Lielākoties uzņēmumi izvēlas par viltus profilu ziņot attiecīgo sociālo mediju pārstāvjiem, lai panāktu to slēgšanu vai pārņemtu tos. Taču ir gadījumi, kad arī šāda profila esamība tiek uztverta kā attiecīgā zīmola vērtības apliecinājums. "Nozare.lv" neizdevās atrast nevienu gadījumu, kad par profila pārņemšanu tiktu maksāta nauda.
SIA "Rimi Latvia" ("Rimi") sākumā darbojās "Twitter" vietnē ar diviem profiliem - brāļiem Rimantiem, Svītrkodu un Lāzeraci. Uzņēmums bija plānojis mainīt profilu līdz ar lojalitātes kartes "Mans Rimi" ieviešanu, taču kāda persona šādu profilu "Rimi" vārdā izveidoja pirmā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.
"Ar šo viltus profilu tika komunicēti "Rimi" jaunumi un akciju piedāvājumi, tika uzturēta saruna ar pircējiem, taču ne vienmēr sniegtā informācija atbilda reālajai," skaidroja Eniņa.
"Rimi" vērsās pie "Twitter", aizpildot internetā anketu, un paralēli mājaslapā un tā brīža profilos paziņoja, ka konts nepieder uzņēmumam. "Twitter" jautājumu izskatīja nedēļas laikā. Rezultātā "Rimi" ieguva profilu "@mansrimi" un saglabāja tos sekotājus, kas bija jau pieteikušies vienam no brāļiem Rimantiem.
"Rimi" neesot zināma persona, kas izveidoja profilu ar tirgotāja vārdu.
Pirms kāda laika arī "SEB banka" atklājusi, ka ar tās vārdu reģistrējies kāds "Twitter" lietotājs. Banka par to ziņojusi vietnes administrācijai, kas gadījumu izskatīja un attiecīgo profilu slēdza, informēja "SEB bankas" ārējās komunikācijas projektu vadītāja Sanda Purviņa.
Savukārt "Swedbank" viltus profils "@swedbank_lv" turpina pastāvēt, tiesa, jau ilgstoši ar to netiek veiktas nekādas aktivitātes. Profila informācijā minētais teksts "Viss, kas jums nepatīk Swedbankā" gan nerada šaubas, ka to neveido pati banka. "Swedbank" pret profila veidotāju nevēršas, jo uzskata, ka viens no aspektiem, kas liecina par zīmola vērtību, ir pēcdarinājumi. Banka cenšas aktīvi komunicēt oficiālajā uzņēmuma "Twitter" profilā. Kā secina "Swedbank" preses sekretāre Kristīne Jakubovska, regulāra un noderīga komunikācija oficiālajā profilā rada arī lielāku interesi par to.
Arī ziņu aģentūras LETA vārdā bija izveidots "Twitter" profils "@letanews". Tā veidotājs Pēteris Krieviņš gan aicina nesaukt viņu par viltvārdi, jo caur šo "Twitter" profilu tika publicētas ziņas no LETA oficiālās RSS padeves un saites veda uz oficiālo LETA mājaslapu. Viņš arī "Nozare.lv" uzsvēra, ka mērķis nav bijis kādam ieriebt, nopelnīt vai veidot viltus profilu. Vienīgais iemesls bijis sekot caur RSS barotni LETA ziņām "Twitter" tīklā.
"Kad 2009.gada martā publiskajā telpā parādījās informācija par šādu kontu, visi tikai priecājās un pat LETA darbinieki sekoja šim kontam," norādīja Krieviņš.
LETA Attīstības un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja vietas izpildītājs Edgars Koroņevskis savukārt uzsver, ka lūzuma punkts bija šā gada februāris, kad kontā tika uzdoti arī jautājumi, veicinot maldinošu diskusiju. Radās bažas, ka jebkurā brīdī caur to var sākt izplatīt maldinošu informāciju un ka šāda "Twitter" profila izmantošana var radīt draudus LETA tēlam. Turklāt cilvēki šo "Twitter" kontu sāka uztvert kā oficiālo LETA kontu, to citējot, atsaucoties un atbildot uz to. Tas rada nepareizu priekšstatu par profila īpašnieku, norāda Koroņevskis.
