Veselības problēmas, kas varētu bērnus piemeklēt rudenī
1) Galvenokārt jau saasinās visas hroniskās kaites. Tam par pamatu ir gan laika apstākļi, gan stress, gan slimības parastā gaita.
2) Tieši šo pašu apstākļu dēļ aktivizējas arī akūtas saslimšanas. Ja ārā ir mitrs un vēss, skaidrs, ka drīz būs klāt arī iesnas un klepus. Bez tam akūtas iesnas pavisam ātri var pāriet hroniskā formā, ilgt mēnesi, un nevar izslēgt komplikāciju pievienošanos.
3) Sākoties apkures sezonai, viena no sūdzībām, kas bērniem parādās, ir klepus.
Klepu izraisa gan jutība pret telpu putekļiem, gan stress, gan citi apkārtējās vides faktori.
4) Ja bērns sūdzas par vēdera sāpēm vai arī ja rudeņos skolēniem un bērnudārzniekiem parādās aizcietējumi, stresa aizcietējumi, caurejas – gan parazītu radītas, gan stresa, tā arī ir tikai normāla reakcija uz lielajām pārmaiņām, kas notiek gan dabā, gan bērnam sākot skolas vai bērnudārza gaitas.
5) Diētas maiņas rezultātā var rasties gan minētās caurejas un aizcietējumi, gan arī dažādas alerģiskas reakcijas, kas izpaudīsies izsitumu veidā vai, piemēram, kā vēdera sāpes.
6) Tā kā rudenī mainās fiziskā slodze, pie kuras bērns ir pieradis vasarā, bet, sākoties skolai, tā ir pavisam citāda, saasinās vai no jauna parādās dažādas locītavu sāpes, augšanas sāpes un artrīti - respektīvi, parādās sūdzības, kas saistītas ar skeletu.
7) Galvassāpes nav tikai pieaugušo ķibele. Arī skolēni, sākoties aktīvam mācību procesam, var sākt sūdzēties par galvassāpēm. Tās var radīt stress un mentāla, intelektuāla slodze, kuņģa kaites u.c. faktori.
8) Sākot skolas gaitas un izjūtot pastiprinātu slodzi, bērniem var parādīties dažādi miega traucējumi - grūtības gan iemigt, gan piecelties. Var parādīties satraucoši sapņi, nemierīga gulēšana…
9) Vēl kāda problēma, kas var piemeklēt bērnus pastiprinātās stresa situācijās, ir enurēze. Tā var vai nu sākties, vai atjaunoties. Tāpat pie šīs pašas problēmu grupas pieder dažādi tiki (bērnam var sākt raustīties sejas muskuļi, valoda), logoneirozes. Tādējādi izpaužas nervu sistēmas uzbudinātība.
Kā bērniem palīdzēt?
Ja bērniem parādās kādas no minētajām veselības problēmām, skaidrs, ka ir nepieciešama palīdzība. Viens no palīgiem ir režīms – gan miega, gan diētas. Ja vecākiem rodas sajūta, ka bērns ir pārslogots, tad viņam ir jādod iespēja atpūsties. Pie medicīniskajiem līdzekļiem gan jāķeras tikai tad, ja ir galēja nepieciešamība.
Vēl ļoti svarīgs faktors ir visu veidu psiholoģiskās attiecības - tas attiecas gan uz klimatu skolā vai bērnudārzā, gan mājās. Skolā un bērnudārzā gan ir profesionālas audzinātājas, kuru uzdevums ir rūpēties, lai šīs psiholoģiskās attiecības būtu ar pluszīmi, bet situāciju mājās var raksturot ar šādu teikumu - laimīgā ģimenē būs laimīgs bērns. "Ja māte būs nelaimīga, tad nevar gribēt, lai ar bērnu viss būtu kārtībā. Mēs dzīvojam vienotā enerģētiskā laukā, un bērni jūt, ja ģimenē ir kāda problēma. Šādā gadījumā bērns ar savu uzvedību vai savu veselību parādīs, ka mājās ir kāda problēma vai kāds klupšanas akmens, kas ir jārisina," stāsta I. Vecvagare.
Homeopāts kā risinājums
Ja tomēr vecāki jūt, ka bez mediķa palīdzības neiztikt, viena no iespējām ir homeopāta apmeklējums. Homeopātija var būt noderīga gan mentālā līmeņa problēmu, gan fizisku, gan emocionālu problēmu risināšanā. Ārsts homeopāts izmanto dabisku izejvielu medikamentus, kuriem nav kaitīgu blakusefektu atšķirībā no daudziem sintētiskajiem medikamentiem. Turklāt
tikai homeopāts pēc rūpīgas un pareizas ārstēšanas var atbrīvot no hroniskām slimībām
– to nespēj parastā medicīna.
Ārste arī piebilst, ka bieži vien māmiņa atved bērnu, kuram ir kādas veselības problēmas, pie homeopāta, bet rezultātā gan bērnam, gan mammai tiek izrakstīts viens un tas pats medikaments, tikai ar dažādu lietošanas ritmu. Mammas psiholoģiskā labklājība bērnam ir ļoti svarīga.
Negaidīsim, kamēr slimības saasinās
"Bieži vien mammas jautā, vai mēs varam nākt tagad, vai mums vispirms jāsaslimst un tad var apmeklēt homeopātu. Principā homeopātija darbojas arī kā profilaktisks līdzeklis. Ja mēs atrisinām, piemēram, iesākušos hronisku saslimšanu, tad uz daudziem, daudziem gadiem šī problēma pazūd. Varbūt vietā nāk akūtas saslimšanas, bet tās ir jau mazāk "sāpīgas"," skaidro Inguna Vecvagare.
