Arī visādi citādi grilēšanai ir savas priekšrocības - tās procesā barības vielas tiek ievērojami mazāk bojātas nekā vārot, cepot uz pannas vai sautējot krāsnī, turklāt nav nepieciešamas papildus taukvielas. Lai pasākums patiešām izdotos patīkams, ir jāņem vērā divas būtiskas lietas: pirmkārt, grilēšana prasa pacietību un, otrkārt, tai ir iepriekš jāsagatavojas.
Grilēšanai vispiemērotākās ir koka ogles vai arī briketes, kas ir sapresēti ogļu putekļi. Briketēm gan ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai radītu vajadzīgo karstumu, taču tās ir arī ilgāk izmantojamas.
Īstais grilēšanas brīdis ir pienācis tad, kad ogles vai briketes ir pārklājušās ar gaišu pelnu kārtiņu, jo tad ogles iekšpusē kvēlo un izplata īsto karstumu. Parasti oglēm vajag apmēram pusstundu, lai sasniegtu "kondīciju", bet briketēm - 10 minūtes ilgāk.
Vienlīdz svarīgi ir ko un kā grilē. Vienam pieaugušam cilvēkam vidēji paredz 200 -250 g gaļas vai vienu veselu zivi jeb 200 g filejas, kā arī piedevas:
200
g kartupeļu vai 200 g dārzeņu,
30 g lapu salātu,
2-3
ēdamkarotes mērces,
60 g maizes (aptuveni ceturtdaļa garās franču
baltmaizes).
Dzērienu jomā vienam cilvēkam rēķina vidēji 0,75 l vīna vai 1-2 l alus, kā arī 0,75 l sulas vai minerālūdens.
Attālumam starp oglēm un produktiem vajadzētu būt vismaz plaukstas platumā, savukārt gaļas gabaliņiem nevajadzētu būt biezākiem par trīs centimetriem. Pirms grilēšanas gaļa jau savlaicīgi jāizņem no ledusskapja, lai tā kādu brīdi sarod ar istabas temperatūru.
Jo vairāk tauku iepil oglēs, jo vairāk kaitīgo vielu rodas, tādēļ grilēšanai jāizvēlas pēc iespējas liesāka vai cauraugušāka gaļa.
Marināde ir tā, kas piešķir grilēšanas pasākumam gandrīz vai lielāko burvību. Tā ne tikai rada gaļai interesantu garšu un patīkamu aromātu, bet arī ietekmē tās struktūru - vīns, citronu sula, etiķis vai jogurts dara to maigu un irdenu. Prāvāki gaļas gabali jāmarinē apmēram divpadsmit stundas, bet mazāku - vismaz divas vai trīs stundas, lai rastos īstā gatavības pakāpe.
Marinēšanas laikā traukam jābūt pārsegtam ar vāku un jāatrodas vēsumā, turklāt gaļa vairākas reizes jāapgroza. Pirms grilēšanas marinādi ar plānu lāpstiņu noslauka nost, jo daži produkti, piemēram, sojas mērce, sinepes vai paprika karstumā piedeg un padara gaļu melnu, bet garšu - rūgtu.
Ja marinē zivis, tad ir vēlams, lai marinādes sastāvā būtu citrona sula. Marinējot veselas, nesagrieztas zivis, tām sānos vairākās vietās iegriež ādu. Grilētās zivis reizēm ir pagrūti dabūt nost no iesma, tādēļ to pirms tam ieziež ar eļļu.
Visiecienītākie dārzeņi grilēšanai ir tomāti, paprika, cukīni, baklažāni. Ja vēlas grilēt kukurūzas vālītes, seleriju saknes, kolrābju šķēlītes vai burkānu pusītes, tad tās iepriekš mazliet pavāra. Visus dārzeņus, izņemot tomātus, pirms grilēšanas mēdz apziest ar eļļu.
Augļus parasti grilē pašās beigās, kad ogles vairs nav tik karstas. Banānus ar visu mizu un ananāsu šķēlītes liek tieši uz restēm, bet pārējos labāk grilēt folijā.
Tāpat kā visur citur, arī grilēšanas procesā ļoti svarīgu lomu spēlē garšvielas. Gaļai sāli vēlams pārkaisīt tikai pēc grilēšanas, jo citādi gaļa un arī zivs kļūs sausa un sīksta. Paprikas pulveris ļoti ātri piedeg un rada rūgtu piegaršu. Garšvielas sausā veidā pirms cepšanas un grilēšanas nav ieteicams pievienot; labāk tās iemaisīt marinādē, taču tikpat labi dažas no tām var iemest tieši oglēs. Šim nolūkam izcili piemēroti ir rozmarīna, timiāna un lavandas zariņi, kas pārogļojoties izplata ļoti patīkamu aromātu.
Un vēl - ja grilēšanai izmanto koka iesmus, tad tie pirms tam apmēram divpadsmit stundas ir jāmērcē ūdenī.
