus jau pieaugušos un precētos bērnus, trešoreiz izejot pie vīra. Tas bija par 52 gadus veco hercogieni krietni jaunāks vijolnieks, taču viņi dzīvoja laimīgi līdz pat Izabellas nāvei 1904. gadā.

Īzaka Merita Zingera atdusas vieta. Foto: publicitātes foto

Neviens no Zingera bērniem nepārspēja sava tēva milzīgos sasniegumus, un viņu nodrošinātā dzīve arī nebija pārlieku laimīga. Vinaretu vairāk interesēja sievietes nekā vīrieši – viņas pirmā laulība tika anulēta, otrā bija savstarpēji izdevīga vienošanās ar kādu homoseksuāli. Viņa bija pazīstama avangarda mūzikas patronese un uzaudzināja savas māsas Izabellas trīs bērnus, kura 27 gadu vecumā izdarīja pašnāvību. Ādams kļuva par tipisku Anglijas lauku muižnieku, Vašingtons aizrāvās ar zirgu skriešanas sacīkstēm un bija Ekseteras universitātes mecenāts, Franklina vaļasprieks bija burāšana. Pariss izmācījās par arhitektu un ir viens no Palmbīčas kūrorta pamatlicējiem, taču viņa personīgo dzīvi apēnoja traģēdija – kopā ar pusbrāli un aukli noslīka viņa un slavenās amerikāņu dejotājas Aisedoras Dunkanes trīsgadīgais dēls Patriks.


Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 635 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 23 Aprīlī 2010

Skatīts : 1907 reizes

Avots : http://www.tvnet.lv/sievietem/persona/328057-zingers_un_vina_davana_sievietem

Birkas : šujmašīnas, dāvana, šūšana, šujmašīna, Zingers, izgudrotājs

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
0   Spam
1 Admin   (24 Aprīlī 2010 09:24)
Ja tā padomā, ko gan mēs iesāktu bez Zingera? ... cry
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Audzināšana - grūta lieta, un tās pilnveidošana ir viens no katra cilvēka svētajiem pienākumiem, jo nav nekā svarīgāka par sevis un savu tuvāko izglītošanu.
-- Sokrāts

Rīgas svētku tiešraide

  • Visi aktuālie video
  • 21 Novembrī vēsturē

    Vai uzskatāt, ka klimata pārmaiņas var reāli apdraudēt Latviju?
    Atbildes: 47
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Katalogs | Kinofilm@LV