Pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Ziemeļkorejas vadoņa amatā stājās Kims Čenuns, viņš atkārtoja divus solījumus, ko izteica iepriekšējie valsts vadītāji – Čenuna tēvs un vectēvs. Tika solīts stiprināt militāro jaudu un uzlabot ekonomisko situāciju valstī. Militārajā jomā 38 gadus vecais Kims tik tiešām ir paveicis vairāk nekā viņa tēvs un vectēvs. Bet kā ar ekonomiku?
Kā vēsta “The New York Times”, ekonomiskajā jomā Kimam ir bijušas problēmas, jo, stiprinot militāro jaudu (attīstot kodolprogrammu un vēl vairāk nonākot izolācijā), viņa vadībā valsts ir tikusi pie jaunām sankcijām, kas bijis nepatīkams trieciens ekonomikai. Arī koronavīrusa pandēmija situāciju nav uzlabojusi.
Ziemeļkorejas tirdzniecība ar ārējo pasauli faktiski ir sabrukusi, un valsts cīnās par ASV dolāriem un citu “cieto valūtu” ne tikai, lai pabarotu nabadzībā esošos valsts iedzīvotājus, bet lai finansētu Kima militārās un ekonomiskās ambīcijas. Viens no veidiem, kā “pelnīt”, ir zagt kriptovalūtas. Tāpat augstākajai sabiedrībai ir iespēja iegādāties ar dažādām shēmām ievestus viedtālruņus, kā arī – ieņēmumi tiek gūti, elites pārstāvjiem maksājot “lojalitātes ziedojumus”, pretī saņemot dažādas politiskas priekšrocības.
Valsts vadītie veikali ir kritisks sektors. Patērētāji var izmantot ASV dolārus, lai norēķinātos par reti pieejamajām ārvalstu zīmolu precēm, piemēram, ātri pagatavojamām nūdelēm, dezodorantiem, autiņbiksītēm un šampūniem. Un tur sistēma vienkārša – maksā dolāros, bet atlikumu saņem Ziemeļkorejas vonos.
Šādas transakcijas un cita veida nelegālas aktivitātes ir ļāvušas Kimam saglabāt ASV dolāru plūsmu savā naudas krātuvē. Dolāri viņam ir ļāvuši paplašināt valsts arsenālu un militārās iespējas, piemēram, radīt jaunas raķetes, kas tika izmēģinātas novembrī.
Ziemeļkoreja nereti izmēģina dažādas jaunas raķetes. Seula, Tokija un Vašingtona jau kopš 2017. gada brīdinājušas, ka Kims jau drīzumā varētu lemt par kodolizmēģinājumu.
Nonākšana pie varas
2012. gada 15. aprīlī Kims Phenjanas centrālajā laukumā pulcēja milzīgu pūli, kā priekšā teica savu pirmo publisko runu, esot valsts vadītāja amatā. Viņš solīja, ka vadīs valsti cauri jebkādiem šķēršļiem – iedzīvotājus gaidīs valsts uzplaukums, taču viņa galvenā prioritāte būs “Tautas armijas stiprināšana ik dienas”.
Viņš visu savu valdīšanas laiku ir pieturējies pie abiem šiem solījumiem, vismaz propagandas acīs. Paralēli tam īstenots terors, dažādas “tīrīšanas”, nogalinot ikvienu, kurš izrāda kaut nedaudz atšķirīgu viedokli no Kima. Tikmēr propagandā tiek deklarēts, ka “Kimu mīl visi valsts iedzīvotāji”. Būtībā – Kims savā valdīšanas laikā ir padarījis sevi par figūru, kas jāpielūdz teju kā Dievs.
Neraugoties uz to, ka “vienīgais nīstais pretinieks un ienaidnieks ir ASV”, Kims apzinās – izaugsmi savai valstij var panākt, uzturot zināmas attiecības ar ASV. Galu galā – Kims 2018. gadā kļuva par pirmo Ziemeļkorejas līderi, kurš ticies ar ASV prezidentu.
Arsenāla būvēšana
Ziemeļkoreja ir pavadījusi vairākas desmitgades, būvējot savu arsenālu. Kims var lepoties, ka viņa vadībā valsts ir ievērojami pastiprinājusi savas militārās pozīcijas. Viņa vadībā Ziemeļkoreja kļuva par pirmo valsti kopš Aukstā kara gadiem, kura izmēģinājusi kodolieročus. Tas izdarīts sešas reizes.
