Ja šajās brīvdienās plāno apskatīt kādu skaistu vietu, vērts doties uz Alūksnes novadu, kur pabūt gan pie dabas, gan pabaudīt pilsētas sniegtās iespējas. Kopā ar Alūksnes tūrisma informācijas centru piedāvājam šīs puses zīmīgākos brīvdienu galamērķus.
Jau Latvijas valsts pirmsākumos Alūksnes novads iekļauts starp Latvijas paraugmaršrutiem, dēvējot to par Malienas Šveici. 1935. gada "Shell" ceļvedī maršruts caur Māriņkalnu un Jaunlaiceni uz Opekalna baznīcu saukts par "vienu no skaistākiem ceļiem Vidzemē" un šī puse par "skaistāko Latvijas apgabalu ar neskaitāmiem kalnājiem, devīgu roku izkaisītiem ezeriņiem, upītēm un mežiem, kas rāda ceļotājam skaistās Latvijas burvību".
Alūksnes novada ainavās visos gadalaikos var nodoties vieglam vai kārtīgam piedzīvojumam, tālās skatu perspektīvas var baudīt no jaunuzceltajiem torņiem, braukt ar riteni, izstaigāt garākos pārgājienos vai izskriet izteiksmīgās pakalnu formas, rast pilnvērtīgu atpūtu ģimenes vai draugu lokā. Iepazīt malēniešu dabu un malēniskās izloksnes izpausmes kultūrā.
Apmeklējot Alūksni, noteikti jānobauda kāds no īpašajiem ēdieniem. Šai pusei raksturīgākais godu ēdiens ir buljons ar profitroļiem. Kas ir šis brīnums, par kuru daudzi nav pat dzirdējuši, varēs uzzināt kādā no Alūksnes kafejnīcām.
Ceļo, atpūties un iepazīsti Alūksnes novadu. Kā teiktu malēnieši – dzeivaj capuri kuldams!
Ainaviskā Veclaicene un skatu torņi
Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" ir viena no deviņām Latvijas īpašajām teritorijām, kurās tiek aizsargāta skaistā, daudzveidīgā un Latvijai raksturīgā ainava un kultūrvide.
Pilnīgai ainavas izbaudīšanai pakāpies Drusku pilskalnā, Kornetu skatu tornī vai jaunuzceltajā Dēliņkalna skatu tornī – skats, kas paveras no šīm vietām, liks tev iemīlēt dabu vēl vairāk nekā līdz šim.
Muzeju cienītājiem tiek piedāvāta Veclaicenes vēstures krātuve, savukārt aktīvāki atpūtnieki var baudīt dabu pastaigā pa kādu no dabas takām.
Malēniešu kultūra un tradīcijas Jaunlaicenes muižas muzejā
Jaunlaicene bijusi viena no skaistākajām lauku muižām Vidzemē, no kurienes izaudzis baronu fon Volfu dzimtas Vidzemes atzars.
Jaunlaicenes muižas muzejs ir īstā vieta, kur izzināt malēniešu kultūru, dažādās aktivitātēs mācoties malēniešu valodu, rotaļas un citas tradīcijas. To visu izdzīvosiet kopā ar muzeja lustīgajām horstmadāmām.
Ja ir vēlēšanās vēl tuvāk iepazīt malēnieša dvēseli, vērts doties uz Otrajiem Vispasaules malēniešu svētkiem 28. jūlijā Jaunlaicenes pagastā.
Tradicionālā Vidzemes lauku viensēta un bijusī raķešu bāze
Lūk, tradicionālā Vidzemes lauku viensēta Viktora Ķirpa Ates muzejā Kalncempju pagastā.
Kalncempietis Viktors Ķirps muzeju veidojis pēc Kārļa Ulmaņa atziņas "Lauku sēta ir tautas šūpulis. Mūsu bagātības pirmavoti ir zeme un darbs".
Te lauku sētas mierā un Vidzemes pakalnu ainavā var spēcināties, izzinot senču tradīcijas, latviešu zemnieka darba tikumu, apmeklējot izstādes un pasākumus jaunajā Laidara ēkā. Reizi gadā – septembra otrajā sestdienā, muzejs atdzīvojas kā bišu strops, jo te notiek tradicionālie Pļaujas svētki. Šogad tie notiks Latvijas simtgades pasākuma "Latvijas goda aplis" zīmē.
