Par dzīves līmeņa pasliktināšanos liecina ne tikai pārtikai tērēto izdevumu samazināšanās, bet arī fakts, ka visu ienākumu kopsummā pārtikai atvēlētā tēriņu daļa gada laikā pieauga vidēji par vienu procentu un pērn iedzīvotāji uzturam tērēja 26,7% no visiem patēriņa izdevumiem. Gadu pirms tam pārtikai tērēja 25,6% no ienākumiem. Tas ir apliecinājums, ka cilvēki krietni samazinājuši citus izdevumus, lai varētu nopirkt pārtiku.
Krīze ievērojami mainījusi arī ēdienkarti, kas visbūtiskāk skārusi našķu ražotājus – konditorejas izstrādājumu patēriņš ir mazinājies gandrīz uz pusi. Tā vietā būtiski pieaudzis ābolu patēriņš. Cilvēki taupa arī, mazāk pērkot cūkgaļu, liellopu gaļu un gaļas izstrādājumus, tos cenšoties aizstāt ar lētāku mājputnu gaļu un olām. Taupīgāk tiek pirkta maize, ko aizstāj ar kartupeļiem, makaroniem un putraimiem. Savukārt pilnpienu aizstāj ar lētāko vājpienu.
Krīzes raisītās izmaiņas uzturā priecē dietologus – cilvēki pērk un ēd mazāk tieši to pārtiku, kas, pārmērīgi lietota, var izraisīt svara palielināšanos un slimības. Cepumu vietā apēst ābolu ir krietni veselīgāk. Tāpat arī cūkgaļa, bet jo īpaši desas, no diētas viedokļa ir mazāk veselīgas nekā putnu gaļa un olas.
Savukārt pārtikas nozares eksperti norāda – iespējams, cilvēki ēd mazāk, taču patēriņa izmaiņas, pirmkārt, saistītas ar faktu, ka iepirkumi tiek veikti ar daudz lielāku apdomu. Tas ir – cilvēki vairs nepērk neko lieku, tā teikt – ārā mešanai.
Tāpat tēriņus pārtikai krietni mazināja arī pērn lielveikalu ķēžu un arī mazāku tirgotāju piekoptā atlaižu un akcijas preču politika. A/s "Rīgas piena kombināts" preses padomniece Līga Rimšēvica novērojusi, ka līdz ar to mazinājusies pircēju uzticība konkrētiem zīmoliem – cilvēki krietni mazāk pērk iepriekš iecienītu preci, kas ir dārgāka, jo nākas taupīt un pirkt ne tik iecienītu, bet lētāku akcijas preci.
Mānīgs ir arī priekšstats par to, ka izmaiņas ēdienkartē nāk par labu veselībai.
"Mēs visi zinām, ka īsts krējums ir daudz veselīgāks par krējuma izstrādājumu, kam pievienoti augu tauki. Taču ražotāji, lai kā vēlētos piedāvāt tikai īsto krējumu, sortimentā ievieš arī krējuma izstrādājumu, jo tas ir lētāks, tādēļ to pērk vairāk," saka L. Rimšēvica. Tieši tas pats attiecināms uz gaļas produktiem, piemēram, desām. Ikvienam ir skaidrs, ka lētās desas neskaidrā sastāva dēļ nav uzskatāmas par veselīgu pārtiku. Taču tās ir gana labas sāta sajūtas radīšanai un, protams, krietni lētākas par augstvērtīgākiem gaļas izstrādājumiem.
Kaut pērn šķita, ka krīzes dēļ cilvēki krietni vairāk ķersies pie savu kartupeļu, dārzeņu un pat cūku audzēšanas, CSP dati to neapliecina. Pašaudzētās pārtikas patēriņš arī pērn turpinājis samazināties. Visvairāk sarucis pašiegūta piena, olu un cūkgaļas patēriņš, savukārt kartupeļus un dārzeņus piemājas saimniecībās audzēja aptuveni tikpat daudz, cik "treknajos" gados.
***
Svarīgāko pārtikas produktu patēriņš (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā)
Pārtikas produkti 2009 2009. g. pret 2008. g., %
Kviešu maize (kg) 17,9 -5
Rudzu, saldskābā u. c. maize (kg) 24,5 -7
Konditorejas izstrādājumi (kg) 4,9 -25
Liellopu, teļa gaļa (kg) 2,3 -14
Cūkgaļa (kg) 18 -17
Mājputnu gaļa (kg) 10,4 +5
Desas, kūpinājumi (kg) 23 -9
Zivis (kg) 6,5 -1
Pilnpiens (l) 39,8 -9
Piens ar pazeminātu tauku saturu (l) 10,8 +43
Olas (gab.) 197 +1
Āboli, bumbieri (kg) 18,8 +21
Svaigi kāposti (kg) 9,2 -4
Svaigi gurķi, tomāti (kg) 20,2 -8
Kartupeļi (kg) 88,5 +8
Cukurs (kg) 15,7 -7
