Patiesībā brīdī, kad miljoniem Zemes iedzīvotāju naktsmieru laupīja bailes no kārtējās pastarās tiesas, Haleja komēta nebija nekas jauns ne astronomiem, ne citiem daudzmaz izglītotiem pilsoņiem. Cilvēce šo komētu jeb, kā vecos laikos teica, astes zvaigzni pazina jau 200 gadu, kopš brīža, kad angļu astronoms Edmunds Halejs 1705. gadā atklāja, ka astainie debess ķermeņi izplatījumā met lokus un mēdz atgriezties. Konkrēti Haleja komēta Zemi apciemoja ik pēc 75-76 gadiem. Taču atšķirībā no agrākiem laikiem tagad ļaudis daudz vairāk lasīja avīzes, no kurām uzzināja, ka tik tuvu kā 1910. gada 18./19. maijā [pēc jaunā stila] komēta Zemei vēl nekad neesot pienākusi. Pēc astronomu aprēķiniem, mūsu planētai minētajā dienā vajadzēja vairākas stundas atrasties Haleja komētas astē. Par nelaimi, zinātne tobrīd jau bija attīstījusies tiktāl, lai ar spektrālās analīzes palīdzību noteiktu, ka šajā astē ir diezgan daudz nāvējošās ciāna gāzes. Ārprāts! Ja cilvēce nesadegs komētas ugunīgajā astē, droši vien saindēsies ar tajā esošajām gāzēm!
Uz komētas veselību!
Kad
liktenīgais brīdis jau klauvēja pie durvīm, aizvien vairāk ļaužu
pasaulē sāka uzvesties dīvaini. Austrijā un Itālijā lauku rajonos
zemnieki izpārdeva lopus, bet naudu nodzēra, jo pastarās tiesas priekšā
to jau tāpat nevajadzēšot. Zemes un komētas tikšanās priekšvakarā
uzdzīve sita augstu vilni. Parīzē visi krodziņi bija pārpildīti. Ļaudis
Romā uz ielas dzēra vīnu no pudelēm un iztukšotas meta Tibrā, saukdami:
"Lai dzīvo komēta!" Spānijas ciemos un pilsētās ļaudis gavēja, cītīgi
sūdzēja grēkus un vadīja bezmiega naktis ielās. Katoļu augstākā
garīdzniecība lūdza pāvestu dot savu vērtējumu komētas sakarā, bet
Vatikāns lika Sv. Pētera baznīcu naktī no 18. uz 19. maiju atstāt
atvērtu, lai ļautu ticīgajiem lūgt Dievu un nožēlot grēkus. Madridē
dievkalpojumi baznīcās notika nepārtraukti. ASV sektanti rīkoja
pamatīgas procesijas. "Simti tūkstošu ļaužu ar lūgšanām cer grozīt Dieva
prātu un novērst tuvojošos katastrofu," ziņoja avīzes. Bailes no
pasaules gala bija tik lielas, ka viens otrs pat izdarīja pašnāvību vai
sajuka prātā. "Vairākās Francijas un Vācijas pilsētās policija devusi
atļauju sagaidīt pasaules bojā iešanu ar dažādu izpriecu sarīkošanu, tur
tad arī dzēruši un dziedājuši, gaidīdami, kad nāks pēdējais brīdis,
bet, protams, nekā cita nav sagaidījuši kā nejaukas paģiras," vīpsnāja
Jaunā Dienas Lapa. Latvieši uz šā fona patiešām uzvedās prātīgāk un
racionālāk. Ar nelieliem izņēmumiem Latvijas ļaudīs biedējošā dabas
parādība izraisīja vien ziņkāri.
