Smaržīgi, ēteriski un veselīgi garšaugi

Garšaugu dārziņš ir vieta ar savu īpašu auru, tajā aug augi ar gadu tūkstošus senu vēsturi. Dažs no tiem sākts audzēt jau faraonu laikos, cits – grieķu laikos. Par to, ka garšaugi bija pazīstami un plaši lietoti, liecina arī Vecā un Jaunā Derība. Lielu daļu no tur minētajiem augiem mēs pazīstam un izmantojam vēl šodien.

Sākotnēji cilvēki izmantoja tikai vietējos garšaugus – visticamāk, to garšas īpašības atklāja ar izmēģinājumu un kļūdu metodi. Ievestos augus (citos reģionos augošos) sāka plaši lietot pēc tirdzniecības ceļu atklāšanas. Tad vairs nebija šķēršļu starp dažādām kultūrām un zemēm – izplatījās gan augi, gan zināšanas par tiem.

Īsteno popularitāti garšaugi nostiprināja viduslaikos, kad par kultūras un zināšanu centriem kļuva klosteri. Kristiešu mūki ne tikai glabāja zināšanas par augiem, bet arī savā kalpošanas darbā tās plaši pielietoja. Tieši viduslaiku klosteros arī radās tā dārzu forma, ko mūsdienās pazīstam ar nosaukumu garšaugu dārzs. Iesākumā tas gan vairāk bija ārstniecības augu dārzs, jo liela daļa no garšaugiem ir izmantojami medicīnā. 17. un 18. gadsimtā visās pilīs un muižās bija speciālas telpas, kur gatavoja esences, eļļas, augus kaltēja un citādi sagatavoja lietošanai. Tos lika arī pie ēdieniem, jo viduslaiku ēšanas tradīcijas bija smagas ¬– lietoja daudz treknas gaļas, maizi. Pareizi izvēlēta garšaugu kombinācija ne tikai kalpoja ēdiena garšas uzlabošanai, bet arī vieglākai sagremošanai un kuņģa darbības stimulēšanai.

Kā iekārtot savu garšaugu dārzu?
 
Pavisam vienkārši, turklāt nav lielas atšķirības, vai tie būs daži podiņi uz virtuves palodzes, vai arī pamatīga plantācija dārzā. Centīšos sniegt dažus trāpīgus padomus, lai jūs iedrošinātu ķerties pie lietas.

• Padoms Nr.1

Pirms ķeraties pie dārziņa plānošanas, sēklu un dēstu iepirkšanas – kārtīgi apdomājiet, ko iegādāties. Nekas nav muļķīgāk, kā nopirkt desmitiem garšaugu stādu, bet pēc tam nezināt, kur tos likt. Vieglākais veids, kā izšķirties par pirkumiem, izrevidējiet savu garšvielu plauktiņu, groziņu vai lādīti. Nav jēgas no garšaugu plantācijas, ja pusi no augiem jūs nemaz nezināt.
Ņemot vērā šo informāciju, ir daudz vieglāk izveidot praktisku stādījumu. Dažādus eksotiskus garšaugus varēsiet pievienot vēlāk. Galu galā, dārzs ir lieta, kas mainās nepārtraukti.

• Padoms Nr.2

Garšaugi lielāko tiesu ir saulmīļi (atcerieties to izcelsmes zemes), tāpēc tiem būtu ierādāma saulaina, un no vējiem labi aizsargāta vieta. Ja jūs savus garšaugus audzējat uz palodzes, tad vēlamākā būs dienvidu palodze. Ja jums ir siltumnīca un tajā ir brīva vieta, tad jūs varat sevi uzskatīt par veiksminieku – tajā var audzēt pat ļoti kaprīzus garšaugus, var arī pagarināt sezonu, kurā varēsiet ievākt tos svaigus.

• Padoms Nr.3

Tā kā lielākais vairums garšaugu ir ļoti dekoratīvi, varat tos stādīt vienā dobē kopā ar puķēm. Šeit jāpatur prātā to augums un kuplums. Piemēram, lupstāja garumu nav iespējams limitēt – tas var būt metru augsts, bet var sasniegt arī 2,5 metrus. Savukārt tik iecienītā piparmētra ar lielāko prieku no viena maza stādiņa pārvērtīsies par milzu sakuplojušu klājienu, kam ne gala, ne malas, no kultūrauga veikli pārvēršoties par nezāli. Atcerieties puķu dobju iekārtošanas zelta likumu – varenākie augumi aizmugurē, graciozākie priekšpusē. No tīri praktiskiem apsvērumiem – biežāk lietotos garšaugus, kā pētersīļus, selerijas, maurlociņus, iekārtojiet dobes ārmalā, lai katru reizi nav jābradā stādījums.

