"Mēs paredzam vēl vienu neparasti aukstu ziemu, kurā paretam uzsnigs, teritorijā no Britu salām un Francijas pāri Vācijai un Skandināvijas dienvidiem līdz Baltijas valstīm," sacīja Džeimss.
Auksts laiks apvienojumā ar zemu vēja un nokrišņu līmeni Eiropas ziemeļos nozīmē, ka vēja elektrostacijas Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastē saražos mazāk elektroenerģijas ziemas sezonā, kad ir liels pieprasījums pēc tās. Mazāk elektroenerģijas saražos arī Skandināvijas hidroelektrostacijas (HES), jo to lielās ūdenskrātuves aizsals.
Vairāk elektroenerģijas saražos vēja elektrostacijas un HES Spānijā, Portugālē un Itālijā vējaina un mitra laika dēļ.
Šādu ziemu noteiks tas, ka Eiropas laikapstākļos turpinās dominēt negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze, sacīja Džeimss. Auksta laika agrāku iestāšanos Eiropā veicinās arī tas, ka Klusā okeāna klimatiskās parādības "El Nino" un "La Nina" šīgada sezonā sākušās agrāk nekā parasti.
Neparasti auksts laiks visvairāk gaidāms no agras ziemas līdz ziemas vidum (no novembra beigām līdz janvārim), bet februārī ir iespējami mērenāki laikapstākļi. Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos būs mitrs laiks, bet ziemeļos - pārsvarā sauss laiks, sacīja meteorologs.
Viņš atzina, ka šīs prognozes piepildīšanās iespējamība ir augsta, jo gandrīz visi indikatori norāda uz vienu un to pašu virzienu.
Negatīvais Ziemeļatlantijas svārstību modelis, kas dominējis pēdējos trīs gadus, pirms tam tika novērots 20.gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad ziemas Eiropā pārsvarā bija aukstas. Tas parasti notiek ik pa 50 gadiem un nav saistīts ar klimata izmaiņām, sacīja Džeimss.
Viņš piebilda, ka negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze var dominēt Eiropas ziemās arī nākamos gadus un ir saistīta ar zemu Saules aktivitāti.
