Kā tas notiek?
Jūnija beigās Kuldīgā, grāmatnīcā Zīle, bija iespējams nofotografēt auru. Internetā lasīts, ka tāds pakalpojums tiek piedāvāts arī izklaidei privātās un korporatīvās ballītēs.
Es – zila, tu – zaļš
Interesenti jau iepriekš bija pieteikušies, bet starplaikos ielūkojās tie, kurus māca ziņkārība, bet kam nebija pieraksta.
Telpā, kur strādāja divi cilvēki – vīrietis un sieviete –, atradās divi datori, kam pievienotas speciālas ierīces – tāds kā paliktnis ar spožām metāliskām podziņām, uz tām jāuzliek kreisā roka. Pēc mirkļa ekrānā parādās krāsains attēls, savukārt speciālists paskaidro redzamo – joslas, formu un krāsas.
Par papildu samaksu iespējams saņemt disku, kurā redzami attēli, dažādas diagrammas un vispārīgs apraksts, no tā pēc krāsām un tabulām var spriest vairāk par fotografētās personas čakru darbību, iņ un jaņ līdzsvaru, biolauka frekvencēm.
Parasti auras fotografēšana maksā aptuveni piecpadsmit latu, bet vēl pieci vai desmit jāizdod par disku ar informāciju.
Pastāv viedoklis, ka savas auras fotogrāfiju nevajag rādīt citiem, tas būtu līdzīgi, kā kopīgi pačalot par medicīniskajām analīzēm. Tomēr grāmatnīcā kā jau provincē salasījušies pazīstami ļaudis, kas neiztiek bez informācijas apmaiņas. Re, man ir zila ar zaļiem un zeltainiem ielaidumiem! Man gan zaļa! Pag, kā tāda saspiesta? Kāds vīrietis ar pāris mēnešu intervālu atkārtoti izdarījis uzņēmumu un nu salīdzina.
Ja netiec uz mežu
Būtu melots, ka, pirmo reizi sēžoties pie aurogrāfa, netrīc sirds. Tūlīt gaismā nāks kas nebijis! "Ievelciet elpu!" saka Aleksandrs Perevalovs, kurš fotografē. Tomēr tas nelīdz, un attēls uz monitora raustās kā sveces liesma vējā. "Izrēķiniet savu dzīves skaitli (kopā saskaitīts dzimšanas datuma, mēneša, gada skaitlis – aut.)," turpina Aleksandrs. Brīdī, kad klientes prāts aizņemts ar rēķināšanu, emocijas rimstas, un attēls gatavs. Vēlāk A.Perevalovs demonstrē īpašu ierīci, ar kuru aurā varot iepludināt noteiktas krāsas – tādas kā brilles, kas aprīkotas ar austiņām. Acu priekšā skrien uguntiņas un apļi, ausīs skan noteikts teksts. Pēc brīža fotografējot auru vēlreiz, redzams, ka zaļo krāsu lielā mērā aizstājusi indigo zila. "Šādas ierīces, lai līdzsvarotu enerģētiku, labprāt piedāvājām lielpilsētas iedzīvotājiem, kuriem neiznāk laika pabūt dabā un pie ūdeņiem," stāsta Aleksandrs. Viņš dzīvo Maskavā, bijis marksisma – ļeņinisma pasniedzējs, bet pēc Padomju Savienības iziršanas studējis psiholoģiju. Interese par ezotēriju esot ilglaicīga. Aleksandrs meklējot līdzīgi domājošos un ļoti labi jūtoties Latvijā, gluži kā mājas.
Aparatūra, ar kuru strādā uzņēmums, esot no Krievijas.
Ko saka vēsture?
Atrast zinātniski akceptētos izdevumos auras pētījumu vēsturi neizdodas. Par to vēsta ezotērikas portāli.
Definē auru
Pirmais eiropietis, kas rakstīja par auru, bija populārais Šveices filozofs un ārsts Paracelzs. Studējot ārstniecību ar augiem, stomatoloģiju un teozofiju, viņš secināja, ka pastāv kāds dzīvības spēks, "kura iekšējās un ārējās emanācijas (izpausmes – aut.) līdzinās spožai sfērai". Fiziķis Īzaks Ņūtons 1666. gadā izvirzīja koncepciju par spēka lauku, kas ieskauj dzīvo būtņu ķermeņus, un eksperimentēja ar optiskajiem fenomeniem. Šos pētījumus varētu uzskatīt par pirmajiem auru pētījumiem. Vīnes ārsts Frīdrihs Antons Mesmers (1734 – 1815) izstrādāja dzīvnieku magnētisma teoriju, īstenoja to praksē, ārstējot dažādas slimības ar magnētisko lauku. Mesmers uzskatīja – spēks, kas piemīt magnētam, ir analoģisks cilvēka enerģētiskajam laukam.
