Tiesības kļūt par mikrouzņēmumu un izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli ir individuālajam komersantam; individuālajam uzņēmumam, zemnieka vai zvejnieka saimniecībai; fiziskajai personai, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā; sabiedrībai ar ierobežotu atbildību.
Nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmums, ja tā saimnieciskās darbības ieņēmumi – apgrozījums – kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu, mikrouzņēmuma darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem (darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus), dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas; SIA dalībnieki – fiziskās personas – vienlaikus ir arī valdes locekļi.
Mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums šajā uzņēmumā nepārsniedz 500 latu mēnesī. Ja fiziskā persona ir dalībnieks vairākās SIA, tiesības izvēlēties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ir tikai vienai no šīm sabiedrībām. Ja fiziskā persona ir dalībnieks SIA un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, vai individuālais komersants, vai fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicēja, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss var būt tikai vienai no šīm saimnieciskās darbības formām.
Lai iegūtu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, mikrouzņēmumam obligāti rakstveidā ir jāvienojas ar mikrouzņēmuma darbiniekiem par mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu. Šo vienošanos kā atsevišķu noteikumu var ietvert darba līgumā.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrācija
Individuālais
komersants, individuālais uzņēmums vai SIA, reģistrējoties Uzņēmumu
reģistrā, fiziskā persona, kas, uzsākot saimniecisko darbību,
reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, vienlaikus var
pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai,
apliecinot, ka pārskata gadā:
• vēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli,
• paredzamais kalendāra gada apgrozījums būs līdz 70 000 latu,
• paredzamais mikrouzņēmuma darbinieku skaits nepārsniegs piecus darbiniekus,
• darbinieki rakstveidā tiks informēti par to, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
VID piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no Uzņēmumu reģistra vai pēc tam, kad saņemts pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, pieņem lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu, vai reģistrācijas atteikumu, ja VID rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst mikrouzņēmuma kritērijiem un ierobežojumiem un tādēļ tas nevar kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.
Ja VID pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrēšanu, tad jaunizveidotajam mikrouzņēmumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss ir piemērojams no dienas, kad VID saņēmis fiziskās personas, kas iesniegusi VID iesniegumu par reģistrēšanos kā saimnieciskās darbības veicēja, pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai kad jaunizveidotais mikrouzņēmums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.
Ja VID pieņem lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu personai, kas taksācijas periodā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, minētā persona kļūst par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju no nākamā taksācijas perioda 1. janvāra.
Ja mikrouzņēmums nākošajā taksācijas periodā turpina maksāt mikrouzņēmumu nodokli, nodokļu maksātājam par to VID pieteikums nav jāiesniedz.
Nodokļu maksātājs zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu, ja:
• par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – juridiskās personas – dalībnieku ir kļuvusi juridiskā persona,
• mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja apgrozījums kalendāra gadā, kurā tas maksāja mikrouzņēmumu nodokli, pārsniedzis 70 000 latu,
• kādā taksācijas perioda brīdī mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir vairāk par 5 mikrouzņēmuma darbiniekiem,
• fiziskā persona ir dalībnieks divās vai vairākās SIA, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli,
• fiziskā
persona ir dalībnieks SIA un individuālā uzņēmuma īpašnieks vai
individuālais komersants, vai VID reģistrēts saimnieciskās darbības
veicējs, un divās vai vairākās no šīm saimnieciskās darbības formām tiek
maksāts mikrouzņēmumu nodoklis,
• kādam no mikrouzņēmumu nodokļa
maksātāja darbiniekiem, tai skaitā īpašniekam, ienākums no mikrouzņēmuma
pārsniedzis 500 latu mēnesī.
Mikrouzņēmumu nodokļa uzskaites un maksāšanas kārtību reglamentējošie normatīvie dokumenti
• Mikrouzņēmumu nodokļa likums,
• likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»,
• likums «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»,
• likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu»,
• likums «Par grāmatvedību»
• Gada pārskatu likums,
• Ministru
kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumi Nr. 819 «Noteikumi par
mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību»,
• Ministru
kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr. 827 «Noteikumi par
valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un
ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un
iedzīvotāju ienākuma nodokli»,
• Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju»,
• Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 584 «Kases operāciju uzskaites noteikumi»,
• Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumi Nr. 301 «Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem»,
• Ministru
kabineta 2007. gada 20. marta noteikumi Nr. 188 «Kārtība, kādā
individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku
saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību,
kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā».
