Debatēt par politiku un ar politiķiem, vākt pļavu zālītes tējai, vērot maizes cepšanu lauku mājās, izstaigāt Mazsalacas dabas takas, uzšūt tautisku kreklu, izkalt rotu, darboties kustību teātrī, uzzināt, kā ar pēršanos pirtī stiprināt pāra attiecības, izcept ābolmaizi un sklandu rausi – tās ir tikai dažas no dalībniekiem piedāvātajām 46 ievirzēm.
Latvijā – jau 41. reizi
Nometnes "3 x 3" dalībnieku iepazīšanās vakars notika ļoti interesantā vietā – Austra Graša mājās Skaņkalnes pagasta "Ģendertos". Saimnieks tur tradicionālajos latviešu godos Jāņos ir uzņēmis pat 200 ciemiņus, taču šoreiz plašajā pagalmā bija jau rekordliels skaits – 350 viesu. Viņi apēda divas ceptas cūkas un izdzēra četras muciņas alus.
Ģimeņu nometņu "3 x 3" kustība sākās trimdā 1981. gadā, taču kopš 1990. gada ik vasaru divas nometnes notiek arī Latvijā. Kā teic viens no nometnes vadītājiem Indulis Bērziņš, divdesmit gadu laikā trīsreiztrīsnieku skaits sasniedzis jau 30 000. Augusi nometnes popularitāte, un 41. Latvijas nometnes rīkotāji šogad piektdaļai no pieteikumu sūtītājiem bija spiesti pateikt – diemžēl brīvu vietu mums vairs nav… Dalības maksa nometnē – 80 lati, un daudzo nodarbību skaitu un kvalitāti rīkotāji var nodrošināt tāpēc, ka ieviržu vadītāji strādā bez atlīdzības. "Tas ir sirds darbs," teic nometnes vadītāja Inese Bērziņa.
"Tā kā esam ilgu laiku prom no Latvijas, vēlamies vismaz katru otro gadu piedalīties "3 x 3" nometnē. Šie mirkļi paliek spilgtā atmiņā uz ilgu laiku," rakstīja pieteikuma vēstulē Vineta Freimane no Zviedrijas. "Gribu tā vienkārši uz nedēļu nokļūt citā dimensijā, kur valda harmonija un šaubīgās un nogurdinošās domas tiek aizstātas ar iespējām apgūt ko jaunu un papildināt jau zināmo," uzsvēra Ilze Paura no Salacgrīvas. "Vēlos kopā ar audžubērniem un mazbērniem izzināt latvisko dzīvesziņu, smelties idejas ģimenes kopā sanākšanas brīžiem," pamatoja Tamāra Grīnvalde no Īslīces bērnu SOS ciemata.
Nometni atbalsta Pasaules brīvo latviešu apvienība (PBLA). Krievijas latviešu kongresa priekšsēde Lauma Vlasova teic, ka jau kopš 1998. gada PBLA apmaksā ceļazīmes uz nometni un arī ceļa biļetes Krievijas latviešiem. Šogad Mazsalacā vairāki dalībnieki ir no Krasnojarskas un no Maskavas, pavisam astoņi cilvēki. Tā maskaviete Anita Plepe jau pirms 12 gadiem uz nometni vedusi meitas, bet tagad mazmeitu: "Lai viņa redz, ka neesam vienīgie, kuri ģimenē runā latviski."
Tāpat Emmele Malmkvista no Zviedrijas vēlas papildināt savas latviešu valodas zināšanas un spēju izteikties. Brīdī, kad mazsalaciete Jana Lauzne "Svillapju" mājās ir parādījusi savus "Mammas maizes" cepšanas knifus, Emmele latviski stāsta, kā viņa Zviedrijā cep lielu saldskābmaizes kukuli un glabā ledusskapī, lai ģimenei pietiek ilgākam laikam.
Jau trešo gadu Pasaules brīvo latviešu apvienība dāvina ceļazīmes kopīgi ar "Latvijas Avīzi" rīkotā vēstuļu konkursa veiksminiekiem. Viens no viņiem – foto vēsturnieks Pēteris Korsaks – uz nometni bija paņēmis līdzi leģendāro pirmskara Latvijā ražoto fotoaparātu "Minox" un rādīja to visiem interesentiem. Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas bibliogrāfe Lilija Limane priecājās par iespēju iepazīt Mazsalacas un tās apkārtnes kultūrvēsturi, apskatīt koktēlnieka Hirtes muzeju, izstaigāt vietējo dabas taku, "zāļu sieviņas" Līgas Reiteres vadītajās nodarbībās uzzināt, kam der diždadzis, kam parastā čīkstene un ko labu veic citi augi dziednieki.
