Lai sasniegtu fizisku un garīgu mieru, viegluma un tīrības sajūtu,
var izlīdzēties ar dūmiem. Nē, ne tiem, pie kuriem daža laba tiek
pīppauzē. Bet tiem, ko gaisā izkūpina smaržīgs kadiķis vai lavandas
ziedi.
Daudzās pasaules kultūrās augu kvēpināšanai ir gadu tūkstošiem senas tradīcijas. Tā piemēram, jau senie ēģiptieši pārzināja šo metodi un lika to lietā, apkarojot kā miesas, tā gara kaites. Tas pats attiecināms uz mūsu senčiem. Folklorā atradīsi neskaitāmus apliecinājumus kvēpināšanas labajiem darbiem. Nu kaut vai – Jāņu ugunskurā tika samesta sveķaina malka, bērzu tāsis, reizēm vecas slotas, lupatas, ar darvu sasmērētas pastalas – lai tikai būtu lielāki dūmi, kas palīdzētu gaisu attīrīt no ļaunajiem gariem un slimībām. Senči ticēja, ka lauki, kurus pārklāja iespaidīgi dūmi, tajā gadā deva labu ražu. Labsajūtas radīšanai gan bija citi alternatīvi kvēpināšanas veidi.
Pastāv uzskats, ka Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nodrošina ideālas gaismas un tumsas attiecības, lai šeit zeltu augi, kas pēc enerģētiskās vērtības un kvalitātes ierindojami tūlīt aiz Tibetā vāktajiem. Mūsu senči gana daudz zināja par augu enerģētiskajām un bioloģiskajām īpašībām, tos izmantoja mājokļu attīrīšanai, kā arī, lai uzlabotu savu pašsajūtu vai pat dziedētu slimības.
Vīraks un citi kvēpināmie
Šajās dienās zināšanas par augu kvēpināšanu krietni vien paputējušas, un latvisko tradīciju pamatīgi pārmākusi austrumzemju smaržkociņu sērga. Tos izmanto gan meditācijai, gan gaisa attīrīšanai telpā. Ierasti šo nodarbi dēvē par vīraka kūpināšanu, kaut patiesībā krāsainajām smaržu nūjiņām ar to nav nekādas saistības. Vairums no tām sastāv no aktīvās ogles slāņa, kas ar līmes palīdzību piestiprināts kociņam vai salmiņam, un piesūcināts ar ķīmiski sintezētu aromātu. Tā kā šādu smaržpuļķu sastāvs ir toksisks, tas kaitē veselībai, un nav brīnums, ka ir ļaudis, kam no to aromāta sametas pat nelabi. Īsto vīraku iegūst no īpašas sugas koka, kas aug Arābijā, Austrumāfrikā un Indijā. Pie mums vīraka sveķus iegādāties pagrūti. Bet, ja vien izdodas pie tiem tikt, tie ir lielisks līdzeklis, lai tiktu vaļā no dažādiem nevēlamiem mikrobiem gaisā, ūdenī un organismā, un to kvēpināšana palīdz mazināt depresīvu noskaņojumu, nomākt satraukuma un baiļu sajūtu. Ne velti mūsdienās dažās arābu valstīs saglabājusies tradīcija dienu sākt un beigt ar vīraka sveķu kūpināšanu, izkvēpinot gan apģērbu, gan mājokli, gan traukus. Vīraks ir arī neiztrūkstošs rituāla elements baznīcās, un tam ir īpaša nozīme daudzās reliģijās. Pastāv nostāsti, ka tā spēkos esot pat eņģeļus pievilināt.
Daudzviet pasaulē kūpina arī citus augu maisījumus, kas pagatavoti īpaši kvēpināšanai.
Kādus vietējos augus kvēpināt
Nu kura gan nezina par kadiķzaru?! Tomēr mūsu senčiem bija krietni plašāks arsenāls, ko izmantot gara un miesas attīrīšanai. Derēja egļu zari, vībotnes, dažādu koku mizas, sevišķi jauks aromāts ir lavandas lapām un ziediem, asinszāles ziediem, viršiem.