Mikrouzņēmuma īpašnieks un darbinieki, to informēšana un reģistrēšana VID
Jāsaņem visu mikrouzņēmuma darbinieku rakstiska piekrišana strādāt pie darba devēja – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.
Šādu vienošanos var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai ietvert
darba līgumā. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, un
mikrouzņēmums, kurš vēlas ar nākamo taksācijas periodu kļūt par
mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, fizisko personu rakstveidā informē, ka:
• darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs,
• mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma,
• mikrouzņēmuma darbiniekam ir pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu,
• mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai.
Mikrouzņēmums, iegūstot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, 3 darbdienu laikā pēc VID lēmuma paziņošanas par reģistrāciju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā reģistrē mikrouzņēmuma darbiniekus (arī mikrouzņēmuma īpašnieku), iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem.
Mikrouzņēmums, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, jauno
darbinieku reģistrē ne vēlāk kā vienu dienu pirms persona uzsāk darbu,
iesniedzot VID ziņas par darba ņēmējiem. Savukārt, ja mikrouzņēmuma
darbinieki ir mainījuši vai zaudējuši likumā "Par valsts sociālo
apdrošināšanu" noteikto darba ņēmēja statusu, ziņas par darba ņēmējiem
iesniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad persona ir mainījusi vai
zaudējusi darba ņēmēja statusu.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs,
kuram ar nākamo taksācijas periodu šis nodokļa maksātāja statuss
beigsies, par to rakstveidā informē mikrouzņēmuma darbiniekus.
Mikrouzņēmuma darbinieku ienākumi
Mikrouzņēmuma
darbinieka ienākums ir saņemtais naudas izteiksmē novērtēts naudas,
naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Tāds darbinieka ienākums
(naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto
pakalpojumu kopums), kas atbilst uz darba līguma pamata gūtajam
ienākumam, kāds tas ir pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts
sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atskaitīšanas vispārējā
kārtībā, piemērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likuma
"Par valsts sociālo apdrošināšanu" nosacījumus.
Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma nevar būt
lielāka par 500 latiem mēnesī. Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nav
dividendes, kuras aprēķina no mikrouzņēmuma peļņas. No mikrouzņēmuma
darbinieka ienākuma nav jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav
jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Grāmatvedības kārtošana mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem
Likums «Par grāmatvedību», Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra
noteikumi Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un
organizāciju» un Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr.
584 «Kases operāciju uzskaites noteikumi» attiecas uz visiem
mikrouzņēmumiem. Mikrouzņēmumi – SIA – ievēro Gada pārskatu likumā
noteiktās prasības.
Mikrouzņēmumi – individuālie komersanti,
individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un fiziskās
personas, kas reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicēji un kuri
izvēlējušies grāmatvedības kārtošanu veikt divkāršā ieraksta sistēmā,
grāmatvedības kārtošanai piemēro Ministru kabineta 2007. gada 8. maija
noteikumus Nr. 301 «Noteikumi par individuālo komersantu finanšu
pārskatiem». Šie mikrouzņēmumi saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada
8. maija noteikumos Nr. 301 «Noteikumi par individuālo komersantu
finanšu pārskatiem» noteiktajām normām VID iesniedz šo noteikumu
prasībām atbilstoši sastādītu finanšu pārskatu.
Grāmatvedības kārtošanai Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» piemēro mikrouzņēmumi – individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un fiziskās personas, kas reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicēji un kuri izvēlējušies grāmatvedības kārtošanu veikt vienkāršā ieraksta sistēmā.
Grāmatvedības organizācijas dokumentos mikrouzņēmums nosaka arī kārtību, kādā grāmatvedības reģistros uzrāda samaksāto mikrouzņēmumu nodokli.
