Slimnieku, kuram, piemēram, ir traumēta kāja un nepieciešamas divas šuves, ko iepriekš varēja uzlikt traumpunktā netālu no mājām, tagad nogādā kādā no reģionālajām ārstniecības iestādēm. Uzliek šuves vai ieģipsē kāju un palaiž tajā pašā dienā mājās. Ja pacientam nav ar ko aizbraukt, ārsts var sazināties ar neatliekamās palīdzības dispečerdienestu un lūgt atļauju aizvest slimnieku ar ātrajiem, tomēr ne bez maksas.
Ar ministrijas rīkojumu noteikts, ka šis pakalpojums sirdzējam maksās 28,21 latu neatkarīgi no attāluma. Arī tad, ja slimnieks atsaka ātrās palīdzības mediķiem doties uz reģionālo slimnīcu un lūdz, lai ved tepat uz traumpunktu, no viņa tiek pieprasīta minētā naudas summa.
Ja cilvēkam nav naudas, sava transporta un arī visi autobusi ir aizgājuši, mediķiem ir tiesības vērsties sociālajā dienestā, lai saņemtu garantijas, ka dienests samaksās, skaidroja NMP Zemgales reģionālā centra vadītāja vietniece Rita Dobriņina. NMP vadītājs Armands Ploriņš uzsvēra, ka ātrajai palīdzībai nav jārisina valsts sociālās problēmas un nav jābrauc uz visiem izsaukumiem - ja cilvēkam neatliekamo palīdzību var sniegt traumpunktā, viņš turp var aizbraukt pats. Zvanot ātrajai palīdzībai 113, dispečers pateikšot, kā rīkoties.
A. Ploriņš norādīja, ka ātrajai palīdzībai nav jāveic taksometra pakalpojumi, pēc ārstēšanas izvadājot slimniekus pa mājām. Tikai tad, kad visi striķi trūkuši un nav nekādu citu iespēju nokļūt dzīvesvietā, var par samaksu lūgt ātrajiem aizvest. "Lai cilvēki parēķina, lētāk būtu izsaukt taksometru," secina Ploriņš.
Savukārt R. Dobriņina skaidroja, ka pārvešana mājās, protams, par norādīto samaksu, netiek atteikta gulošiem slimniekiem un citiem, kuriem grūti pārvietoties, taču arī viņiem jāmaksā.