Ir aromspeciālisti un dziednieki, kas uzskata, ka kvēpināšanai jāizmanto tikai vietējie augi, pretējā gadījumā – gaidītās harmonijas vietā vari iedzīvoties disharmonijā. Ievestā kvēpināmā materiāla enerģijas var tavam organismam būs gluži vienkārši neatpazīstamas. Aromterapeits Georgs Celitāns gan mierina, ka nebūs nekāda ļaunuma arī no svešzemju augiem, jo tādi nebija sveši pat mūsu senčiem. «Vīraku lietojuši visos laikos un visās zemēs. Gan īpašību, gan retuma dēļ tas bija lielā cieņā daudzviet pasaulē. Mūsdienu pētījumi pierāda tā iedarbību ne tikai uz apkārtējo gaisu, to attīrot, bet arī uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Tāpēc ir pilnīgi vienalga, kur cilvēks dzimis, kādā valodā runā, ar ko nodarbojas, vai kur pašlaik atrodas,» skaidro Georgs Celitāns.
Tā kā īstos vīraka koka sveķus pie mums teju neiespējami nopirkt, labo garu pievilināšanai vari izlīdzēties ar vietējiem dārgumiem – priedes, lapegles vai kadiķa sveķiem. Tikai uzmanies – to aromāts ir visai specifisks, var neiepatikties.
Kā kvēpināt
Vispirms kvēpināmais jāsalasa. Der gan zaļi, gan kaltēti augi, kā arī koku mizas. Izvēlies augus pēc sirdspatikas un tos, kuru smarža tev tīkama. Trāpīsi desmitniekā, ja aromāts tev šķitīs viegls, gaisīgs un vēss. Vari izvēlēties augus kvēpināšanai, arī papētot sīkāk, kāda ir attiecīgā auga enerģētiskā iedarbība.
Pēc tam salasītos augus sasmalcini, vēlams, līdz pulvera konsistencei. Parasti kvēpina, nelielu šķipsniņu drogu uzmetot uz vienas vai vairākām degošām oglēm. Ja mūsu senčiem pie tām tikt nebija nekādu problēmu, tad mūsdienās lieliski var izlīdzēties ar oglīti, ko izmanto ūdenspīpēs. Tikai rēķinies, tā var būt piesūcināta ar salpetri, lai vieglāk būtu aizdedzināt, un var izdalīt kodīgus dūmus. Labāk noderēs nekaitīgās bambusa ogles, taču to aizdedzināšanai būs jāpieliek vairāk pūļu. Saņem kokogli ar stangām un turi virs liesmas, līdz tā deg no visām pusēm. Degošo ogli liec uz akmens, līdzenas virsmas vai siltumizturīgā traukā. Pēc tam uz tās uzber saberztos augus. Ļauj tiem kūpēt. Ielāgo – nav būtiski tas, kā pārvērt augu dūmos, bet gan tas, kāpēc to dari. Turklāt padomā par tuviniekiem – arī viņiem jābūt mierā ar kvēpināmā aromātu.
Daudzās pasaules kultūrās augu kvēpināšanai ir gadu tūkstošiem senas tradīcijas. Tā piemēram, jau senie ēģiptieši pārzināja šo metodi un lika to lietā, apkarojot kā miesas, tā gara kaites. Tas pats attiecināms uz mūsu senčiem. Folklorā atradīsi neskaitāmus apliecinājumus kvēpināšanas labajiem darbiem. Nu kaut vai – Jāņu ugunskurā tika samesta sveķaina malka, bērzu tāsis, reizēm vecas slotas, lupatas, ar darvu sasmērētas pastalas – lai tikai būtu lielāki dūmi, kas palīdzētu gaisu attīrīt no ļaunajiem gariem un slimībām. Senči ticēja, ka lauki, kurus pārklāja iespaidīgi dūmi, tajā gadā deva labu ražu. Labsajūtas radīšanai gan bija citi alternatīvi kvēpināšanas veidi.