2017. gadā Ziemeļkoreja veica raķetes “Hwasong-15” izmēģinājumu, kuru, pēc Kima teiktā, var izmantot uzbrukumam ASV kontinentālajai daļai, jo raķete ir spējīga nest lielu kodolgalviņu. Pēc tam, kad viņa diplomātiskie centieni vienoties par “pamieru” ar ASV prezidentu Donaldu Trampu izgāzās, Kims vēl aktīvāk pievērsis uzmanību tam, lai valsts arsenāls būtu daudzveidīgs un jaudīgs, veicot arvien jaunus raķešu izmēģinājumus.
2021. gada Strādnieku partijas kongresā Kims paziņoja, ka Ziemeļkoreja veidos “gan superlielas kodolgalviņas”, gan arī “neliela izmēra taktiskos kodolieročus”. Viņš pavēlējis attīstīt virsskaņas kodolraķetes, kā arī dažādas kodolzemūdenes. Aprīlī Kims solīja paplašināt savus kodolspēkus “vislielākajā iespējamajā ātrumā”.
Lai arī vairāki raķešu testi nav izdevušies, tiek uzskatīts, ka Ziemeļkorejai ir pietiekami daudz plutonija un bagātinātā urāna, lai saražotu 45-55 kodolieročus.
Turklāt valsts rīcībā jau varētu būt ap 30 gatavām kodolgalviņām. Arī Pentagona pārstāvji atzinuši, ka Ziemeļkorejas raķetēm ir pietiekama kapacitāte nest kodolgalviņas.
Ziemeļkoreja pašlaik nav izmēģinājusi raķeti, kuras lidojuma attālums būtu no 9500 līdz 15 000 kilometriem, radot šaubas, ka tās rīcībā ir funkcionējošas kodolgalviņas, kuras spētu izturēt atgriešanos Zemes atmosfērā un precīzi trāpīt mērķiem otrpus okeānam. Raķešu eksperti norādījuši, ka pašlaik Ziemeļkorejas raķešu izmēģinājumos redzams, ka raķetes apzināti tiek palaistas ļoti augstā leņķī. Laižot tās normālā leņķī, teorētiski tās varētu sasniegt ASV Rietumu piekrasti.
Kims 2018. gadā jau brīdināja Vašingtonu: “ASV jābūt skaidrai apziņai, ka tā nav varbūtība, bet gan realitāte. Kodolpoga ir uz mana galda visu laiku!”
Ziemeļkorejas arsenāls ir ne tikai atturošs faktors, kas faktiski ļauj Kima režīmam droši turpināt savu pastāvēšanu, jo neviens ārējais spēks pat nemēģinās uzbrukt valstij, – tas ir arī diplomātisks elements, kas ļauj iegūt ekonomiskus labumus. Brīdī, kad notika sarunas ar Trampu, Kims uz laiku apturēja raķešu izmēģinājumus. Tomēr tad, kad ar Trampu neizdevās vienoties par izdevīgiem nosacījumiem (Kims nevēlējās apturēt kodolprogrammu), tad viņš atkal sāka draudēt ar sava kodolarsenāla dubultošanu.
Izskatās, ka Kims ekonomiskos panākumus cer panākt, izmantojot militāro spēku. Tomēr pašreiz problēma ir tā, ka ar jaunajiem raķešu izmēģinājumiem Kims var aizmirst par sankciju atcelšanu.
Ekonomiskās reformas
Savas pirmās runas laikā 2012. gadā Kims paziņoja, ka nodrošinās savai tautai labākus dzīves apstākļus, ka “vairs nebūs jādomā par jostu savilkšanu”. Šādu solījumu deva arī viņa tēvs un vectēvs, taču – viņiem neizdevās īstenot šo solījumu.
Tieši tāpēc Kims sāka reformas, kas ļāva ražotnēm un lauksaimniecībām plašāku autonomiju, saglabājot valsts īpašumtiesības pār tām. Viņš solīja izskaust korupciju un favorītismu un solīja atvērt brīvās ekonomikas zonas, kas ļautu piesaistīt ārvalstu investorus.
Taisnības labad jāsaka, ka Kima ekonomiskās reformas galvenokārt izjutuši elites pārstāvji.
Galvaspilsēta tik tiešām kļuvusi sakoptāka, bet veikalu plauktos ir vairāk importa un vietējā ražojuma preču. Tāpat Phenjanas ainavu papildinājušas jaunas un augstas celtnes.
