12 mācības Covid-19 apkarošanā no valstīm, kurām līdz šim veicies vislabāk

Covid-19 epidēmijai izplatoties visā pasaulē, valstis viena pēc otras aizslēdza savas robežas, lai cīnītos pret jauno vīrusu. Pandēmijas sākumā vairums valstu gan rīkojās pēc līdzīga scenārija, ko galvenokārt raksturoja noliegums un vilcināšanās. Tagad, kad globālā uzmanība ir koncentrēta uz vīrusa tālākas izplatīšanās novēršanu un mirušo skaita palielināšanās mazināšanu, četras valstis, kurās ar Covid-19 apkarošanu veicies vislabāk, piedāvā pārējai pasaulei 12 mācības, ko tās guvušas epidēmijas laikā, vēsta ASV raidorganizācija CNN. 

Taivāna 

Taivāna atrodas vien 180 kilometru attālumā no vīrusa epidēmijas epicentra Ķīnas, kas potenciāli varēja nozīmēt, ka Covid-19 epidēmija valstī varētu izvērsties katastrofā. Saskaņā ar Džonsa Hopkinsa Universitātes (JHU) prognozēm, janvāra beigās Taivānā vajadzēja būt otrajam lielākajam Covid-19 gadījumu skaitam pasaulē. 

Tomēr Taivānā reģistrēti vien nepilni 400 Covid-19 gadījumi, tostarp tikai seši mirušie. Aprīļa vidū Taivānā jau bija tāda situācija, kad dienas laikā netiek reģistrēts neviens jauns inficēšanās gadījums. 

Vīrusa izplatību Taivānai izdevās ierobežot, neieviešot stingrus pasākumus, piemēram, rīkojumu iedzīvotājiem palikt mājās. 

Taivānā pastāv augsta līmeņa universālā veselības aprūpe, tomēr valsts panākumu atslēga cīņā ar Covid-19 bija tās gatavība epidēmijai, centralizēta plānošana un rīcība, kā arī rūpīga un ātra ar inficētajiem kontaktā nonākušo cilvēku identificēšana. 

Mācība #1: Gatavība 

Taivānas gatavība Covid-19 epidēmijai lielā mērā skaidrojama ar valsts gūtajām mācībām no SARS (smagā akūtā respiratorā sindroma) epidēmijas, kuras laikā 2003.gadā mira 181 Taivānas iedzīvotājs. 

Pēc SARS epidēmijas Taivāna izveidoja īpašu Epidēmiju kontroles centru, kurš var operatīvi sākt darboties, lai koordinētu varas iestāžu rīcību epidēmiju gadījumā. Covid-19 epidēmijas laikā šis mehānisms tika iedarbināts jau 20.janvārī - dienu pirms Taivānā tika apstiprināts pirmais inficēšanās gadījums. 

Tā kā Epidēmiju kontroles centrs bija izveidots jau iepriekš, vīrusa apkarošanas pasākumus Taivāna varēja ieviest nekavējoties, bez ilgstošām politiskām diskusijām. Kontroles centra pārraudzībā Taivāna vien trīs nedēļu laikā ieviesa 120 dažādus pasākumus vīrusa izplatības ierobežošanai.

Mācība #2: Ātrums 

Pirmais Covid-19 gadījums Taivānā tika apstiprināts 21.janvārī. Tomēr jau trīs nedēļas pirms tam – neilgi pēc tam, kad Ķīna par epidēmiju informēja Pasaules Veselības organizāciju, - Taivāna sāka pārbaudīt drudža un pneimonijas simptomus pasažieriem, kas ierodas no Ķīnas pilsētas Uhaņas, kur sākās pašreizējā epidēmija. 

20.janvārī Taivāna izplatīja brīdinājumu, aicinot iedzīvotājus atturēties no ceļošanas uz Uhaņu, bet 22.janvārī Taivāna sāka katru dienu informēt sabiedrību par situācijas attīstību. 

Nedēļu pēc pirmā saslimšanas gadījuma apstiprināšanās Taivāna sāka elektroniski uzraudzīt tos iedzīvotājus, kam noteikta karantīna, kā arī noteica ceļošanas ierobežojumus, kas galvenokārt attiecas uz Ķīnas Hubei provinci, kur atrodas Uhaņa. 

