"Nezinu, vai varēšu atbildēt ļoti tieši, jo dažreiz kaut ko nosaka tikai gadiem ievērotas tradīcijas, kas nemaz nav uzrakstītas un akmenī iekaltas. Turklāt svinības, jaunais pāris, vedēji un viesi ir tik atšķirīgi. Vienu gan derētu atcerēties, ka laulību dienā galvenās personas ir līgava un līgavainis. Ievērojot šo likumu, saprātīgi var izplānot visu pārējo," uzsver V.Rožkalna.
Kurā mirklī jaunajam pārim pasniedz ziedus un dāvanas?
– Jau oficiālās laulību reģistrācijas noslēgumā ir paredzēts brīdis, kad viesi apsveic jauno pāri. Esmu novērojusi, ka milzu dāvanas lielākoties nenes. Biežāk tie ir mazi sveicieni aploksnītēs, kas tiek nodoti jaunajam vīram vai uzticēti vedējtēvam. Gadās, ka kolēģi nav uzaicināti uz mielastu, tad pēc laulību reģistrācijas viņi pasniedz skaisti iesaiņotu dāvanu kasti.
Vēl pirms gadiem divdesmit katrs vīriešu kārtas viesis uz svinībām līdzi ņēma alkohola pudeli. Kā tas ir mūsdienās?
– Esmu to jautājusi jauniem cilvēkiem, un viņi pat nesaprot, par ko ir runa. Secinu, ka šī tradīcija ir aizmirsta. Kad kopā ar vīru esam devušies uz radu kāzu godībām, pēdējā laikā nekas tāds nav nests.
Tad jau lieks būs jautājums par līdzi ņemamo kāzu torti?
– Jā, to pat neatceros. Bijis gan tā, ka kāds senāks vedējpāris uzsauc jaunajiem torti un šampanieša glāzi pēc reģistrācijas, kaut biežāk tās ir konfektītes Rafaello.
Vai ziedus svinīgajā brīdi pasniedz abi no viesu pāra: gan dāma, gan kungs?
– Vērojama liela dažādība. Ir tā, ka dažreiz viesiem gribas parādīt, ka viņi var daudz atļauties – tad katram rokā ir milzu buķete, redzēti, piemēram, rožu pušķi klēpju klēpjiem. Atceros arī pretēju gadījumu – pilnīgi negaidītu buķeti no pelašķiem. Ja pati būtu viešņas lomā, iztiktu ar vienu skaistu, kopīgu pušķi no ģimenes. Ja pasniegti tiek atsevišķi ziedi, dāmai un kungam varētu būt katram savs.
Kurš sniedz ziedus un kam?
– Atkal atšķirīgi. Dažreiz ziedus sniedz jaunajai sievai. Dažreiz tie tiek vedējmātei vai vedējtēvam (viņš stāv līdzās jaunajai sievai). Līgavām mācu – ja tiek doti ziedi, noteikti paņemt un atdot kādam, kas tos patur. Vasarā ziedu laikā silti iesaku jau iepriekš sarunāt puķu meiteni, parasti gados jaunāku cilvēku, kurš palīdz savākt liliju kalnus. Lielākoties ziedus pasniedz viesu pāra dāma, kaut nekur nav teikts, ka to nedrīkst kungs. Droši vien tāpēc, ka sievietes labāk prot ziedus iznest, piemēram, neturēt pušķi ar kātiem uz augšu. Ierasti viesu pāra kungs paspiež roku jaunajam vīram.
Jūtu uzplūdā jaunais pāris tiek viesu bučots un apkampts... Viešņām pie košiem tērpiem pieskaņotas tikpat košas lūpkrāsas...
–Mēs, latvieši, nemaz tik temperamentīgi neesam, drīzāk pretēji. Ja tomēr tā gadās, vedējpāra uzdevums ir ar salvetīti savest jaunos atkal kārtībā. Nevar noteikt katra viesa emociju intensitāti vai mēģināt to ierobežot. Un gan jau dāmas mācēs skūpstus padarīt vieglākus un gaisīgākus – tādus ar vaidziņiem vien.
Vai pie grezna tērpa pat karstā laikā jāvelk zeķes/zeķbikses?
– Esmu nedaudz vecmodīgos ieskatos – svinīgajā daļā pati tomēr zeķes uzvilktu un padomātu par kurpēm – tās reizēm ir no siksniņām vien, tad zeķes nemaz nav iespējams uzvilkt. Ja ir glītas, nosauļotas kājas, varbūt var iztikt bez zeķēm? Īpaši vēlos piebilst – kad laulības notiek baznīcā, jāpadomā par ietērpu, pat vairāk nekā dzimtsarakstu nodaļā. Izvairieties no pludmalīgām tendencēm! Pēc svinīgā brīža taču var pārģērbties un viesu namā tērpties brīvāk. Un varbūt nevajag censties aizēnot līgavu?
Vai ir jautājumi, ko vienmēr uzdod jaunais pāris, vedēji vai viesi?
– Allaž tiek atgādināts par to, ka līgava iet pie līgavaiņa kreisās rokās, savukārt pēc reģistrācijas jaunā sieva stāv pie vīra labās rokas. To cenšas ievērot arī viesi. Bet, kā jau minēju, tā ir tikai tradīcija – nekur nav uzrakstīta. Ja būsim laipni, iejūtīgi, netaisīsim lieku teātri, tad arī jutīsimies ērti un atraisīti.
***
Daži ieteikumi vedējiem
Aiz jaunā pāra nākamie svarīgākie ir vedēji. Sveci zem pūra neslēpa skrundenieki – Dace un Vilnis Grāveļi, kuru bilancē vairāk nekā desmit ievedamo. "Nav divu vienādu pāru, tātad nebūs arī vienādu scenāriju," uzsver Grāveļi.
Dace:
*jābūt atbildīgiem un godīgiem pret sevi: pirms piekrist vedēju pienākumiem, tiešām labi pārlikt;
*gatavojoties, daudz laika pavadīt sarunās ar jauno pāri, iepazīt viņus, uzzināt, kas - patīk vai gluži pretēji – nepatīk. Tam ir nepārvērtējama nozīme. Vēl gan saskaņošana ar vecākiem un, iespējams, viesiem;
*visam, kas ieplānots, jāspēj radīt variācijas. Kāzās allaž rodas pārpratumi;
*strikti plānot laiku (pieļaujamā nobīde 15 līdz 20 minūtes), apsverot gan jaunā pāra, gan vecāku, gan viesu ērtības;
*reizēm nevajag visu izdomāto uztiept viesiem, lai paliek kas nepaveikts. Te nepieciešama situācijas izpratne, daudzkārt arī viesi burvīgi veido savu scenāriju un ir pavisam pašpietiekami;
*pazīstami kāzu muzikanti – viena no labu kāzu ķīlām;
*veikt savus pienākumus ar prieku (skat. 1. punktu).
Vilnis:
*ļoti svarīgs ir humors un zelta likums – pirmās trīs glāzes pavisam ātri, bez lielām pauzēm. Pie galda satikušās divas dzimtas, cilvēki vēl pasveši, tātad jāsalauž neliels stingums un atsvešinātība;
*vedēji ir ne tikai liecinieki oficiālajā brīdī, bet savdabīgi tamadas, kas visu svinību laiku rūpējas par jaunā pāra un viesu labsajūtu, noskaņojumu. Tas nav viegli;
*vedējus vērtē pēc pirmajām 30 minūtēm, tad arī pulveri vajag kārtīgi izšaut, pēc tam jau iet vieglāk.
