Račs jau paguvis savā mājaslapā nopublicēt veltījumu mūžibā aizgājušajām mūziķim Jānim Grodumam: "Šī ir mūsu kopīgi ar Jāni Grodumu iesāktā, bet tā arī neuzrakstītā dziesma. Diemžēl Jānis to vairs nekad tā arī nepabeigs, taču es savu darbu esmu pabeidzis un nododu to jūsu vērtējumam. Izskatās, ka Groduma cīņu biedrs un mans vecais labais draugs Ainars Virga mēģinās pabeigt Jāņa iesākto... Te nu tas ir:
Nezāles neiznīkst
Uz
kuru pusi veras šīs durvis
Uz sliekšņa stāvot domāja rīts
Mēs
esam putekļi debesu plaukstā
Un visiem vējiem lidojam līdz
Lai
tad kā nezāles spītīgi augtu
It visās vietās, kur negaida mūs
Un
skaļā balsī no sajūsmas sauktu
Kā mēs to gribēsim, tā arī būs!
Mēs
esam putekļi debesu plaukstā,
Kaut kas tik milzīgi, milzīgi sīks
Mēs
esam nezāles, iesētas sirdīs,
Un nezāles, nezāles neiznīks!
Vienalga
kas šajā saulē ir bijis
Tas labākais taču vēl tikai būs
Un tas,
kuram pirmajam akmeni trāpīs
No citiem desmitreiz iemīlēts kļūs
Vienalga
kas tavās ielejās ziedēs
No ziediem tur paliks reiz atmiņas vien
Jo
pusnaktī atnāks, kāds zaglis un cirtīs
Skrien projām, ja bail ir,
bez atelpas skrien.
Guntars Račs ir arī grupas Līvi izpildīto dziesmu Eglīte, Ozolam, Piedod man, Zelta sirds, Tikai tev un man un Kādā brīnišķā dienā vārdu autors.
Račs savā mājaslapā atgādina, ka ikviens mūziķis pie viņa var vērsties ar sadarbības piedāvājumu: "Varbūt nākamā dziesma būs mūsu kopdarbs un mēs reiz limuzīnā kopīgi dosimies pēc Grammy balvas, lai tur no skatuves pateiktos saviem mīļotajiem par atbalstu, jo vieni taču mēs to nespētu..."
