Līdzšinējais Maizīša piecu gadu pilnvaru termiņš beidzas 11.maijā.
Tā kā balsojums bija aizklāts, nav zināms precīzs balsu sadalījums, taču iepriekš atbalstu Maizītim solīja gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot Zaļo un zemnieku savienības un Latvijas Pirmās partijas/"Latvijas ceļa" deputātus, kuriem bija brīvais balsojums.
Šodien uz Saeimas sēdi bija ieradušies 94 deputāti, taču divi vēlēšanu biļeteni tika sabojāti, līdz ar to uzskatāms, ka balsojumā piedalījās 92 deputāti. Saeimas kuluāros runā, ka pret Maizīti būtu varējuši balsot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un atsevišķi LPP/LC, Tautas partijas (TP) un "Saskaņas centra" (SC) frakciju deputāti.
Pēc neoficiālas informācijas, šo pirmdien tikās arī opozīcijas koalīcija, kuru pārstāvēja TP priekšsēdētājs Andris Šķēle un SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, bet vēlāk TP valdes pārstāvji viesnīcā "Rīdzene" tikās ar LPP/LC priekšsēdētāju Aināru Šleseru.
Latvijas radio ziņo, ka balsojums par Jāņa Maizīša apstiprināšanu sākotnēji bija paredzēts kā aizklāts, taču izmantojot parasto balsošanas sistēmu, kas paredz spiest pogas. Tomēr
Latvijas Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” un Tautas partijas deputāti esot uzstājuši uz vēl stingrāku slepenības režīmu,
t.i. balsojumu ar balsošanas zīmēm, kad patiešām nav iespējams pateikt, kā kurš ir balsojis.Saeimas kuluāros patlaban runā, ka acīmredzot arī Tautas partija ir nobalsojusi pret Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu Ģenerālprokurora amatā,
jo viņi bija vieni no tiem, kas ierosināja šo super slēgto balsojumu.Latvijas radio ziņo, ka aptaujājot deputātus, lielākā daļa apgalvo, ka ir balsojuši par. To saka gan Tautas partijas, gan arī "Saskaņas centra" un „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti. Kāds no viņiem acīmredzot melo, jo reāli pret Jāņa Maizīša kandidatūru ir nobalsojuši par 20 deputātiem vairāk nekā tas būtu tad, ja piepildītos agrāk izteiktie solījumi.
Čigāne pieļauj iespēju, ka deputāti uzpirkti
Politoloģe Lolita Čigāne pieļauj iespēju, ka balsojums par esošā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā varētu būt bijis korumpēts vai uzpirkts.
Sarunā ar aģentūru LETA viņa pauda cerību, ka Latvijas drošībsargājošās institūcijas ir bijušas savu uzdevumu augstumos un ir spējušas iespējamos darījumus, kas ir notikuši pirms balsojuma, konstatēt un tam būs tiesiskās sekas.
Viņa teica, ka LPP/LC Saeimas frakcijas pieprasījums balsot ar vēlēšanu zīmēm bijis pirmais signāls, ka ar balsojumu kaut kas nebūs kārtībā. "Vēlēšanu zīmes ir tāds balsošanas instruments, kuram nevar izsekot, kā katrs deputāts individuāli balsoja, un nevar redzēt deputāta atbildību," teica Čigāne.
Viņa uzskata, ka
šāda lēmuma ietekme uz valsts tiesiskumu ir graujoša, jo Saeimas deputāti nav rūpējušies par to, lai saglabātu un nostiprinātu prokuratūras morāli.
"Piemēram prokuratūrā ir aizliegts maksāt prēmijas, bet vairākos valsts uzņēmumos tas ir atļauts. Prokuratūru spēj vadīt harismātisks vadītājs, kas saprot prokuratūras darbu un spēj prokurorus motivēt. Jau pirms kāda laika atklātībā parādījās ziņas, ka daudzi no prokuroriem finanšu spiediena dēļ pāriet pretējā pusē. Tagad tas notiks vēl lielākā mērā. Tas ir nožēlojami, ka Saeimas deputāti acīmredzot nerūpējas par plašāku tiesisko ietvaru savam lēmumam," uzskata Čigāne.Viņa ar ārkārtīgi lielām bažām raugās uz turpmāko procesu, paužot cerību, ka tomēr Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs otru reizi nominēs Maizīti ģenerālprokurora darbam.
Maizītis gatavs kandidēt atkārtoti
Savukārt pats Jānis Maizītis intervijā aģentūrai BNS atzina, ka ir gatavs vēlreiz kandidēt uz Ģenerālprokurora amatu, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs šādu piedāvājumu izteiks atkārtoti.
"Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs man piedāvātu vēlreiz šādu iespēju kandidēt, es kandidētu vēlreiz, jo galu galā 45 deputāti nobalsoja par manu kandidatūru un 47 nobalsoja pret," teica Maizītis.
Lūgts vērtēt Saeimas balsojumu, Maizītis atbildēja: "Esmu visu laiku uzsvēris, ka Saeimas balsojums ir tā brīža valsts politika un lēmumu pieņem politiķi. Tā ir valsts politika, kam ir jābūt ģenerālprokuroram."
Jānis Maizītis ir 49 gadus vecs. Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti viņš beidzis 1984.gadā.
Kopš 1994.gada Maizītis strādāja Cēsu rajona prokuratūrā par virsprokuroru. Pirms tam, 1991.-1994.gadā, viņš šajā pašā prokuratūrā strādāja par izmeklētāju.
2000.gada maijā Saeima pirmoreiz apstiprināja Maizīti ģenerālprokuratūras vadītāja amatā uz pieciem gadiem.