Pastāv uzskats, ka Latvijas ģeogrāfiskais novietojums nodrošina ideālas gaismas un tumsas attiecības, lai šeit zeltu augi, kas pēc enerģētiskās vērtības un kvalitātes ierindojami tūlīt aiz Tibetā vāktajiem. Mūsu senči gana daudz zināja par augu enerģētiskajām un bioloģiskajām īpašībām, tos izmantoja mājokļu attīrīšanai, kā arī, lai uzlabotu savu pašsajūtu vai pat dziedētu slimības.
Vīraks un citi kvēpināmie
Šajās dienās zināšanas par augu kvēpināšanu krietni vien paputējušas, un latvisko tradīciju pamatīgi pārmākusi austrumzemju smaržkociņu sērga. Tos izmanto gan meditācijai, gan gaisa attīrīšanai telpā. Ierasti šo nodarbi dēvē par vīraka kūpināšanu, kaut patiesībā krāsainajām smaržu nūjiņām ar to nav nekādas saistības. Vairums no tām sastāv no aktīvās ogles slāņa, kas ar līmes palīdzību piestiprināts kociņam vai salmiņam, un piesūcināts ar ķīmiski sintezētu aromātu. Tā kā šādu smaržpuļķu sastāvs ir toksisks, tas kaitē veselībai, un nav brīnums, ka ir ļaudis, kam no to aromāta sametas pat nelabi. Īsto vīraku iegūst no īpašas sugas koka, kas aug Arābijā, Austrumāfrikā un Indijā. Pie mums vīraka sveķus iegādāties pagrūti. Bet, ja vien izdodas pie tiem tikt, tie ir lielisks līdzeklis, lai tiktu vaļā no dažādiem nevēlamiem mikrobiem gaisā, ūdenī un organismā, un to kvēpināšana palīdz mazināt depresīvu noskaņojumu, nomākt satraukuma un baiļu sajūtu. Ne velti mūsdienās dažās arābu valstīs saglabājusies tradīcija dienu sākt un beigt ar vīraka sveķu kūpināšanu, izkvēpinot gan apģērbu, gan mājokli, gan traukus. Vīraks ir arī neiztrūkstošs rituāla elements baznīcās, un tam ir īpaša nozīme daudzās reliģijās. Pastāv nostāsti, ka tā spēkos esot pat eņģeļus pievilināt.
Daudzviet pasaulē kūpina arī citus augu maisījumus, kas pagatavoti īpaši kvēpināšanai.
Kādus vietējos augus kvēpināt
Nu kura gan nezina par kadiķzaru?! Tomēr mūsu senčiem bija krietni plašāks arsenāls, ko izmantot gara un miesas attīrīšanai. Derēja egļu zari, vībotnes, dažādu koku mizas, sevišķi jauks aromāts ir lavandas lapām un ziediem, asinszāles ziediem, viršiem.
Ir aromspeciālisti un dziednieki, kas uzskata, ka kvēpināšanai jāizmanto tikai vietējie augi, pretējā gadījumā – gaidītās harmonijas vietā vari iedzīvoties disharmonijā. Ievestā kvēpināmā materiāla enerģijas var tavam organismam būs gluži vienkārši neatpazīstamas. Aromterapeits Georgs Celitāns gan mierina, ka nebūs nekāda ļaunuma arī no svešzemju augiem, jo tādi nebija sveši pat mūsu senčiem. «Vīraku lietojuši visos laikos un visās zemēs. Gan īpašību, gan retuma dēļ tas bija lielā cieņā daudzviet pasaulē. Mūsdienu pētījumi pierāda tā iedarbību ne tikai uz apkārtējo gaisu, to attīrot, bet arī uz cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Tāpēc ir pilnīgi vienalga, kur cilvēks dzimis, kādā valodā runā, ar ko nodarbojas, vai kur pašlaik atrodas,» skaidro Georgs Celitāns.