• Padoms Nr.4

Daudzus garšaugus varat audzēt nokarenajos podos, tie ne vien izskatīsies eksotiski un pievilcīgi, bet arī ļaus jums ietaupīt telpu.

• Padoms Nr.5

Ja vēlaties dārzu ierīkot ātri un vienkārši, tad apstaigājiet sev tuvākās dēstu audzētavas vai dārza centrus un iepērciet garšaugus podiņos. Vairums garšaugus var paspēt iesēt arī vēl maijā.

• Padoms Nr.6

Garšaugu dārzam būtu vēlama smilšmāla augsne, kas ir bagāta ar humusu (organiskajām vielām), kā arī brīva no nezālēm. Augsni pirms stādīšanas būtu vēlams uzirdināt, izmantojot dārza frēzi vai mīļāko dārzkopja rīku – dakšas. Ja nepieciešams – ielabojiet zemi ar kompostu vai kūtsmēsliem.

• Padoms Nr.7

Lai garšaugi saturētu vairāk ēterisko eļļu, būtu smaržīgāki un ar izteiktām garšas īpašībām, tiem audzēšanas vieta jāizraugās iespējami saulaina un mēreni mitra. Labāk lai tā ir sausāka nekā par mitru. Daudzgadīgie garšaugi, piemēram, melisa jeb citronmelisa, piparmētras, izops, timiāns un estragons, sausākās vietās arī labāk pārziemos. Lai nodrošinātu pārziemošanu aukstās bezsniega ziemās, drošības dēļ augus rudenī piesedziet ar skujkoku zariem.

• Padoms Nr.8

Ja augu barības vielu saturs augsnē nav zināms, jālieto vidējas mēslošanas līdzekļu devas. Vislabāk lietot komplekso papildmēslojumu, kurā ir sabalansētas gan makroelementu, gan mikroelementu devas. Garšaugiem lieto uz pusi vājāku mēslojumu kā citiem dārzeņiem.
Nevēlams ir liels un vienpusīgs slāpekļa mēslojums, tas mazinās augu ziemcietību un aromātu.

Ja vēlaties vienkāršu un praktisku garšaugu dobi

To veidos ikdienā plaši lietoti garšaugi: dilles, selerijas (sakņu, kātu un lapu), pētersīļi (sakņu un lapu), iespējams, vēl maurlociņi, piparmētra un baziliks.

Ja cienāt Vidusjūras reģiona virtuvi

Varat savā dārzā ar sekmēm audzēt arī eksotiskākus garšaugus. Ja bieži gatavojat picas, makaronu ēdienus, darināt pesto mērces, tad jums jāiekopj: raudene jeb oregano, timiāns, rozmarīns, majorāns, baziliks, arī koreandrs (kinza). Šādā dobē skaisti iederēsies arī lavandas.

Ja sajūtat sevī tieksmi eksperimentēt

Praktisko garšaugu dobi varat papildināt ar dažādiem mazāk populāriem stādiem. Savu dārzkopja pieredzi varat stiprināt, eksperimentējot ar dārza kresēm, eruku, lapu sinepēm, pupumētru, lapu kārvelēm, gurķumētru, melisu, salvijām, izopu, lupstājiem, arī mārrutku. Šie augi nav tik daudz izvēlīgi, kā interesanti ar savām garšas īpašībām.

Par stādu iegādi

Maijā ar sēšanu jau ļoti daudziem augiem ir nokavēts. Tomēr bēda nav tik liela – ar entuziasmu un labu apņemšanos vēl var panākt ļoti daudz. Droši varat sēt dilles, to var darīt arī vēl vēlāk – vasaras sākumā. Kas būs iesētas tagad, būs labā marinēšanas un skābēšanas kondīcijā uz gurķu laiku; vēlāk sētās būs svaigas un mīkstas ikdienas patēriņam.

No viengadīgajiem dobē var sēt koriandru, lapu kārveli, pupumētru jeb dārzamētru, gurķumētru, eruku.

Lai iegūtu svaigas lapiņas, parasti šos augus sēj atkārtoti ik pēc nedēļas vai divām.
Sēt var arī daudzgadīgos garšaugus – izopu, estragonu, lupstāju, raudeni, mārsilu, salviju, tik jārēķinās, ka šajā gadā vēl nekāda lielā raža nebūs.