Politiķi vakardziesmas aplī
"Nāciet uz vissvarīgāko nometnes ievirzi – politiku," tā pirmajā vakarā dalībniekus aicināja politoloģijas profesors no ASV Jānis Peniķis, un viņa mudinājums atrada dzirdīgas ausis gan pieaugušo, gan jauniešu vidū. Nometnes aktivitātes notiek Mazsalacas vidusskolā, un ik rītu pēc brokastīm un iepriekšējās dienas notikumu noskatīšanās Mazsalacas TV ziņās viena no klasēm ir politikas interesentu pilna. Turklāt tieši topošie vēlētāji izteica jautājumus, kurus, Vēlēšanu reformas biedrības vadītāja Valda Liepiņa mudināti, otrdienas vakarā uzdeva uz diskusiju atbraukušajiem politiķiem – Ģirtam Valdim Kristovskim (Pilsoniskā savienība), Karinai Pētersonei ("Par labu Latviju") un Romānam Naudiņam – deputāta kandidātam no "Visu Latvijai"/"TB"/LNNK saraksta Vidzemes apgabalā.
Piemēram, K. Pētersonei jaunieši jautāja, kā apvienība "Par labu Latviju" cer novērst uzņēmēju interešu konfliktu, ja viņi, Saeimā ievēlēti, domātu pirmkārt par savām interesēm, nevis visas tautas labumu. K. Pētersone atbildēja, ka galvenais – jābūt pilnīgai caurskatāmībai lēmumu pieņemšanā. Latvijas "3 x 3" padomes priekšsēde Inese Krūmiņa visus politiķus mudināja gādāt par atbalstu ģimenēm.
Nometnes tradīcija ir, stāvot aplī, krusteniski sadotām rokām, nodziedāt kopīgu vakardziesmu. Arī visi politiķi iekļāvās aplī, un lai nu tas būtu simbolisks atgādinājums neaizmirst Mazsalacā runāto un solīto.
"… dosim tīrrudzu maizi"
Tā kā nometnes tematiskā ievirze ir "No grauda līdz maizei", viens no spilgtākajiem pārdzīvojumiem bija maizes daudzinājums zemnieka Valda Bērziņa saimniecības pļaviņā Salacas krastā. Aplī ap ugunskuru visi dziedājām tautasdziesmas. Godinājām saimnieku, kurš teica, ka tieši šo trešdien kooperatīvajā sabiedrībā "Lauksalaca" sākusies ziemāju pļauja. Un, visbeidzot, izpildījām ziedošanas rituālu, katrs iemetot ugunī mazu gabaliņu rudzu maizes. Gluži kā dziesmā "Cita maize klētē(i), cita kambarē(i),/Vēl jo cita Dieviņa rokā./Ko mēs mīļ"Māru mielosim(i)?/Dosim to pašu tīrrudzu maizi,/Dosim to pašu skaidrūdentiņu,/Dosim to pašu saldmedutiņu."
Uzņēmējs Jānis Vidovskis stāstīja, ka viņa maiznīcas pirmā produkcija bija kopā ar vectēvu Oskaru ceptā rudzu maize, jo vectēvs bijis maiznieks pirmskara Latvijā. Un tā Osītim par godu radies nosaukums "Oša maize". Gan Aijas un Jāņa Vidovsku, gan Valda, Rotas un Mareka Bērziņu, tāpat Laužņu ģimene ir lieli nometnes atbalstītāji un sponsori.
Pankūkdanci dejoju
Bērniem nometnē ir daudzas interesantas nodarbes – animācija, loka šaušana, keramika, rotkalšana. Taču daudz ko viņi iemācās arī kā nevilšus, nemanot. Tā, piemēram, cieņu pret ēdienu. Jo pirms katras ēdienreizes visi kopā, stāvot kājās pie galda, nodzied dziesmu: "Met, Laimiņa, zelta jostu, ap šo visu istabiņu./Lai paēda, kas nav ēdis,/Lai padzēra, kas nav dzēris." Un vēl visiem galdabiedriem: "Veseli ēduši!"
Nometnes gaišā aura, pozitīvā noskaņa, šķiet, kā saules zelta josta šīs nedēļas laikā ir apjozta visai Mazsalacai. Bet svētdien, kad nometne beigsies, teikšu – arī es tur biju, maizīti ēdu, svētdienā caur Vilkaču priedi izlīdu un stiprinājumu saņēmu, pankūkdanci dejoju, kustību teātrī vējdzirnavu spārnus griezu un maltuvē malu, "Mammas maizes" recepti pierakstīju un – krāšu ziemā naudiņu, lai varu vest uz nometni arī mazmeitas un nākamgad braukšu atkal!