Mikrouzņēmumu nodokļa uzrādīšanai SIA, kā arī individuālais
komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība
un fiziskā persona, kas reģistrēta VID saimnieciskās darbības veicējs,
kurš kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības
reģistros lieto šādus kontus:
Aprēķināto mikrouzņēmumu nodokli SIA savos grāmatvedības reģistros uzrāda šādi:
D «Mikrouzņēmumu nodoklis» K «Norēķini par mikrouzņēmumu nodokli»
Samaksājot valsts budžetā mikrouzņēmumu nodokli, to grāmatvedības reģistros uzrāda šādi:
D «Norēķini par mikrouzņēmumu nodokli» K «Nauda»
Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā samaksāto mikrouzņēmumu nodokli uzrāda tā samaksas brīdī.
Mikrouzņēmums grāmatvedības reģistros iekļauj un darbiniekiem izmaksā aprēķināto (noteikto) ienākumu (algu).
Aprēķinātās darba algas SIA savos grāmatvedības reģistros uzrāda šādi:
D «Darbinieku algas» K «Norēķini par darba algām»
Izmaksājot darbiniekiem darba algas, tās grāmatvedības reģistros uzrāda šādi:
D «Norēķini par darba algām» K «Nauda»
Mikrouzņēmums,
kurš grāmatvedības reģistrus kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, uz
izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību, attiecina darbiniekiem
izmaksāto ienākumu (algu) un arī personīgajam patēriņam izņemtos naudas
līdzekļus.
Mikrouzņēmumu nodoklis
Mikrouzņēmumu nodoklis ietver:
• valsts
sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma
nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma
darbiniekiem;
• uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm;
• mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra
gads, nodokļa objekts ir mikrouzņēmuma apgrozījums, un nodokļa likme ir
9%.
Nodokļa maksātājs, kurš maksā mikrouzņēmumu nodokli, atsevišķi
nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli,
uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, kā arī neveic valsts sociālās
apdrošināšanas obligātās iemaksas. Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā
mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad
viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka
statusu.
Mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu
maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu. Nodokli
nomaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.
Ministru kabineta 2010. gada 31. augusta noteikumi Nr. 819 nosaka
mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās
aizpildīšanas kārtību. Deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam
līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam.
Atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un to faktiskajiem ienākumiem, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds - valsts speciālās pensijas saņēmējs.
Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz 500 latu mēnesī (Mikrouzņēmuma nodokļa likuma 2. panta 4. daļa). Mikrouzņēmuma darbinieks veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet tāds mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, savukārt mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds - valsts speciālās pensijas saņēmējs, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai.
Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, 9% likmei pieskaita divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku (ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa).
Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latu mēnesī, ienākuma pārsnieguma daļai papildus piemēro 20% likmi; nosakot mikrouzņēmumu nodokļa papildlikmes objektu, summē pārskata ceturkšņa visu darbinieku visu mēnešu ienākuma daļas, kas pārsniedz 500 latu. To aprēķina atsevišķi katram darbiniekam kalendāra ceturkšņa katrā mēnesī, atskaitot no darbinieka ienākuma 500 latu, summējot ienākuma pārsnieguma daļu un saskaitot visu.
Mikrouzņēmumu nodokļa sadalījums pa valsts budžeta kontiem
Fiziskās
personas, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs un ir
mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, mikrouzņēmumu nodokļa maksājums budžetā
tiek sadalīts šādi:
• 65% – obligāto iemaksu kontā;
• 35% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
Individuālā
komersanta, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības,
kas iepriekšējā taksācijas periodā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa
maksātājs, – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – mikrouzņēmumu nodokļa
maksājums tiek sadalīts šādi:
• 0,1% – riska nodevas kontā;
• 65% – obligāto iemaksu kontā;
• 34,9% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.
SIA,
individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas
iepriekšējā taksācijas periodā bija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja,
– mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – mikrouzņēmumu nodokļa maksājums
tiek sadalīts šādi:
• 0,1% – riska nodevas kontā;
• 65% – obligāto iemaksu kontā;
• 30% – iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā;
• 4,9% – uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.
