Jāatceras, ka arī jauni un veseli cilvēki nav pasargāti no karstuma radītā vājuma. Par karstuma dūrienu var liecināt dažādi simptomi:
- galvassāpes,
- reibonis,
- pēkšņi paaugstināta ķermeņa temperatūra,
- miegainība,
- slikta dūša,
- dažkārt var būt arī vemšana, samaņas zudums vai krampji.
Šādos gadījumos nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā
palīdzība.
Ieteikumi, kā pasargāt sevi no
karstuma dūriena:
- Karstajā laikā, neatkarīgi no aktivitāšu intensitātes, ir jāpalielina šķidruma uzņemšana. Negaidiet, kamēr izjūtat slāpes!
- Ja ārsts ierobežojis uzņemtā šķidruma daudzumu vai ir kāda hroniska saslimšana, pavaicājiet ārstam, cik daudz šķidruma ieteicams dzert karstajā laikā.
- Nedzeriet šķidrumu, kas satur alkoholu vai lielu daudzumu cukura. Vislabāk dzert vēsu tēju, minerālūdeni bez gāzes u.c.
- Izvairieties lietot ļoti aukstus dzērienus, jo tie var izraisīt kuņģa zarnu trakta spazmas un pasliktināt pašsajūtu.
- Ja jums jādodas ārpus mājas, aizsargājiet sevi un savus bērnus no saules iedarbības, valkājot cepuri ar platām malām un saulesbrilles, kā arī pirms došanās ārā uzklājiet saules aizsargkrēmu. Mugurā ieteicams vilkt gaišu, vieglu, ērtu apģērbu no dabīga materiāla.
- Centieties plānojiet savu dienu tā, lai Jūs varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās.
- Ja iespējams, neuzturieties atklātā saulē no plkst. 11 līdz plkst. 15, kad saules ietekme ir visintensīvākā. Ja tas nav iespējams, labāk uzturieties ēnainās vietās, piemēram, pa ielu ejot, izvēlieties ēnas pusi.
- Lai atvēsinātos, ejiet vēsā dušā vai vannā.
- Uzturā centieties vairāk lietot aukstus ēdienus, it īpaši salātus un augļus, kas satur daudz ūdens.
- Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā nevajadzētu aizmirst par saviem pastāvīgi lietojamiem medikamentiem.