Valsts prezidenta vēlēšanu dienā viņai bija ļoti daudz darba slimnīcā: "Varbūt to darīju apzināti, lai nebūtu tik daudz jādomā. Pēcpusdienā man īsziņas neviens nesūtīja, nezvanīja. Neteica, ka Andris ir ievēlēts. Pēc tā arī sapratu, ka balsojums ir pozitīvs viņam. Ja viss būtu beidzies, kā es vēlējos - viņu neievēlētu -, viņš man būtu piezvanījis." Viņa tajā dienā jutusies satriekta: "Diskomforta un stresa stāvoklis man ir joprojām. Nezinu, ko katra diena nesīs, kas būs tālāk."
Dace Seisuma atklāti bija Andrim Bērziņam pateikusi: viņa ļoti priecātos, ja Bērziņu neievēlētu par prezidentu. "Ja man jārunā kā sievietei par savu vīrieti, protams, man bija lepnums. Nezinu daudzus vīriešus, kuri varētu pateikt - es kandidēšu prezidenta vēlēšanās! Taču kā cilvēkam, kurš dzīvo Andrim līdzās un ir viņa ģimene, man tas ir trieciens," intervijā žurnālam "Ir" stāsta Seisuma.
Kā Andra Bērziņa labās īpašības viņa nosauc mērķtiecība un loģiskumu: "Es otru tik loģisku cilvēku nezinu. Kad studēju medicīnu un teicu Andrim - ārprāts, cik daudz mums jāiemācās! -, rādīju eksāmenu grāmatas, viņš vienmēr atbildēja: paņem to, kas tev vajadzīgs. Neņem visu. Viņš vienmēr mācējis paņemt, ko vajag. Viņš ir gudrs un vienkāršs. Brīžiem pat liekas, ka pārāk vienkāršs un atvērts. Man pat bail.
Par vājajām rakstura īpašībām negribu publiski izteikties. Ir dažas iezīmes, kas man viņā nepatīk, bet tas ir tikai mans subjektīvais vērtējums. Kā Valsts prezidentam šīs iezīmes, iespējams, varētu būt pozitīvas."
Arī pēc Andra Bērziņa stāšanās amatā Seisuma turpinās strādāt algotu darbu: "Es palikšu savā vietā, un Andris - savā. To esmu viņam pateikusi, un viņš to akceptēja. Viņš ir ļoti stiprs. Ja kaut ko izvēlējies, viņam nav vajadzīgs blakus otrs cilvēks kā ēna. Saprotiet - dzīve mums dota tikai viena. Četri [prezidentūras] gadi mana bērna dzīvē un manā darba dzīvē ir ļoti daudz. Es nevaru atļauties šos gadus zaudēt. Nevaru atļauties tos atņemt savam pirmajam un vienīgajam bērnam. Tāpēc politikā un visā ap to notiekošajā netaisos iedziļināties. Nav tāda likuma, tāda protokola, ka tas [prezidenta dzīvesbiedrei] nebūtu atļauts."
Dace Seisumas māte ir ārste, bet tēvs - agronoms. "Mana mamma ir ārste. Savā laikā viņa bija Cēsu plaušu un tuberkulozes slimnīcas galvenā ārste. Bērnībā ar brāļiem gājām pie mammas uz darbu. Toreiz gan domāju, ka ārste negribētu būt. Vidusskolu pabeidzot, mēģināju stāties Medicīnas akadēmijā, bet beigās nobijos, neaizbraucu uz ķīmijas eksāmenu. Nejutos pārliecināta par sevi, konkurss bija ļoti liels. Tajā pašā gadā, 1991., iestājos medicīnas skolā Cēsīs. Nomācījos trīs gadus. Paralēli strādāju par sanitāri, vēlāk par medicīnas māsu. Esmu priecīga, ka man bija iespēja medicīnā sākt no pašas apakšas, jo tur tu redzi visa spektra cilvēkus, mediķa darba smago un labo pusi. Mamma ir pensijā, bet joprojām strādā. Tētis dzīvo laukos, savā laikā viņš kolhozā bija agronoms. Man ir divi brāļi, bet sīkāk par ģimeni stāstīt nevēlos."
