Šūmaņa skaņdarbi par desmit santīmiem, dārgumu lādes, skrituļslidas, vīles, boksa cimdi par pieciem latiem. Sava republika, kur pārdevēji prot kaulēties un pircēji pavada brīvo laiku gluži kā muzejā.
Pārdodot lietas, kas paša tirgotāja vecumā, bez pamatīgas pieredzes neiztikt. Un viens no zināmākajiem tirgotājiem Latgalītē ir Arkādijs, kurš ar savu draudzīgumu un atsaucību mēģina nopelnīt kādu latu. Likums te viens - ja pašam pircēja jautātās preces nebūs, aizsūtīs pie tā, kam būs!
Arkādijs: "Agrāk no Krievijas, Ukrainas brauca, pat no Sanktpēterburgas, arī liels vairums brauc aārzemnieku. Bet pa šiem gadiem saistībā ar krīzi kontingents kritās, arī laucinieki vairs tikai izņēmuma gadījumā, kāds iebraucot Rīgā."
Iemācoties tirgus likumus un noteikumus, viņam reklāma nav vajadzīga. Kam vajadzēs, tas piedāvāto preci nopirks! Un netiks melots, ja teiksim, ka visa pamatā ir precīzs aprēķins par iegādātās un pārdodamās preces cenas starpību!
Arkādijs: "Tā es pakāpeniski apguvu, kas ir godīgi un kas ir negodīgi. Lielākoties negodīgi mums nes narkomāni. Viņi piedāvā visādas mantas, gan velosipēdus, gan apzagtos dzīvokļus, gan visu ko, bet mēs neņemam, atsakamies ņemt. Šeit labi strādā policija, un policija zagtas mantas ātri, gan caur kompjūteriem, gan dežūrējot ātri atšifrē, kas ir zagta manta un kas ne."
Varētu pat teikt, ka Latgalītē ir īpaša aura. Mazliet no senatnes, un tādās pašās devās- no tagadnes. Taču skaidrs ir viens- otras tādas vietas uz pasaules nav!