Citas pilsētas joprojām ļoti atpaliek no Phenjanas attīstības līmeņa. Kims ir koncentrējis visus resursus galvaspilsētas attīstībā. Kima vadībā Ziemeļkoreja ir atvērusi jaunu pasažieru termināli Phenjanas Starptautiskajā lidostā, renovējusi metro stacijas un atvērusi jaunus izklaides parkus.
Pērn Kims izveidoja jaunus dzīvojamos rajonos Phenjanas piepilsētās. Viņš sacīja, ka tajās būs ap 50 000 jaunām mājvietām, kas iedzīvotājiem būs pieejamas 2025. gadā – valdošās partijas 80. gadu jubilejā. Skaidrs, ka lielākā daļa labākās kvalitātes mājokļu pienāksies elites pārstāvjiem kā pateicība par lojalitāti režīmam.
Tomēr šīs reformas ir maz palīdzējušas valsts ekonomiskajai situācijai. Ziemeļkoreja spēja izrāpties no katastrofālā 1990. gadu bada radītās situācijas, ekonomikai augot vidēji par 1,2% ik gadu laika posmā no 2012. līdz 2016. gadam. Taču – pēc tam sekoja sankcijas un pandēmija.
2017. gadā Ziemeļkorejas ekonomika nonāca recesijā. Arī Kima solītās ekonomikas zonas netika izveidotas. Atpūtas pilsētiņas, kuru mērķis ir piesaistīt ārvalstu tūristus, ir pa pusei pabeigtas, vai arī tās netiek izmantotas.
Pagājušajā gadā Kims brīdināja par iespējamu pārtikas krīzi un aicināja iedzīvotājus sagatavoties grūtiem laikiem.
Viņš paziņoja, ka iedzīvotājiem atkal būs jāsavelk jostas. Tas, ko viņš sākotnēji solīja nepieļaut.
No kurienes Ziemeļkorejai nauda
Lai izpildītu savus solījumus, Kimam ļoti vajag naudu. Septembrī viņš parlamentam paziņoja, ka valdības galvenais uzdevums ir celt iedzīvotāju dzīves līmeni. Neraugoties uz to – svarīgāka prioritāte tomēr bija raķešu izmēģinājumi, kas izmaksāja vairākus simtus miljonu dolāru.
Kima iespējas ir ļoti ierobežotas. Valsts tirdzniecības deficīts – starpība starp importu un eksportu ir 8,3 miljardi dolāru. Tāpēc valsts meklē jebkādas iespējas, kā gūt naudu. Pat zagt ogles, pārdot zvejas tiesības, zagt kriptovalūtas un veikt citus noziegumus. Pateicoties tiem, valsts gan var iegūt ap diviem miljardiem dolāru, taču ar to tāpat būs par maz, lai nosegtu milzīgo tirdzniecības deficītu.
Tāpēc Kima režīms cenšas agresīvi iegūt ārvalstu valūtas līdzekļus no vietējās sabiedrības – darboņiem, kuri īstenojuši dažādu Ķīnas preču ievešanu valstī (un tādējādi pelnot ar to).
Dienvidkorejas izlūkdienesti ziņo, ka, neraugoties uz to, ka “ASV ir galvenais ienaidnieks”, dolāri ir tas, ko visvairāk vēlas redzēt Ziemeļkorejas valdība. Valdība pat ir aicinājusi noguldīt dolārus valsts bankās. Tāpat Ziemeļkorejā ir īpaši veikali ārvalstniekiem, kuros var iegādāties dažādas preces, kā “Rolex” un “Tissot” rokaspulksteņus, “Sony” un “Canon” kameras, kā arī “Dior” un “Lancome” kosmētiku – visus luksusa priekšmetus, kas atrodas ASV sankciju sarakstā.
Arī viedtālruņu pārdošana ir viena no Kima režīma “cerībām”, kas ļautu gūt ārvalstu valūtu. Tiek uzskatīts, ka katram piektajam Ziemeļkorejas iedzīvotājam varētu būt viedtālrunis. Tie gan ir ražoti Ziemeļkorejā, izmantojot no Ķīnas ievestās detaļas. Tajos ir instalēta sistēma, kurā iekļauta valsts propaganda, tāpat arī ir pieejamas navigācijas lietotnes un spēles, kā “Super Mario” un “Angry Birds” atdarinājumi.