Jaunus vīrusa apkarošanas pasākumus Taivāna turpināja ieviest gandrīz katru dienu līdz pat februāra beigām. 

1.aprīlī, kad Taivānā tika noteikti stingri sociālās distancēšanās noteikumi, valstī bija vien 329 apstiprināti Covid-19 gadījumi.

Mācība #3: Testi, izsekošana un karantīna 

Taivānas varas iestādes veica plaša mēroga iedzīvotāju testēšanu, kā arī identificēja cilvēkus, kas bijuši kontaktā ar inficētajiem, viņiem visiem nosakot karantīnu. Testi tika veikti cilvēkiem, kas bijuši uz kruīzu kuģiem. Atkārtoti testi tika veikti cilvēkiem, kam iepriekš konstatēta gripa vai pneimonija, lai pārliecinātos, ka šiem cilvēkiem noteikta pareiza diagnoze.

Mācība #4: Datu un tehnoloģiju izmantošana 

Koordinēta valdības atbildes reakcija un pilnīga sabiedrības sadarbošanās tika apvienota ar apjomīgu datu un tehnoloģiju izmantošanu. 

Taivāna izmantoja nacionālās veselības apdrošināšanas datus kopā ar informāciju no muitas un imigrācijas datubāzēm, lai tādējādi identificētu visievainojamākās sabiedrības grupas un iegūtu aktuālo informāciju par vīrusa izplatību iespējami ātrākajā laikā. 

Taivāna noteica, ka ikvienam, kam pēc ceļošanas piemērota 14 dienu karantīna, obligāti jāatskaitās par tās ievērošanu ar interneta starpniecību. Savukārt aptuveni 55 000 karantīnā esošiem cilvēkiem tika noteikta papildu digitālā uzraudzība. 

Islande

Covid-19 testu veikšana daudzām valstīm sagādājusi nopietnas grūtības. Savukārt Islandē testi bija pieejami ikvienam gribētājam. Apjomīgā iedzīvotāju testēšana valstī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Islandei tik veiksmīgi izdevās ierobežot vīrusa izplatību. Ar Covid-19 Islandē inficējušies aptuveni 1700 cilvēki, bet no vīrusa miruši mazāk nekā desmit cilvēki. 

Mācība #5: Izlēmīga rīcība 

Islandes reakcija uz epidēmiju nav īpaši inovatīva, tomēr tā bija ļoti pedantiska un ātra. 

Jau no paša epidēmijas sākuma Islande darbojusies saskaņā ar konkrētu plānu - ātri veikt testus un izlēmīgi noteikt karantīnu ikvienam, kam konstatēts vīruss, kā arī operatīvi un pat zināmā mērā agresīvi identificēt ikvienu, kas kontaktējies ar inficētajiem. 

Iesaistot gan veselības aprūpes sistēmas personālu, gan arī policiju, Islandei izdevās identificēt gandrīz visus cilvēkus, kas bijuši kontaktā ar inficētajiem, tādējādi kontrolējot vīrusa tālāku izplatību. 

Mācība #6: Privātā sektora iesaistīšana 

Covid-19 testa izstrādāšanā Islandes mediķi sadarbojās ar privāto biotehnoloģiju kompāniju “deCODE Genetics”. Tas palīdzēja iedzīvotāju testēšanu sākt operatīvi - šobrīd Covid-19 testi veikti jau kopumā gandrīz 10% valsts iedzīvotāju. 

Apjomīgā informācija, ko Islande iegūst no šādas apjomīgas iedzīvotāju testēšanas, palīdzēs visai pasaulei labāk iepazīt jauno koraonavīrusu un tādējādi arī uzlabos iespējas to apkarot un galu galā arī uzveikt. 

Mācība #7: Preventīvi pasākumi 

Islandes Veselības ministrija ātrumu nodēvējusi par ļoti iedarbīgu ieroci cīņā pret vīrusu, kas ļauj varas iestādēm būt soli priekšā epidēmijas vilnim. Ātrumam izrādījusies būtiska loma arī dažādu preventīvu pasākumu ieviešanā. 

