Viņi to darīja nakts aizsegā, lai nepievērstu sargu vai policijas uzmanību. «Dienas laikā tur ir daudz sargu un novērošanas kameru, tāpēc mēs sākām kāpt naktī. Tā ir vieglāk palikt nepamanītiem,» sacīja Makorovs. «Lai sasniegtu virsotni, vajadzēja aptuveni divas stundas. Kad tur nokļuvām, apkārt redzējām tikai mākoņus.»
«Mums nācās gaidīt vairākas stundas, kamēr mākoņi izklīdīs. Taču tas bija tā vērts. Skats bija tikpat iespaidīgs kā pa lidmašīnas logu,»
viņš atceras.«Mums nemaz nebija bail. Šādā veidā neesam guvuši nekādus savainojumus,» turpināja Makorovs. «Šīs «misijas» rezultātā negulējām vairāk kā diennakti. Mums abiem tas bija pārbaudījums gan fiziskā, gan garīgā ziņā. Mūsu mērķis bija uzkāpt Ķīnas augstākajā tornī, kas ir otrais augstākais pasaulē. To izdarīt - tā bija brīnišķīga sajūta!»
Pērn tikai viena mēneša laikā Makorovs un Raskalovs 12 pilsētās septiņās dažādās valstīs uzkāpa slavenās būvēs. To vidū bija Eifeļa tornis un Svētā Ģimenes baznīca Barselonā.