Ne asti neieraudzīja
Latviešu
lasītājs jau laikus tika informēts, ka Haleja komētas satuvināšanās ar
Zemi gaidāma 6. maija [pēc jaunā stila - 19. maija] naktī no pulksten
3.22 līdz 4.22. Rīgas Avīze 5. maijā no saviem piekritējiem atvadījās ar
vārdiem: "Nākošā naktī no trešdienas uz ceturtdienu notiks nu reiz sen
gaidītā un daudz minētā mūsu zemes lodes skriešana caur Haleja komētas
asti. Tātad uz redzēšanos rītu. Cerēsim, ka visi iztiks astei sveiki un
veseli cauri." Latvijas ļaudis patiešām ticēja preses slejās lasītajiem
zinātniskajiem skaidrojumiem, ka komētas ir "pilnīgi pareizi, noteikti
kustošies ķermeņi, līdzīgi planētām, un nevis kāda dievišķa parādība,
kura būtu sūtīta pārmācīt un sodīt grēkos kritušo cilvēci". Kādas
interesantas dabas parādības, piemēram, ziemeļblāzmu, neparastu
karstumu, vētras, pērkona negaisus vai zvaigžņu lietu, gan varot
sagaidīt. Tos ļaudis patiešām alka. "Rīdzinieki un sevišķi jūrmalnieki
ar interesi gaidīja pienākam ievērojamo brīdi. Jūrmalā rīta agrumā
redzēja daudz ļaužu, kuri gaidīja Haleja komētu," ziņoja Latvija. Tikmēr
Jaunā Dienas Lapa 6. maijā rakstīja: "Haleja komētu skatīt šorīt bija
izgājuši daudz ļaudis ārpus Rīgas. Dzegužu un Grīziņa kalni mudžēja no
dabas skatu cienītājiem. Daži teicās jau no pusnakts tur atrodamies."
Ziņkārīgie bija sakāpuši pat uz māju jumtiem un baznīcu torņos. Taču
vērotāji ar tālskatiem spēja ieraudzīt vien melnu punktu uz Saules fona,
turklāt līdz ar rītausmu tas drīz pazuda. "Varbūt, ka šis punkts bija
Haleja komēta, bet viņas greznā ietērpa ar asti nedabūjām redzēt,"
žēlojās avīzes korespondents.
Plosts Noasa plūdiem
Pienākot
jaunai dienai, prese bez gandarījuma konstatēja, ka nekas ārkārtīgs nav
noticis. Kvalitatīvi Haleja komētas vērojumi bija izdevušies tikai
Ziemeļamerikā. Tā bija pirmā reize cilvēces vēsturē, kad komētu izdevās
nofotografēt. Eiropā astronomi neslēpa vilšanos. Debesis izšķirīgajā
naktī sākumā bija skaidras, laiks rāms, bet vēlāk apmācās. Latvijas
avīžu redakcijās ienāca pretrunīgas ziņas par komētas vērojumiem plašajā
Krievijas impērijā. Kerčā ļaudis esot redzējuši "milzīgi garu komētas
asti, kas sniegusies uz augšu līdz Piena ceļam", bet ne pašu komētas
galvu. Savukārt Plockā, mūsdienu Polijas teritorijā, viss bijis otrādi -
galvu manījuši, bet asti ne. Tur komēta it kā metusi loku, bet pēc tam
pazudusi uzlecošās saules staros. Lasītājiem uzreiz tika ieteikts šos
ziņojumus uzņemt kritiski, jo tie gluži nesaskanot ar zinātņu vīru
teikto. Labāk esot pavērot komētu tuvākajos vakaros īsi pirms saulrieta.
Lai
gan vairums rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju astes zvaigznes
uznācienu bija sagaidījuši paļāvīgā mierā, tomēr daudzi nepaļāvās uz to,
ka viss būs kārtībā. "Daži pavadījuši kritisko nakti pagrabos, lai
izsargātos no kaitīgām gāzēm, citi atkal sanesuši visas ēdamas vielas:
maizi, gaļu un labi daudz ūdens savos dzīvokļos, jo domājuši, ka komētas
aste nogāzīšot jumtus un skursteņus un tā varbūt aizsprostošot visas
izejas; lai būtu, kamēr nāk glābēji, ko mitināties. Kāds kungs
Pārdaugavā pat sanaglojis pulka dēļus kopā, jo prātojis, ka būšot tādi
pat plūdi kā Noasa laikos, un cerējis uz šā plosta ar savējiem virs
ūdens turēties. Ļoti daudzi piedzērušies līdz nesamaņai, jo baidījušies
skaidrā prātā briesmas sagaidīt," bija ievērojusi Rīgas Avīze.
