Guntis Bojārs
Saeimas atlaišana
Sen nebijis eksprezidenta
Valda Zatlera iniciēts ideālisma uzplaukums, pilsoniskās līdzdalības
uzdzirkstīšana, oligarhu krišana un valsts «atshēmošanās», kuras efekts
aizstiepās līdz pat nacionālajai aviosabiedrībai airBaltic.
Tajā pašā laikā kārtējā rūgtā atskārsme, ka pāri ideāliem var stāvēt
divkosība un, piemēram, arī velūra paklājiņi, salona apdare no brūnās
ādas un nakts redzamības apgaismojums. Tieši tādas ekstras izrādījušās
tik nepieciešamas Zatleram domātajam auto.
Eiropas mānīgā labklājība
Viena no skaudrākajām šī gada atziņām - ka Rietumeiropas tik pievilcīgā un glītā labklājība, izrādās, ir tāds Dolce & Gabbana
uzvalks vien, aizlienēts kaimiņam un uzvilkts rūpnīcas strādniekam. Lai
arī tagad ir saprasts, ka šitā uz parāda dzīvot vairs nedrīkst un no
uzvalciņa agri vai vēlu būs jāšķiras, pliks neviens palikt īsti
negrasās. Kur nu vēl karaliskā Lielbritānija Merkeles priekšā!
Norvēģu slepkava
Andersa Bēringa Breivīka
sarīkotais jauniešu masu slaktiņš Ūteijas salā kļuva par asinīm rakstītu
apliecinājumu tam, ka liberālistu slavētā tautu, rasu un reliģiju
vienkāršota saliešana vienā kolbā nav pārāk noturīgs savienojums un var
izraisīt tādus blakusefektus, ka pa gaisu aiziet visa laboratorija.
Slims vai vesels, bet Bērings Breivīks turpmāk būs pirmais politiķu
prātos, kad runa būs par darbaspēka imigrācijas politiku jebkurā Eiropas
stūrī.
Prezidents Andris Bērziņš
Pašreizējā
redzējumā Latvijas iedzīvotāji tikuši pie vājākā Valsts prezidenta, kāds
jelkad bijis atjaunotās Latvijas laikā. Sirsnīgs, mīļš un emocionāls,
bet tomēr labāk iederētos kādas labdarības organizācijas vadībā. Viņam
raksturīgā pozīcija «ka tik kaut ko nedarīt» (svētku uzrunas neteikt, uz
referendumu neiet, paziņojumu neizplatīt) nav derīga mūsdienu tā jau
nošļukušajā sabiedrības noￂskaņojumā. Vienīgā laime - viņam ir labi
padomnieki.
Stīva Džobsa nāve
Diemžēl cilvēki mirst arī jauni un slimības uzveikt nav pa spēkam pat turīgajiem. Tiesa, šķiršanās no Apple dibinātāja šoreiz daudziem zemapziņā kalpoja kā rūgta un netīkama apjēga, kā būtu, ja pēkšņi būtu jāšķiras no Apple
datoriem, aifoniem un aipadiem, kuru nebūtu, ja nebūtu Stīva Džobsa.
Tehnoloģiskā atkarība ir iesūkusies mūsu ikdienā, ka tikai šādos brīžos
mēs spējam aptvert, cik ļoti un pamatīgi. Andrejs Panteļējevs
Andrejs Panteļējevs
Valodu kari
2011. gadā mēs sāpīgā veidā
esam atgriezušies pie valodu jautājuma. Etniskie jautājumi no virtuves
līmeņa ir izgājuši politiskās cīņas līmenī. To aizsāka Nacionālā
apvienība ar iniciatīvu aizliegt krievu valodu skolās, un tad ar lielu
entuziasmu pārķēra lindermaņi, osipovi un ušakovi ar iniciatīvu par
krievu valodu kā valsts valodu. Varam, protams, vainot šos politiķus,
bet tomēr jāsaprot - acīmredzot kaut kas nav bijis pēc būtības kārtībā
un līdz galam izrunāts latviešu un krievu attiecībās Latvijā.
Twitter revolūcijas
Šajā gadā pasaulē sevi
skaļi un pārliecinoši pieteikusi piektā vara - interneta sociālie tīkli.
Arābu pavasaris, Volstrītas okupētāji, pēcvēlēšanu protesti Krievijā,
arī mūsu pašmājas drudzis ap Swedbank pierāda, ka internets
kļūst par patiešām nozīmīgu politisku spēlētāju. Ja runājam tieši par
sociālajiem tīkliem, tie faktiski kļuvuši par tā sauktās tiešās
demokrātijas nesējiem, kad sabiedrība sāk sevi organizēt un pārvaldīt
bez speciāli deleģētu pārstāvju - politiķu - starpniecības. Kā tas
strādās un kur tas novedīs, rādīs jau tuvākie gadi.
Pārtēriņa krīze
Agrāk bija pierasts runāt
par cikliskām pārprodukcijas krīzēm, kas bija raksturīgas kapitālismam.
Ko mēs redzējām pagājušajā gadā attīstāmies - tā ir hroniska pārtēriņa
krīze, kas sevišķi raksturoja tā saukto Rietumu civilizāciju, pietiekami
sāpīgi arī Eiropu. Tā rezultātā ASV un Eiropa turpina aizņemties, bet
Ķīna, Japāna, Indonēzija, pat Brazīlija - kreditēt rietumnieku
pārtēriņus. Vismaz Eiropa ir sākusi nopietni domāt, kā pārtraukt augošo
parādu spirāli. Dzīvot atbilstoši savām iespējām, nevis vajadzībām un
iegribām.
Muzeja Rīgas birža atklāšana
22. augustā apmeklētājiem durvis vēra mākslas muzejs Rīgas birža.
Muzejā, kurš sevi pozicionē kā kultūras apmaiņas punktu un kurā
būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība. Mākslas muzeja jaunās
telpas, kurās ir modernas kultūras mantojuma drošības un saglabāšanas
sistēmas, sniedz nebijušu iespēju Latvijā redzēt Eiropas un pasaules
mākslu un pierādīt sevi kā daļu no visplašākās kultūrtelpas. Pie reizes
tas apliecina, ka Latvija tieši tā sauktajās radošajās industrijās ir
gatava ieguldīt līdzekļus un redz tajās arī valsts izaugsmi veicinošo
potenciālu.
Pirmā aknu transplantācija Latvijā
Latvijā
izdarītā aknu transplantācija parādīja, ka Latvijā ir medicīnas
personāls ar vēlēšanos uzņemties grūtus projektus, attīstīt jaunas
programmas un pārbaudīt savas spējas. No sirds jāapsveic Stradiņa
Klīniskās universitātes slimnīca, pacients un viņa tuvinieki ar
izdevušos operāciju. Sākot šādu projektu, Stradiņu mediķi ir
pierādījuši, ka mūsu medicīna spēj strādāt pasaules līmenī. Varbūt kļūt
arī par nozīmīgu Latvijas eksportproduktu nākotnē.
