Profilakse arī mežā
«Pret jebkuru čūsku, ko satiek, labāk izturēties kā pret indīgu – netuvoties un neaiztikt. Nezinu, kas tā par tautas tradīciju – mēģināt noķert čūsku, likt pudelē, nosist, bet to noteikti nedrīkst darīt. Parasti tad arī sakož,» stāsta zoologs Mihails Pupiņš. No trīs metru attāluma odze nav bīstama, pat ja tie būtu agresīvi tēviņi agrā pavasarī vai grūsnas mātītes.
Cilvēku tā diez vai sadzirdēs, taču sajutīs soļus, zemes vibrāciju un pati pamuks – ja paspēs. Tāpēc, ierodoties kādā meža pļaviņā vai atpūtas vietā, labāk vispirms to pārstaigāt, pārbaudīt, vai rāpuļu nav. Koks vai spieķis ceļotājam rokā vajadzīgs, lai brīdinot sistu pa zemi, nevis būtu gatavs nogalināt rāpuli.
Nepieciešams pārrunāt ar bērniem, cik tālu drīkst iet un ko darīt, ja redz «kaut ko tievu, garu lienam bez kājām». Nedrīkst baidīt vai jokoties, sacelt viltus trauksmi, lai bez vajadzīgās uzmanības nerastos patiesas briesmas.
Lai gan Latvijā dzīvo tikai odze, zalktis un gludenā čūska, M.Pupiņš atceras nostāstus, ka pirms dažiem gadiem mežā sastapts četrus metrus garš pitons, uz ceļa uzieta sabraukta žņaudzējčūska, kā arī viens pitons dzīvojis kanalizācijā.
Atrast ārstu trīs stundās
Smēres profilaksei vai medikamentus Pirmajai palīdzībai ņemt līdzi nav jēgas, mobilajam tālrunim gan vajadzētu būt, arī nojautai, kur ir tuvākā ārstniecības iestāde, kas var sniegt palīdzību.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis uzsver: «Ja iedzēlusi čūska, jāmeklē ārsta palīdzība. Noteikti nevajag likt žņaugu, censties izsūkt indi vai piededzināt, izgriezt sadzelto vietu, kā dažkārt to mēģinājuši darīt čūskas sadzeltie. Sadzelto ķermeņa vietu jācenšas pēc iespējas mazāk kustināt.»
Medicīnisko palīdzību vajadzētu meklēt nekavējoties un saņemt trīs stundu laikā. Uz koduma vietas steidzami var uzlikt kaut ko aukstu, lai sašaurinātos asinsvadi. Sakostajam iespējams elpas trūkums, sirds vājums, sapampums.
