Rīgas stacijā piestājušā vilciena āriene šķiet nobružāta un nolietota. Pieņemu, ka arī iekšā - līdzīgi. Iekāpjot iekšā, mans pieņēmums apstiprinās. Taču viss tīrs, apkalpojošais personāls - smaidīgs, laipns un izpalīdzīgs.
Sajūta kā kojās - apkārtne ne pirmā svaiguma, bet gaisotne - draudzīga.
"Aplaužamies" restorānvagonā
Nolikuši lielākās mantas, aizpildījuši formalitātes, kas nepieciešamas nokļūšanai Krievijā, dodamies, kā teica ceļabiedrs, "piepildīt kuņģīšus". Sadomājušos par glaunu restorānu, mūs gaida vilšanās, jo izrādās, ka vilcienā restorāna nav! Ir tikai bārs... Turklāt mazs un šaurs.
Vilciena bārs. Foto: TVNET
Bet ēst te dod. Tas nekas, ka izvēle niecīga. Toties nosaukumi - iedvesmojoši. Nākas izšķirties starp karbonādi ar sēnēm "Rīga", Baltijas siļķēm, ko rekomendē ar šņabi (tieši tā ēdienkartē arī rakstīts), salātiem "Stoļičņijs" un pašgatavotiem vareņikiem ar krējumu.Ceļa biedri saka, ka vareņiki ar ķiršiem ir vienkārši dievīgi. Paši kūstot mutē.
Savukārt pelēkie zirņi ir tik cieti, ka paliek bļodiņā neizēsti.Mūsu ceļotāju kompānijai vareņiki gāja pie dūšas neparasti labi, vilciena bārā nebija rēķinājušies ar tādu pieprasījumu pēc tiem. Izēdām visus krājumus, un tādēļ atpakaļceļā daļai biedru nācās kāroto vareņiku vietā ēst pelmeņus. Izdzērām arī visus tējas krājumus...
Foto: TVNET
Vispār izskatījās, ka vilciena bārs nav sevišķi iecienīta vieta, jo bez mums tajā pa retam iegriezās tikai kāds vēla naktslaunaga tīkotājs vai simts gramu baudītājs.Toties guļamvagonos cilvēki nekaunējās celt galdā ne mājās ceptus un līdzi sasaiņotus vistu spārniņus, ne biešu salātus vai rasolu. Nereti atvērtajos vagonos uz galda pavīdēja arī pa atvērtai šprotu bundžai, gurķu burkai. Protams, netrūka arī alkohola un cigarešu.
Leišiem ir restorāns!
Kad uz ilgāku laiku jāpiestāj Rēzeknē, lai sagaidītu lietuviešu vagonus, ko piekabina klāt mūsu vilcienam, dzirdama kurnēšana par tik ilgu gaidīšanu. Turklāt Rēzeknē mūs sagaida ne tikai leiši, bet arī šogad īpaši aktīvie un izbadējušies odu mākoņi, kas bariem vien metas iekšā pa atvērtajiem vagonu logiem.
Taču apkārt dzirdamo kurnēšanu pēc brīža aizstāj prieks, kad uzzinām, ka leišu galā ir arī restorānvagons.
Guļamvagonā. Foto: TVNET
Vagons aiz vagona, vagons aiz vagona - paiet ilgs laiks, līdz nonākam restorānā. Tā izrādās visai pieticīga ēstuvīte, un vienīgais, kas ļauj domāt, ka tas varētu būt restorāns, ir galdiņi un uz tiem esošie svaigie ziedi.Lai arī viņiem ir restorāns, gulēšanas apstākļi mums labāki. Latviešu galā guļam četrvietīgos, labākajā gadījumā - divvietīgos numuriņos. Leišiem redzami kopējie guļamvagoni.
Vairāki desmiti pusapģērbtu cilvēku, ietinušies baltos palagos, vienaldzīgi skatās uz cauri gājējiem.
Cits aizmidzis, cits pusaizmidzis, cits pavisam nomodā - katrā ziņā cauri iet nav patīkami. Atgādina skatus no kara filmām, kur ievainoti cilvēki lazaretēs gulēja. Arī aromāts šķiet līdzīgs - tajā sajaucas slimnīcas un guļamistabas smakas. Ceļa biedrene, saraukusi degunu, saka: "Ko var gribēt, vilcienā jau nomazgāties nevar!"Gaidīšana uz robežas
Gaidot rindā pie bāra.... Foto: TVNET
Ne tikai ar mazgāšanos, bet arī ar gulēšanu cimperlīgākiem pasažieriem ir problēmas. Mierīgākiem un pie vienkāršākiem apstākļiem pieradušajiem ceļotājiem lāviņas šķita ērtas un ar gulēšanu veicās labi. Savukārt tramīgākie bija neapmierināti ar naktī piedzīvotajām pārbaudēm uz robežas. Vagonu un sliežu ritmiskā trokšņa iemidzināti, daži izrādās visai neapmierināti, kad viņus pamodina robežu sargātāji.Tiem, kas vēl dzīro bārā vai restorānā, līdz ar robežas tuvošanos arī nākas mainīt dislokācijas vietu - pārbaužu laikā jābūt savā guļamvagonā. Pat uz tualeti nedrīkst iet.
Taču, gulējuši vai izklaidējušies, kopumā šajā jomā esam vienisprātis - robežšķērsošanā mums vēl augt un augt. Pārbaudes uz Latvijas robežas. Nepilnu stundiņu pabraucam. Pārbaudes uz Krievijas robežas. Amatpersonas viena pēc otras nāk guļamvagonā un katra savas kompetences ietvaros kaut ko prasa vai pārbauda.
Vilciena vagoniem cauri iziet arī drošībnieku suns.
Sanktpēterburga ir klāt!
No rīta mūs modina kupejas pavadone ar čefīra izskata tējām. Tās katram pasažierim iekļautas biļetes cenā. Ja brokastīs vēlas kafiju, tā jāpērk par atsevišķu maksu - Ls 1,60 par krūzīti.
Sanktpēterburgā. Foto: TVNET
Pēc dažām miega stundām un piedzīvojumiem bagātā ceļojuma, kas iesākās pulksten 19 vakarā Rīgā, nākamajā rītā pulksten 9 pēc vietējā laika esam sasnieguši ceļojuma galamērķi - Sanktpēterburgu. Pirmā atšķirība, ko ieraugu, - perons ir vienā līmenī ar vilciena vagoniem. Rīgā par šāda uzlabojuma ieviešanu runāja jau pirms vairākiem gadiem, taču joprojām to nav.P.S. Šādu ceļošanas veidu noteikti iesaku jauniem, uz piedzīvojumiem gataviem cilvēkiem. Ceļojums nav komfortabls, bet ir ļoti interesants! Paldies par to arī jautrajiem ceļabiedriem!
