Pēc konsultāciju centra "Ipsos Napoleon Franco" datiem, par Mocku gatavi balsot 38% vēlētāju. Viņa galvenais konkurents, kandidāts no valdošās partijas un pašreizējā prezidenta līdzgaitnieks, bijušais aizsardzības ministrs Huans Manuels Santoss var rēķināties ar 29% balsu.
Trešajā vietā atrodas bijusī vēstniece Spānijā un Lielbritānijā Noemi Sanina no Konservatīvās partijas, kuru atbalstīt gatavi 15% vēlētāju.
Prezidents Alvaro Uribe atbilstoši Konstitucionālās tiesas februārī pieņemtajam lēmumam nevar trešo reizi pēc kārtas kandidēt uz prezidenta amatu.
Kā norāda konsultanti, atstarpei starp galvenajiem pretendentiem ir tendence palielināties. Salīdzinājumā ar "Ipsos Napoleon Franco" pirms desmit dienām veiktas aptaujas rezultātiem, Mockus popularitāte pieaugusi par 18 procentpunktiem, bet Santoss zaudējis vienu procentpunktu.
Pēc politisko analītiķu domām, Mockus izvirzījies vadībā, pateicoties savai popularitātei interneta sociālajos tīklos, tādos kā "Facebook" un "Twitter".
Ja uzvarētājs netiks noteikts pirmajā kārtā, 20.jūnijā notiks otrā kārta. Pēc jaunākajām prognozēm, tajā Mockus saņems vismaz pusi vēlētāju balsu, kamēr Santoss neiegūs vairāk par 37%.
Aptaujas tika veikts pagājušajā nedēļas nogalē 36 valsts pilsētās.
Mockus dzimis 1952.gadā lietuviešu imigrantu ģimenē. Studējis matemātiku un filozofiju Francijas un Kolumbijas universitātēs.
1990.gadā tika iecelts par Kolumbijas nacionālās universitātes rektoru. Jau tajā laikā izcēlās ar oriģinalitāti - varēja ierasties auditorijā ar velosipēdu, publiski pačurāt no universitātes balkona. Vienreiz lekcijas laikā viņš novilka bikses un parādīja kailu pēcpusi studentiem, kuri trokšņoja un neklausījās viņa uzstāšanos.
Divreiz (1995.-1997.gadā un 2001.-2003.gadā) bija galvaspilsētas Bogotas mērs. Pēc politologu domām, pirmo uzvaru mēra vēlēšanās viņam atnesa iedzīvotāju protesta balsojums pret valdošās elites neefektivitāti lielpilsētas problēmu risināšanā.
Pilsētas administrācijas vadošajos amatos Mockus iecēla akadēmiķus, nevis politiķus. Sabiedriskajā domā viņš nostiprinājies kā radošs un efektīvs saimnieks, kurš panācis radikālas pārmaiņas Bogotā - noziedzības līmeņa samazināšanos, lielā mērā atbrīvojos pilsētu no sastrēgumiem, aizliedzis privātpersonām izmantot pirotehniku, kas katru gadu prasīja simtiem cilvēku dzīvību.