Tā kā īstos vīraka koka sveķus pie mums teju neiespējami nopirkt, labo garu pievilināšanai vari izlīdzēties ar vietējiem dārgumiem – priedes, lapegles vai kadiķa sveķiem. Tikai uzmanies – to aromāts ir visai specifisks, var neiepatikties.
Kā kvēpināt
Vispirms kvēpināmais jāsalasa. Der gan zaļi, gan kaltēti augi, kā arī koku mizas. Izvēlies augus pēc sirdspatikas un tos, kuru smarža tev tīkama. Trāpīsi desmitniekā, ja aromāts tev šķitīs viegls, gaisīgs un vēss. Vari izvēlēties augus kvēpināšanai, arī papētot sīkāk, kāda ir attiecīgā auga enerģētiskā iedarbība.
Pēc tam salasītos augus sasmalcini, vēlams, līdz pulvera konsistencei. Parasti kvēpina, nelielu šķipsniņu drogu uzmetot uz vienas vai vairākām degošām oglēm. Ja mūsu senčiem pie tām tikt nebija nekādu problēmu, tad mūsdienās lieliski var izlīdzēties ar oglīti, ko izmanto ūdenspīpēs. Tikai rēķinies, tā var būt piesūcināta ar salpetri, lai vieglāk būtu aizdedzināt, un var izdalīt kodīgus dūmus. Labāk noderēs nekaitīgās bambusa ogles, taču to aizdedzināšanai būs jāpieliek vairāk pūļu. Saņem kokogli ar stangām un turi virs liesmas, līdz tā deg no visām pusēm. Degošo ogli liec uz akmens, līdzenas virsmas vai siltumizturīgā traukā. Pēc tam uz tās uzber saberztos augus. Ļauj tiem kūpēt. Ielāgo – nav būtiski tas, kā pārvērt augu dūmos, bet gan tas, kāpēc to dari. Turklāt padomā par tuviniekiem – arī viņiem jābūt mierā ar kvēpināmā aromātu.
Ieteikumi kvēpināšanai
- Kvēpināšanai labāk izvēlies dabiskos materiālus. Smaržnūjiņas, kas maksā līdz latam, visticamāk, nedos vēlamo rezultātu. Labāk samaksā vairāk, bet pērc kvalitatīvāku mantu.
- Lielveikalos un nereti arī specializētajos indiešu preču veikalos nopērkamie smaržkociņi nav vīraks. Īstais vīraks ir no īpašas sugas koka iegūti sveķi, kas Latvijā nopērkami reti. Tomēr tos vari pameklēt dabisko preču veikalos vai baznīcās.
- Augu kvēpināšanu neiesaka pirtī, jo tā var radīt papildslodzi organismam, kas jau tāpat ir pietiekama pēršanās procedūru laikā. Sevišķi neiesaka dabiskā vīraka kūpināšanu, jo tā var radīt palēninātu elpošanu, smadzeņu darbības traucējumus. Pirts telpas atsvaidzināšanai pilnīgi pietiks, ja uz akmeņiem uzliksi auga zariņu, no kura izdalīsies ēteriskās eļļas.
- Līdz ar ļaunajiem gariem no mājas neizkvēpini savus tuviniekus. Tāpēc atsakies no tās, ja tas traucē apkārtējiem, īpaši, bērniem.
- Ievēro ugunsdrošību.
- Sevišķu gandarījumu sagādās pašas vākti un lasīti augi. Tajos būs ne tikai enerģijas, ko kvēpinot izdalīs augs, bet arī atmiņas par skaisto dienu pļavā.
- Pavēro – ja auga iedarbība uz organismu ir pārāk spēcīga, labāk izvēlies kvēpināšanai citu.
- Kvēpini ar mēru. Nav noteiktas receptes, cik bieži tas jādara, bet pārāk liela aizraušanās tev draud ar nokvēpušiem griestiem un galvassāpēm. Augiem taču ir ļoti spēcīga enerģētiskā iedarbība uz organismu.