Vērts apdomāt arī par padomju mantojuma aplūkošanu jeb došanos uz bijušo raķešu bāzi Zeltiņos.
Bijušais īpaši slepenais militārais objekts vēl šodien glabā daudz nezināmu un interesantu leģendu. Nostāsti nelīdzēs – šī vieta jāredz pašam. Muzeju cienītājiem vērts apmeklēt Zeltiņu vēstures krātuvi, kur iespējams arī sarunāt gidu raķešu bāzes izzināšanai, savukārt aktīvākām atpūtnieku kompānijām iespēja pārbaudīt savu veiklību lāzertaga spēlē bāzes teritorijā.
Atpūtnieku un makšķernieku baudījums – Alūksnes ezers un Pilssala
Alūksnes ezers vilina ikvienu tūristu gan ar savu ūdens tīrību, gan zivju bagātību. Ja neesi makšķernieks, varēsi baudīt ezera pievilcību braucienā ar plostu "Kaija" vai kuģīti "Marienburga", brauciena laikā klausoties gida vai audiogida stāstījumu.
Mazākām kompānijām un individuālajiem ceļotājiem ir iespēja nomāt katamarānus, airu laivas, SUP dēļus, vienkārši baudīt veldzējošu peldi labiekārtotajā Pilssalas pludmalē vai izbraukt 129. velomaršrutu "Apkārt Alūksnes ezeram".
Salas dienvidrietumos atrodas gadsimtiem senus notikumus piedzīvojušās Livonijas ordeņa pilsdrupas, kuras tagad ieskauj lielāko Alūksnes pasākumu vietu – brīvdabas estrādi.
Tempļakalna parks – gan dabas baudītājiem, gan adrenalīna cienītājiem
No Pilssalas ved izgaismotais un apskaņotais Tempļakalna ielas gājēju tilts, kas savieno salu ar pussalu. Tumšajā diennakts laikā tilts priecē atpūtniekus ne tikai ar savu krāšņo skatu – līdz pusnaktij katras stundas sākumā tas atskaņo arī tīkamu mūziku.
Alūksne ir augstākā pilsēta Latvijā. Augstākajā punktā – Tempļakalnā, kas virs jūras līmeņa slejas 217 metrus, atrodas rotonda – Slavas templis, ko 1807. gadā par godu Ziemeļu kara notikumiem licis uzcelt barons fon Fītinghofs.
Lai pakāptos vēl nedaudz augstāk, dodies pāri Saules tiltam un apmeklē skatu torni, kas liks tavai sirdij pukstēt straujāk.
Ja Alūksnes aplūkošanai būsi izvēlējies laivu, no piestātnes turpat Tempļakalna pakājē varēs nokļūt Alūksnes muižas parkā, kur aplūkot gan floras dažādību, gan arī īpašo parka bagātību – mazās arhitektūras formas.
Baltijā vienīgais ikdienā kursējošais šaursliežu vilciens – Bānītis
20. gadsimta sākumā Vidzemes pievedceļu sabiedrība vietējā transporta vajadzībām uzbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju. No tās saglabājies un joprojām tiek izmantots 33 kilometru garš dzelzceļa posms Gulbene-Alūksne jeb Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļš, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par Bānīti.
Kopš 1998. gada Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļš, tajā skaitā sliežu ceļi, ritošais sastāvs, inženierbūves, aprīkojums un dzelzceļa ēkas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.
Bānītis, būdams Eiropas tūrisma un muzejdzelzceļu federācijas dalībnieks, no citiem (vairākiem simtiem) Eiropas muzejdzelzceļiem atšķiras ar to, ka joprojām ikdienā pārvadā pasažierus.
Bānītis ir iecienīts tūrisma objekts, kas piesaista apmeklētāju interesi ne tikai kā senās dzelzceļa tehnikas liecība, bet arī kā atraktīvs transportlīdzeklis ceļojumam pa Vidzemes gleznaino apkārtni.
Bānīša apsaimniekotāji sadarbībā ar pašvaldībām un dzelzceļa entuziastiem regulāri rīko dažādus pasākumus, no kuriem galvenais ir gadskārtējie Bānīša svētki. Šogad tie notiks 1. septembrī, kad pie Bānīša stacijas Alūksnē durvis vērs arī restaurētais bagāžas šķūnis ar mūsdienīgu, interaktīvu ekspozīciju, kas stāstīs par šaursliežu dzelzceļa vēsturi.
