„Katru gadu pasaulē satiksmes negadījumos, noslīkstot, sadegot ugunsgrēkos, saindējoties un nokrītot no augstuma mirst, vairāk nekā 830 000 bērnu. Šos nāves gadījumus ir iespējams novērst, padarot bērniem apkārtējo vidi drošāku un uzņemoties lielāku atbildību un rūpes par bērnu drošību,” uzsver Latvijas Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane. Trīs no četriem nelaimes gadījumiem, kuros cietuši bērni, ir bijis mūsu, pieaugušo, spēkos novērst, vēstī Pasaules Veselības organizācijas aprēķini.
Kā informē Veselības ministrija, kas ir grāmatas „Kā nosargāt sava bērna dzīvību” atbalstītāji, šā gada 25. maijā 64. Pasaules veselības asamblejā tika pieņemta rezolūcija bērnu ievainojumu profilaksei. Rezolūcijā ir paredzēts novērst bērnu mirstību no ievainojumiem un nelaimes gadījumiem, kas ir galvenais nāves cēlonis vecuma grupā līdz pieciem gadiem. Rezolūcijā ir izteikts aicinājums dalībvalstīm noteikt bērnu traumatisma samazināšanu kā vienu no politikas prioritātēm, veicināt starpsektoru sadarbību un novirzīt papildus resursus bērnu ievainojumu profilakses darba uzlabošanai.
Ģimenes portāls mammam.lv/tetiem.lv uzskata, ka Latvijas vecākiem informācija par bērnu drošību aizvien tiek nodota nesistemātiski un ir maz pieejama. „Pēdējā laikā dažādas institūcijas runā par demogrāfijas celšanu Latvijā, šķiet, aizmirstot, ka jāparūpējas un jālūko, kā nosargāt bērnus, kuri jau ir,” teic ģimenes portāla mammam.lv/tetiem.lv radītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Tāpēc mammam.lv/tetiem.lv izdevuši padomu grāmatu par bērnu drošību, turklāt 20 000 eksemplāru. Grāmatu ir iespējams arī lejupielādēt no portāla.
„Jā, arī Latvijā ievainojumi un nelaimes gadījumi ir galvenais nāves cēlonis bērniem, kā arī galvenais iemesls, kādēļ bērni nonāk slimnīcā, un iemesls bērnu invaliditātei, kas var uz visu mūžu ierobežot bērna, jaunieša un pieaugušā dzīves kvalitāti,” teic Jana Feldmane. Šim rādītājam pēdējo gadu laikā ir tendence samazināties, tomēr tas aizvien ievērojami pārsniedz Eiropas vidējo līmeni. Pēc Latvijas traumu reģistra informācijas, 2010. gadā traumu dēļ stacionārā ārstējušies 1272 bērni vecumā līdz 14 gadiem un 1635 vecumā līdz 19 gadiem. Taču statistikas, kas atspoguļotu bērnu traumu kopainu, nav – to bērnu skaita, kas ārstējas ģimenes ārstu uzraudzībā, vai pat neatrādoties ārstam, nav.
„Es ticu, ka sabiedrības informēšana un nerimstoša atgādināšana par bērnu drošību var pasargāt no traumām daudz bērnu un glābt viņu dzīvības. Un tā ir katra medija atbildība un pienākums - palīdzēt novērst nelaimes gadījumus. Liela pateicība šo jautājumu aktualizēšanā pienākas „GlaxoSmithKline Latvia”. Tikai pateicoties „GlaxoSmithKline Latvia” atsaucībai un finansiālajam atbalstam atbalsta, mēs varējām iespiest 20 000 grāmatiņu eksemplāru,” stāsta portāla mammam.lv/tetiem.lv radītāja Sindija Meluškāne.
Grāmatas „Kā nosargāt sava bērna dzīvību” atbalstītājs Dins Šmits, „GlaxoSmithKline Latvia SIA” valdes priekšsēdētājs: „Esam gandarīti, ka šā izdevuma ideja savā ziņā radās mūsu organizētā izglītojošā pasākuma ietekmē, kurā pēc mūsu lūguma veselības aprūpes eksperti medijiem stāstīja par, mūsuprāt, Latvijai ļoti aktuālu tēmu - bērnu drošību. Tāpēc mums šķita likumsakarīgi un loģiski spert arī nākamo soli – atsaukties uz www.mammamuntetiem.lv aicinājumu finansiāli atbalstīt bērnu drošības grāmatas iespiešanu, tādējādi sniedzot iespēju jaunajiem vecākiem iegūt šo tik svarīgo un nepieciešamo informāciju.”
„Kad manai meitiņai bija gads, viņa nopietni aizrijās. Jutu, kā manī kāpj panika, visspilgtāk atceros savas trīcošās rokas un domu – Inga, ja tu tūdaļ nesavāksies un kaut ko neizdomāsi, tad būs par vēlu ko glābt! Es koncentrējos, bet problēma bija tā, ka man nebija ne mazākās jausmas, kas tieši jādara, lai bērnu glābtu. Galvā tukša bilde, nekādas informācijas, ko varētu atcerēties un likt lietā!” stāsta Akmentiņa-Smildziņa, kura uzskata, ka par bērnu drošību vecākiem jāstāsta jau, kamēr bērniņš tiek gaidīts. Tas jādara gan ģimenes ārstam, gan vecmātei vai ginekologam, pie kura topošā māmiņa stājusies grūtniecības uzskaitē.
Grāmatiņā ar zīmējumiem parādīts gan tas, kā rīkoties, ja mazulis aizrijies, gan tas, kā bērnam veikt mākslīgo elpināšanu. Tāpat sniegti dažādi citi praktiskie padomi, piemēram, ko iesākt, ja bērnam iekož čūska vai suns, ja mazais pārkarst saulē vai apdedzinās ar karstu šķidrumu. „Es ļoti, ļoti ceru, ka mammas un tēti nepaslinkos šo drošības grāmatu pārlapot, paķers kaut vai līdzi uz pludmali, jo formāts ir tieši tāds, lai ierūmētos arī rokassomiņā,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārsts Roberts Fūrmanis, viens no grāmatas „Kā nosargāt sava bērna dzīvību” konsultantiem, papildina: „Neviens bērns nav izaudzis bez kritieniem un puniem. Ja tomēr notiek kāds nopietns negadījums, vecākiem ir jāzina, kā palīdzēt savam bērnam. Īpaši svarīgi tas ir brīžos, kad bērna veselība vai pat dzīvība ir atkarīga no vecāku vai citu pieaugušo rīcības pirmajās minūtēs un pat sekundēs pēc negadījuma. Tieši vecāku pirmā rīcība var pasargāt bērnu no lielākas nelaimes vai pat novērst traģēdiju ģimenē. Tāpēc šī grāmatiņa būs labs palīgs vecākiem palīdzēt augt savam bērnam drošākā vidē un būs labs ceļvedis vecākiem, kas grib pasargāt savu bērnu.”
Grāmatā „Kā nosargāt sava bērna dzīvību” iekļauti arī astoņi krāsojami zīmējumi, kuros atainotas riskantas situācijas, kas bērnam jāiemācās atpazīt. Grāmatas tapšanā iesaistījās daudzi Latvijā atzīti mediķi un speciālisti, katrs konsultējot atsevišķu sadaļu.
Grāmatu „Kā nosargāt sava bērna dzīvību” iespējams saņemt arī mammam.lv/tetiem.lv redakcijā Rīgā, Brīvības ielā 40-16, vai lejupielādēt portālā mammam.lv/tetiem.lv.