Raksta autori norāda, ka šajā gadījumā ledus nevar atrasties uz šī debess ķermeņa virsmas stabilā stāvoklī un tam ir jāpapildinās uz ārēja avota rēķina – iespējams, no asteroīda iekšienes. «Interesanti ir tas, ka mēs ledu atradām tieši uz asteroīda, jo pastāv viedoklis par to, ka ūdens uz Zemes parādījās komētām un asteroīdiem krītot uz mūsu planētu, tās vēstures sākuma posmos» – teica Centrālās Floridas universitātes profesors Humberto Kampins.
Asteroīdam 24 Temiss ir aptuveni 200 kilometru diametrs, kas padara to par vienu no lielākajiem starp Marsu un Jupīteru esošajā asteroīdu joslā. Datus par to, ka tā virsma ir pārklāta ar ūdens ledu, vienlaicīgi ieguva divas astronomu grupas, viena no kurām ar Kampinu priekšgalā izmantojot infrasarkano teleskopu novērojumus veica NASA observatorijā Mauna Kea kalnā Havaju salās. No asteroīda atstarotajā gaismā zinātnieki atklāja arī sarežģītu organisku molekulu spektrus.
Jau sen astronomi ir manījuši ūdeni saturošus minerālus uz asteroīdu virsmas. Taču viņiem pirmo reizi izdevās novērot tieši ūdens ledu. Kā zināms arī citas gāzes var veidot ledu. Piemēram, uz Marsa ir ledāji no tā saucamā sausā ledus, kura pamatā ir ogleklis (CO2).
Šie novērojumi ir visai negaidīti, jo kad nav atmosfēras un saules starojuma iedarbībā ūdens ledus visai ātri iztvaiko. Tā klātbūtne uz asteroīda virsmas liecina par to, ka ledus nepārtraukti atjaunojas izmantojot līdz šim vēl nezināmus mehānismus.
Starp izvirzītajiem šīs parādības izskaidrojumiem visticamākais liekas tāds, ka biežās asteroīda sadursmes ar asteroīdu joslas sīkiem fragmentiem rezultātā atkailina tā dziļumos esošo ledu. Cits izskaidrojumā minēts, ka no asteroīda dzīlēm tiek izsviesti ūdens tvaiki, kuri pēc tam kondensējas uz tā virsmas.
Pastāvošās Zemes veidošanās teorijas nespēj izskaidrot tik liela ūdens apjoma klātbūtni mūsu planētas, kura izveidojās augstās temperatūrās, vēstures sākotnējos posmos.
Tāpēc daudzi kosmologi turās pie viedokļa, ka ūdeni līdz ar organiskām molekulām uz Zemi vēlāk atnesa komētas un asteroīdi. Komētas tiešām satur lielu ūdens daudzumu, un to krišana uz Zemes varētu novest pie mūsu planētas ūdens apjoma visai būtisku palielināšanos. Taču, pēc Džona Hopkinsa universitātes (ASV) doktora Endija Rivkina, kurš vadīja otro asteroīda 24 Temis pētnieku grupu, domām, komētu bombardēšanas teorija tomēr nav spējīga izskaidrot tik lielu ūdens daudzumu uz Zemes.
«Ledus atrašana uz Temisa un apkārtējām atlūzām paver iespēju tam, ka ūdens uz Zemi nokļuvis ne tikai pateicoties komētām, bet arī asteroīdiem. Šī ūdens izotopu sastāvs pilnībā iekļaujas pastāvošajā teorijā,» - teica Rivkins.
Pašlaik asteroīdi piesaista sev īpašu pētnieku uzmanību. Pēc dažām nedēļām uz Zemes jāatgriežas japāņu kosmiskajam aparātam ar uz neliela asteroīda virsmas savāktiem iežu paraugiem. Gada beigās Eiropas kosmiskā zonde «Rosetta» pietuvosies cita asteroīda virsmai. 2011. gadā ieies orbītā ap vienu citu asteroīdu. ASV prezidents Baraks Obama uzdevis amerikāņu kosmiskajai aģentūrai nodrošināt astronautu izsēšanos uz asteroīda virsmas šīs simtgades divdesmito gadu vidū.