Pēc tam, kad 3.martā Islandē tika apstiprināti seši “importēti” vīrusa gadījumi, Islande nekavējoties noteica karantīnas pasākumus visiem ceļotājiem, kas ieradušies no Itālijas, bet turpmāko nedēļu laikā ieviesa vairākus jaunus ceļošanas ierobežojumus. 

Ārkārtas stāvoklis valstī tika izsludināts 6.martā - pēc tam, kad valstī tika konstatēti pirmie divi vietējās inficēšanās gadījumi. 

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana nozīmēja visu attiecīgo institūciju darbību paaugstinātas gatavības režīmā, kam bija būtiska loma vīrusa izplatīšanās palēnināšanā. 

Pirmais nāves gadījums no Covid-19 Islandē tika fiksēts 24.martā, un arī šoreiz valsts rīkojās ātri un izlēmīgi, nekavējoties aizliedzot masu pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 20 cilvēki, slēdza dažādas publiskas vietas, piemēram, bārus, muzejus un sporta zāles. 

Mācība #8: Tehnoloģiju izmantošana, neaizmirstot par cilvēku privātumu 

Līdzīgi kā Taivāna, arī Islande operatīvi ieviesa viedtālruņu aplikāciju, kas reģistrē cilvēku pārvietošanos un tādējādi nodrošina varas iestādēm informāciju par vīrusa izplatību. Islandes iedzīvotājiem gan netika noteikta obligāta prasība šajā informācijā dalīties ar varas iestādēm. Liela daļa islandiešu gan to darīja brīvprātīgi, jo tas atvieglo varas iestāžu darbu riska grupā esošo vai potenciāli inficēto iedzīvotāju identificēšanā.

Dienvidkoreja 

Dienvidkorejas panākumus cīņā ar vīrusu skaidri apliecina viens fakts - Dienvidkorejā pirmais inficēšanās gadījums tika reģistrēts aptuveni tajā pašā laikā, kad ASV un Lielbritānijā. Šobrīd Dienvidkoreja dienā tiek reģistrēti vien aptuveni 30 jaunu Covid-19 gadījumu, savukārt Lielbritānijā un ASV šie skaitļi ir attiecīgi 5000 un 20 000. 

Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz mirušo skaitu. Dienvidkorejā no vīrusa mirst mazāk par vienu cilvēku no katriem 100 000 valsts iedzīvotāju. Lielbritānijā mirušo skaits ir 18, bet ASV – 8 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.

Mācība #9: Caurbraucamas testēšanas vietas 

Dienvidkorejas panākumi Covid-19 apkarošanā galvenokārt skaidrojami ar plašo iedzīvotāju testēšanu, kā arī agru karantīnas noteikšanu un ātru ārstēšanas sākšanu. 

Valstij ir bijusi inovatīva pieeja testu veikšanā. Dienvidkoreja bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas sāka piedāvāt testus, cilvēkam neizkāpjot no automašīnas. 

Visā valstī tika izveidoti simtiem šādu caurbraucamu Covid-19 testu veikšanas vietu, kas palīdzēja būtiski paātrināt testēšanas apjomu valstī. 

Kad 16.martā Pasaules Veselības organizācija izplatīja pasaules valstu valdībām aicinājumu būtiski palielināt centienus iedzīvotāju testēšanā, Dienvidkorejā šādus pasākumus īstenoja jau nedēļām ilgi. 

Šobrīd Covid-19 testi Dienvidkorejā ir veikti jau vairāk nekā pusmiljonam iedzīvotāju, kas ir viens no lielākajiem skaitļiem pasaulē.

Mācība #10: Pagātnes pieredze 

Dienvidkorejas, tāpat kā Taivānas gatavību cīņā ar Covid-19 lielā mērā veicināja pagātnes pieredze. 

SARS epidēmija Dienvidkoreju skāra minimāli, valstij reģistrējot vien trīs inficēšanās gadījumus. 