Viņš piebilst, ka tika pārkāpti arī "Twitter" noteikumi, jo LETA bija nosaukumā, tika izmantots uzņēmuma logo un adrese, turklāt nebija norādes, ka tas nav oficiālais konts. Kā uzsver Koroņevskis, pastāv iespēja izveidot "Twitter" kontus sev ērtā veidā, nepārkāpjot lietošanas noteikumus.
Tagad LETA ziņas "Twitter" tiek publicētas profilā "@letanewslv". Sekotāju sarakstu gan nācās veidot no jauna.
Krieviņš līdzīgi izveidojis arī profilu "@LatvijasRadio", lai būtu ērti sekot Latvijas Radio ziņām audio formātā. Vairāk ziņu plūsmu vai citu profilu viņam neesot.
Vaicāts, kā izdevās atrast "@letanews" veidotāju, Koroņevskis minēja, ka pirmais sekotājs šim kontam bija Krieviņš, tāpat norādes tika gūtas caur saišu īsināšanu. Lai panāktu profila slēgšanu, LETA bija jānorāda preču zīmes reģistra numurs. Koroņevskis pieļāva: ja preču zīme nav reģistrēta, bet tiek izmantota, ir grūtāk cīnīties ar viltvāržiem.
SIA "Rīgas piensaimnieks" savukārt bijusi pieredze ar sociālo tīklu "Facebook" - uzņēmums centies pārņemt kāda "labvēļa" izveidotā profila fanus, taču tas nav izdevies, tāpēc nācās veidot jaunu. "Mums nekādi neizdevās vienoties ar "Facebook" par fanu pārņemšanu, tādēļ gada nogalē izveidojām jaunu profilu - "Kārums active" - tā mums ir jauna produktu līnija," sociālo mediju monitoringam un vortālam "WebRadar" stāstīja uzņēmuma Mārketinga daļas vadītāja Ilze Blauberga.
"Twitter" noteikumos minēts, ka gadījumos, ja tiek konstatēts skaidrs nodoms maldināt pārējos, izmantojot svešu preču zīmi, profila darbība tiks apturēta, un tā veidotājs par to tiks informēts. Savukārt, ja "Twitter" secinās, ka profils var radīt apjukumu, bet tā veidotāja nodoms nav izlikties par attiecīgā zīmola pārstāvi, tā veidotājam tiks dota iespēja izskaidroties. Tāpat "Twitter" var nodot lietotājvārdu preču zīmes īpašnieka lietošanā. Noteikumi arī liedz neatļauti piesavināties dažādus lietotājvārdus.
"Rimi" citiem uzņēmumiem iesaka rūpīgi izvērtēt konkrēto situāciju ar viltus profilu. Lēmumus un rīcības soļus var ietekmēt tas, cik daudz sekotāju ir viltus profilam, ko tas raksta un cik akūti uzņēmumam ir šo profilu dzēst vai pārņemt savā pārraudzībā.
Uzņēmumiem, kas vēl tikai plāno izmantot "Twitter" kā komunikācijas kanālu, "Rimi" iesaka savlaicīgi reģistrēt tajā savu uzņēmumu. Ja ir plānoti kādi projekti vai produkti, kuriem vēlētos ieviest jaunus profilus, ieteicams reģistrēt profilu dienu pirms to publiskošanas.
Eniņa pieļauj, ka, iespējams, kā risinājums varētu būt nodalīta privātpersonu un uzņēmumu reģistrācija, kur uzņēmumiem pirms profila izveidošanas būtu jānorāda informācija, kas pieejama tikai uzņēmumam, līdz ar to vienkāršs lietotājs to nevarētu aizpildīt. Šāda informācija jau daļēji ir iekļauta anketā, kas jāaizpilda gadījumos, kad ziņo par viltus profilu, informēja "Rimi" pārstāve.
