Komētu 45P 1948.gada 3.decembrī atklāja japāņu astronoms Minoru Honda, bet neatkarīgi no viņa debess ķermeni bija novērojuši arī slovāku astronome Ludmila Paidušakova un čehs Antoņins Mrkoss. Atklāšanas brīdī komēta atradās 0,43 astronomiskās vienības jeb 64 miljonus kilometru no Zemes.
45P ietilpst tā dēvētajā "Jupitera saimē" – īsperioda komētu grupā, kas attālinās no Saules attālumā, kas aptuveni līdzīgs Jupitera orbītas lielajai pusasij - pusei no planētas eliptiskās orbītas garākās ass. Tās apriņķošanas periods, pēc astronomu aplēsēm, ir 5,5 gadi, lai gan pēc pietuvošanās Jupiteram 1935.gadā tas samazinājās līdz 5,3 gadiem.
Zinātnieki aprēķinājuši, ka komētas kodola 45P diametrs ir tikai 0,9 kilometri, tāpēc to uzskata par pundurkomētu. Komētu kodolu diametri var sasniegt pat vairākus desmitus kilometru, piemēram, 1997.gada Heila-Bopa "lielās komētas" diametrs ir no 40 – 60 kilometriem, bet Haleja komētas diametrs – 11 līdz 15 kilometri.
Pirmdien plkst.8:16 pēc Griničas laika komēta 45P pietuvosies zemei 0,06 astronomisko vienību jeb 8,9 miljonu kilometru attālumā. Šajā laikā komēta atradīsies dienvidu Galda jeb Mensa zvaigznājā, un ziemeļu puslodē tā nebūs novērojama.
Tomēr arī Zemes dienvidu puslodes iedzīvotāji komētu nevarēs novērot bez palīglīdzekļiem – tās spožums sasniegs 7 – 8.zvaigžņlielumu, bet ar neapbruņotu aci var saskatīt tikai debess ķermeņus, kas ir spožāki par 6.zvaigžņlielumu.
Eiropas Kosmosa aģentūras speciālisti plāno rūpīgi novērot komētu ar kosmisko Heršela teleskopu, vēstīts oficiālajā teleskopa vietnē "Twitter". Sākot ar sestdienu visas teleskopa iekārtas būs pavērstas pret tālo viešņu, un zinātnieki cer noskaidrot komētas ķīmisko sastāvu un novērot norises tās kodolā.
Septembra vidū komēta kļūs redzama arī ziemeļu puslodes debesīs Lauvas un Jaunavas zvaigznāju rajonā.
Nākamreiz komēta 45P pietuvosies zeme 2017.gada 11.februārī 0,09 astronomisko vienību attālumā.