Tomēr Dienvidkoreju daudz smagāk skāra 2015.gada MERS (Tuvo Austrumu respiratorā  sindroma) epidēmija - valstī tika reģistrēti 186 inficēšanās un 38 nāves gadījumi, padarot Dienvidkoreju par vīrusa vissmagāk skarto valsti ārpus Tuvajiem Austrumiem. 

Šī pieredze nozīmēja, ka šoreiz Dienvidkorejai netrūka politiskās gribas ieviest dažādus pasākumus. Tas nozīmēja arī to, ka centrālā vara un pašvaldības darbojās koordinēti. 

Vācija

Vācijas gadījums gan ir nedaudz atšķirīgs. Valstij nav īsti izdevies noturēt inficēšanās gadījumu skaitu daudz zemākā līmenī nekā citām vīrusa vissmagāk skartajām valstīm Eiropā.  Vācijā šobrīd ir aptuveni 138 000 inficēšanās gadījumu, kas ir piektais augstākais līmenis pasaulē. 

Tomēr Vācijai ir daudz labāki rezultāti mirstības līmeņa ierobežošanā. Vācijā no Covid-19 miruši aptuveni 4000 cilvēku, salīdzinot ar vairāk nekā 22 000 Itālijā un apmēram 19 000 Spānijā. 

Mācība #11: Ierobežojumu mazināšanai jānozīmē testēšanas pastiprināšanos 

Vācijas spēja noturēt epidēmijas laikā mirušo cilvēku skaitu salīdzinoši zemā līmenī ir skaidrojama gan ar plaši sabiedrības testēšanu, gan ar labi nodrošināto veselības aprūpes sistēmu. 

Apjomīgu testēšanu Vācija īstenoja, vēl pirms valstī bija reģistrēts pirmais Covid-19 upuris. 

Šonedēļ Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka valdība plāno sākt pakāpeniski mīkstināt Covid-19 izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus. 

Tomēr ierobežojumu mīkstināšana notikšot paralēli ar testēšanas apjoma palielināšanu, lai nodrošinātos, ka nesākas jauns vīrusa izplatības vilnis. 

Mācība #12: Slimnīcu jaudu nodrošināšana 

Kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamības ziņā Vācijā ierindojas 18.vietā pasaulē, liecina akadēmiskā žurnāla “The Lancet” veidotais indekss. Paralēli tam Vācijas priekšrocība epidēmijas laikā ir valsts veselības aprūpes sistēmas iespaidīgā kapacitāte. 

Saskaņā ar ekspertu aplēsēm Covid-19 epidēmijas augstākajā punktā Vācijai varētu būt nepieciešami 12 000 gultas vietu slimnīcās ar Covid-19 saslimušajiem. Vācijas slimnīcas kopumā spēj nodrošināt 147 000 gultas vietu jeb desmit reizes vairāk par to, cik būtu nepieciešams. 

Vācijas slimnīcu jaudas ir tik iespaidīgas, ka tās jau šobrīd uzņem pacientus arī no Itālijas, Spānijas un Francijas. 

Lielā slimnīcu kapacitāte nozīmē to, ka profesionālu medicīnisku palīdzību var saņemt faktiski visi cilvēki, arī tie, kam ir mēreni Covid-19 simptomi. 

Eksperti uzsver, ka Vācijas veselības aprūpes sistēma pašreizējās epidēmijas laikā nav uzskatāma par pārslogotu, un tas ļauj valstij veiksmīgi sniegt palīdzību visiem, kam tā ir nepieciešama. 

Covid-19 epidēmijai izplatoties visā pasaulē, valstis viena pēc otras aizslēdza savas robežas, lai cīnītos pret jauno vīrusu. Pandēmijas sākumā vairums valstu gan rīkojās pēc līdzīga scenārija, ko galvenokārt raksturoja noliegums un vilcināšanās. Tagad, kad globālā uzmanība ir koncentrēta uz vīrusa tālākas izplatīšanās novēršanu un mirušo skaita palielināšanās mazināšanu, četras valstis, kurās ar Covid-19 apkarošanu veicies vislabāk, piedāvā pārējai pasaulei 12 mācības, ko tās guvušas epidēmijas laikā, vēsta ASV raidorganizācija CNN.