Šobrīd pasaulē ir izplatīti trīs zināmākie koronavīrusa paveidi, respektīvi, Lielbritānijas, Brazīlijas un Dienvidāfrikas. Vīrusa mutēšanās nav anomālija, tomēr ar katru jaunu paveidu var mainīties ne tikai tā uzbūve, bet arī klīniskās izpausmes. Kas vēl zināms par šiem un citiem vīrusa mutācijas veidiem?
Cik izplatītas ir COVID-19 mutācijas?
Kā visi vīrusi, arī COVID-19 mutējas. Kā ziņo Merilendas universitātes medicīnas centrs šobrīd pasaulē ir izplatīti pieci vīrusa paveidi, no kuriem divi - Lielbritānijas un Dienvidāfrikas - ir atrasti arī Latvijā. Tā kā vīrusa mutācija ir aktīvs process, kas noris visu laiku, nevar izslēgt iespējamību arī par citu vīrusa paveidu esamību. Daži no tiem ir bīstamāki par citiem, jo agrīnie pētījumi rāda, ka tie ir lipīgāki, kā arī tie var potenciāli kļūt par dominējošo vīrusa veidu.
Lai gan līdz šim ir atklāti vairāki tūkstoši vīrusa mutāciju, tos visus nevar uzskatīt par paveidiem. Koronavīrusa mutācija notiek lēnāk nekā citiem RNS tipa vīrusiem (piemēram, sezonālā gripa). Tas atvieglo zinātnieku izpētes procesu, kā arī vakcīnu ražotājiem dod laiku pielāgot ražotos medikamentus, lai tie būtu pēc iespējas efektīvāki.
Kā liecina žurnālā “Nature” publicētais pētījums, vairumam no vīrusa mutācijām nav īpašas ietekmes uz vīrusa izplatību un tā izpausmēm.
Ņemot vērā dažādo variantu straujo parādīšanos, ir daudz kā tāda, ko zinātnieki par tiem nezina. Pastāv dažādi pētījumi, kuri liecina, ka piemēram, Lielbritānijas paveids saukts arī par B.1.1.7 ir bīstamāks, jo tas ir par teju 50% lipīgāks nekā oriģinālais vīrusa veids. Konkrētu skaidrojumu kāpēc, zinātnieki vēl nespēj sniegt. Tāpat ir pāragri arī spriest par šī vīrusa veida saistību ar paaugstinātu nāves risku, jo trūkst ilgtermiņa novērojumu. Nav arī pilnvērtīgu zinātnisku pētījumu, kas atbalstītu faktu, ka Lielbritānijas vīrusa paveids ir vairāk izplatīts bērnu un jauniešu vidū. Arī Latvijā šis vīruss ir strauji izplatījies, marta vidū šis veids ir atklāts 60% no visiem saslimušajiem. Kopā šī vīrusa paveida klātbūtne ir apstiprināta jau 116 pasaules valstīs.
Līdzīga mutācija ir novērota arī Dienvidāfrikas vīrusa paveidā saukts arī par B.1.351. Arī šis vīrusa paveids tiek uzskatīts par lipīgāku nekā oriģinālo. Pretēji B.1.1.7., šis veids netiek saistīts ar paaugstinātu nāves risku. Tāpat arī zinātniekus bažīgus dara fakts, ka Dienvidāfrikas vīrusa paveidā ir iespējama cita veida mutācija, kas var šo vīrusu padarīt grūtāk uzveicamu un samazināt vakcīnu efektivitāti pret to. Latvijā līdz šim ir atklāts tikai viens inficēšanās gadījums ar šo vīrusa paveidu, tomēr kopumā pasaulē tas ir izplatījies jau 60 valstīs.
Tāpat arī maz zināms ir par vienu no neseni atklātajiem koronavīrusa paveidiem P.1. jeb Brazīlijas paveidu. Par šo vīrusa paveidu ir zināms ļoti maz, jo trūkst uzticamu zinātnisku pētījumu. Kā atzīst Bernes universitātes ģenētikas nodaļas pārstāve Emma Hodkrofta, Brazīlijas vīrusa paveida rašanos izsekot ir teju neiespējami, ņemot vērā, ka valstī ir viens no augstākajiem COVID-19 saslimstības rādītājiem pasaulē un testēšanas procesā tiek izmantotas vienkāršākas metodes, kuru dēļ dažas mutācijas var tikt palaistas garām. Latvijā pagaidām šis vīrusa paveids nav atklāts un tā izplatība galvenokārt notiek Dienvidamerikas reģionā. Kopumā līdz šim saslimšana ar P.1. variantu ir konstatēta jau 41 valstī.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas publicēto pētījumu, jaunu vīrusa paveidu rašanās ir sagaidāma arī nākotnē. Nav iespējams noteikt cik daudz šādu veidu varētu parādīties, tāpēc ir svarīgi cīnīties ar zināmajiem vīrusa veidiem, lai nepieļautu to tālāku izplatību.
Vakcīnu iedarbība pret vīrusa paveidiem
Kopumā pasaulē šobrīd ir pieejamas septiņas dažādas vakcīnas, kuras ir apstiprinātas lietošanā un izgājušas visas nepieciešamās izmēģinājuma fāzes.
Pagaidām vadošie vakcīnu ražotāji – “Pfizer” un “Moderna” - ir atzinuši, ka vakcīnu iedarbības samazinājums pret dažiem no jaunatklātajiem vīrusa variantiem ir minimāls. Esošie pētījumi pierāda, ka Lielbritānijas vīrusa paveidu ir iespējams neitralizēt ar pieejamajām vakcīnām. Lai gan papildus pētījumi tiek veikti, šī brīža aplēses liecina, ka īpašu vakcīnu pielāgošana nav nepieciešama.
Mazāk efektīvas vakcīnas ir izrādījušās pret Dienvidāfrikas un Brazīlijas vīrusa paveidu. Sākotnējie pētījumi liecina, ka vadošo vakcīnu efektivitāte sarūk par teju divām trešdaļām no to efektivitātes pret oriģinālo vīrusa variantu. Efektivitātes samazināšanās nenozīmē, ka vakcīna nav iedarbīga. Rokfellera Universitātes imunologs Dr. Maikls Nusenzveigs (Nussenzweig) atzīst, ka vakcīnas palīdz samazināt ne tikai saslimstības risku kopumā, bet arī atvieglo slimības gaitu, gadījumā, ja cilvēks tomēr inficējas. Tāpat visas vadošās vakcīnas šobrīd uzrāda vismaz 50% efektivitāti pret visiem jaunajiem vīrusa veidiem.
Tikmēr “Moderna” ražotāji ir jau sākuši pirmās izmēģinājuma fāzes, lai papildus parastajai COVID-19 vakcīnai būtu pieejama arī īpaši pret Dienvidāfrikas variantu izstrādāta vakcīna. Turklāt, ņemot vērā līdzības starp Dienvidāfrikas un Brazīlijas vīrusa variantiem, šī vakcīna varētu potenciāli palīdzēt cīņā arī pret to.