"SEB banka" aicina gadījumos, kad tiek atklāts viltus lietotājs, nekavējoties ziņot par to šī medija administrācijai. Tāpat banka mudina arī lietotājus pārliecināties, ka viņi ir izvēlējušies sekot īstajam uzņēmuma profilam. Uzņēmumiem, kas komunicē sociālajos tīklos, ir liels sekotāju skaits un tie ir aktīvi komunikācijā, vērtē Purviņa. Informāciju par profiliem sociālajos medijos var meklēt arī attiecīgo uzņēmumu interneta lapās.
Ar viltus profiliem ik pa laikam nākas saskarties arī Valsts prezidenta Valda Zatlera birojam. Savulaik, kad tika pieņemts lēmums veidot prezidenta profilu "Twitter" vietnē, prezidenta pārstāvji vērsās pie tās administrācijas saistībā ar vairākiem viltus kontiem. Kā atzina prezidenta preses sekretāres vietniece Daiga Holma, procedūra bija ļoti gara un "Twitter" reaģēja tikai pēc ierakstītas vēstules nosūtīšanas. Daļa profilu tika dzēsta, bet citi, kuros, piemēram, Zatlers parodēts, - nē. Prezidenta pārstāvji joprojām periodiski raksta "Twitter" administrācijai, taču, kā atzina Holma, ar profiliem iespējams manipulēt tā, lai tos nebūtu pamata dzēst.
Piemēram, "Twitter" noteikumi atļauj veidot parodējošus profilus, taču jābūt skaidri norādītam, ka tā veidotājs nav parodējamā persona. Savukārt maldinošus profilus citu personu vārdā ir aizliegts veidot. Arī saskaņā ar "Facebook" noteikumiem ir aizliegts veidot profilus citu vārdā bez viņu atļaujas. Lai apstiprinātu savu identitāti, "Twitter" kā vienkāršāko veidu iesaka savā oficiālajā interneta lapā ievietot saiti uz profilu.
Atsevišķiem profiliem "Twitter" izveidoja verifikācijas zīmi, kas izskatījās kā balts ķeksītis uz zila fona. Tā apliecina, ka attiecīgais profils ir īsts.
Turpretī Saeimas pieredze ar "Twitter" bijusi veiksmīga. 2009.gada rudenī izveidojot oficiālo profilu "@jekaba11", jau pastāvēja arī konts "@saeima", kas sākumā bija neaktīvs, taču pēc kāda laika sāka automātiski ģenerēt tvītus no Saeimas mājaslapā publicētajām ziņām un jaunākajām fotogrāfijām, kas pievienotas "www.flickr.com/saeima" profilā. Saeimas Sabiedrisko attiecību birojs sazinājās ar "Twitter" administrāciju. Atsaucoties uz "Twitter" noteikumiem, tika norādīts, ka "@saeima" uzdodas par Latvijas parlamentu, jo tā bija rakstīts konta informācijā, kā arī kontā tika izmantots Saeimas veidots saturs.
Administrācija ātri atsaucās uz lūgumu un piedāvāja divus iespējamos problēmas risinājumus - vai nu pārsaukt kontu "@jekaba11" par "@saeima", vai arī pašiem kļūt par šī konta uzturētājiem. Saeima izvēlējās otro problēmas risinājumu, dažu dienu laikā "@saeima" saturs tika dzēsts un tā uzturēšana nodota "@jekaba11" uzturētāju rīcībā, informēja Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā. Konts "@saeima" gan netiek aktīvi izmantots, tajā ietvītots vienīgi par Saeimas oficiālo profilu.
Saeimas Sabiedrisko attiecību birojam nav zināms, kas un kādiem mērķiem bija izveidojis "Twitter" kontu ar lietotājvārdu "@saeima".
Saskaņā ar šī gada datiem "Facebook" lietotāju skaits Latvijā sasniedzis 267 800, bet "Twitter" reģistrēti nepilni 42 000, no kuriem aktīvie ir aptuveni 12 800.
