Kā vēsta National Geographic, aukstā kara laikā planētas iedzīvotāju prātus nomocīja bailes par kodolkaru lielvaru (ASV un PSRS) starpā, kas varētu novest pie nukleārās ziemas - saskaņā ar neīstenojušos scenāriju simtiem atombumbu sprādzienu radītu plašus ugunsgrēkus, kā radītie dūmi un pelni kopā ar putekļiem paceltos gaisā un bloķētu saules starus. Apvienojumā ar būtiski paaugstinātu radiācijas līmeni liela daļa planētas iedzīvotāju ietu bojā no bada vai dažādām slimībām.
Mūsdienās Krievijas un ASV attiecības ir labākas, taču kodolkara draudi pastāv citos reģionos, kur aktīvi bruņojas jaunattīstības valstis, piemēram, Indija un Pakistāna, norāda National Geographic.
Lai redzētu, kādu ietekmi uz klimatu varētu atstāt reģionāli kodolkonflikti, NASA un citu ASV zinātnisko institūciju pētnieki veikuši simulācijas ar 100 Hirošimas atombumbām, kuru jauda atbilst 15 000 tonnām trinitrotoluola (TNT) vai 0,03 procentiem no visa planētas kodolarsenāla.
Pasaulē pirmā atombumba "Puisītis" tika detonēta 1945. gada 6. augustā virs Hirošimas, Japānā. Foto: AFP/LETA
Saskaņā ar aprēķiniem pēc 100 šādu atombumbu eksplozijas troposfēras augšējos slāņos nonāktu apmēram 5 miljoni tonnu oglekļa daļiņu jeb kvēpu. Šis netīrumu slānis simulācijās akumulējis saules siltumenerģiju un pacēlies vēl augstāk atmosfērā, kur tā izklīšanas process ir vēl lēnāks.
Pēc kodolkara - zemāka gaisa temperatūra un mazāk nokrišņu
Kā rakstīts izdevuma interneta vietnē, šā oglekļa pārklāja radītais atdzišanas efekts nebūtu tik izteikts kā tad, ja viena pret otru savu kodolieročus pavērstu abas augstāk minētās lielvaras, taču efekts tāpat būtu jūtams - planētas vidējā gaisa temperatūra uz nākamajiem diviem trim gadiem samazinātos par 1,25 grādiem pēc Celsija. Tropu reģionos, kā arī Eiropā, Āzijā un Aļaskā temperatūras pazeminātos pat par trim līdz četriem grādiem, savukārt arktiskajos reģionos un Antarktīdā kļūtu mazliet siltāk, jo mainītos pasaules vēja un okeāna straumju plūsmas.
Hirošimas paliekas. Foto: AFP/LETA
Saskaņā ar klimata izmaiņu modeļiem pat desmit gadus pēc šāda reģionāla kodolkara planētas vidējā gaisa temperatūra būtu par 0,5 grādiem zemāka. Tai pašā laikā zinātnieki uzsver, ka pat neliels temperatūras kritums var negatīvi ietekmēt ražas apjomus un veicināt pārtikas trūkumu, kāds ticis novērots 1815.gadā (arī Eiropā un Ziemeļamerikā) pēc vērienīgās Indonēzijas Tamobra vulkāna eksplozijas.
Tāpat zinātnieki simulācijās noskaidrojuši, ka reģionāls kodolkarš izjauktu vēja plūsmas tropiskajos reģionos un tā rezultātā nokrišņu daudzums samazinātos par 10 procentiem. Septiņus gadus pēc konflikta nokrišņu daudzums būtu par 5% zemāks. Visbeidzot reģionālais atomkarš krietni izdeldētu ozona slāni, kas aiztur kaitīgo ultravioleto starojumu. NASA zinātnieks Lūks Omāns līdz ar to secina, ka pat reģionāls atomkarš atstātu iespaidu uz globālo klimatu.