Beidzot ierauga
Par vēl vienu auras pētnieku var nosaukt Karlu fon Reihenbahu (1788 – 1869). Par viņa panākumu kļuva cilvēka ķermeņa polāro enerģētisko potenciālu atklāšana: kreisā ķermeņa puse atbilst negatīvajam lādiņam, bet labā – pozitīvajam. 1908. gadā doktors Dž.Volters Kilners (1847 – 1920) izstrādāja metodiku, kura katram cilvēkam palīdzēja ieraudzīt auru. Skatoties caur speciāliem filtriem, ap cilvēku varēja vērot ko līdzīgu dūmakai. Pēc Dž.V.Kilnera liecībām, pirmā, kas to izmēģināja, bija divdesmittrīsgadīga sieviete, ap viņas ķermeni zinātnieks ieraudzīja zilganu migliņu.
Nofotografē netveramo
Pagājušā gadsimta 30. gadu beigās krievu zinātnieks Semjons Kirlians nejauši atklāja veidu, kas ļāva fotografēt auru. Kopā ar sievu Valentīnu S.Kirlians vairāk nekā divdesmit gadu eksperimentēja nabadzīgā divistabu dzīvoklī, izmantojot personīgos līdzekļus. Ar laiku vēsts par atklājumu izplatījās visā pasaulē, un 1960. gadā padomju veselības aprūpes ministrija beidzot nolēma finansēt pētījumus. Laulātie veica masu eksperimentu. Īpaši iespaidīga bija divu koka lapu fotografēšana, kas pirmajā acu uzmetienā neatšķīrās viena no otras. Tomēr fotoattēlā viena izstaroja skaidru oreolu, bet otra bija bez dzīvības un ar neizteiksmīgu auru. Pirmā lapa bija vesela, bet otrā – slima. Kirlianu pāra fotogrāfijas izraisīja interesi. Kad par tām uzzināja Rietumos, parapsihologu aprindās burtiski uzsprāga bumba. Sajūsma noplaka pēc paziņojuma, ka rezultāti iegūti uz koronēšanas efekta rēķina – fotografēja, neizmantojot kameru. Objektu novietoja starp divām metāliskām plāksnēm, caur kurām laida elektrisko strāvu. Delnas un pirksti fotografēti, uzliekot uz gaismjutīgas virsmas uzlādētas metāla plāksnītes.
Vēlāk elektronisku ierīci, kas fiksēja pulsējoša lauka spīdēšanu ap cilvēka ķermeni, radīja krievu inženieris Vladislavs Mihaļevskis un ķirurgs Mihails Gaikins.
Savukārt jau 21. gadsimta izgudrojums ir aurogrāfs, kas ir Ļeņingradas zinātnieka Konstantina Korotkova auklējums un tiek izmantots auru fotogrāfijas seansos, tie pieejami arī Latvijā.
"Tulkot – piesardzīgi"
Ārsts reanimatologs Pēteris Kļava apgalvo, ka auru eksistence nav noliedzama, arī aparatūra, ar kuru tā tiek fiksēta, attīstās. Vispiesardzīgāk būtu jāizturas pret rezultāta tulkošanu, kas patlaban esot visvājākais posms.
"Jau daudzus gadu zinātnieki strādā, lai radītu aizvien pilnīgāku aparatūru, kas fiksē cilvēka statisko un dinamisko elektrisko lauku. Tādas ierīces darbojas Krievijā, ASV, Kanādā. Diagnostikā jau izmanto siltumdetektorus, kas atklāj iekaisumus (auru fiksēšanai tos neizmanto), un es būtu priecīgs par metodēm, kas palīdzētu agrīnai diagnostikai, attēlojot šūnu apvalku elektroimpulsus. Arī auru fotogrāfiju izveide pilnveidojas un attīstās, var teikt, ka jau sasniegts noteikts līmenis.
Tas, ka eksistē aura, vairs nebūtu jāpierāda. Un tieši tāpēc auru fotogrāfijas ir pozitīvs, izziņu raisošs fakts. Cilvēks uzzina par savu neparasto uzbūvi, psihes stāvokļiem. Tas liek aizdomāties par smalkāko lauku ietekmi. Cits jautājums, kā tulkot iegūto informāciju. Ikviens zinātnes sasniegums ir nūja ar diviem galiem. It visu var izmantot gan cilvēces labā, gan pret to. Kad tika uzbūvēts pulkstenis, cilvēki to sasita, nosaucot par velna izdomājumu. Vienmēr atradīsies šarlatāni, kas gatavi iedzīvoties uz citu rēķina.
Aura vienā minūtē var izmainīties neskaitāmas reizes. Padomā, pirms tici, ka brūnais laukums kreisajā pusē ir bojājums. Iespējams, tai brīdī tevi apciemoja kāda ne pārāk jauka doma. Tomēr vērts analizēt, kādas domas domāt, lai aura būtu gaiša un mirdzoša. Maziem bērniem, kuri vēl nebojā sevi ar dusmām, skaudību un raizēm, ir skaistas rozā auras. Tieši negatīvās domas bojā mūsu fizisko ķermeni smalkajā kvantu līmenī.
