Viņa pastāstīja, ka arī iepriekšējos gados fakultātē plaģiātisma gadījumu bijis, taču tie bijuši vien pāris gadā. Taču šogad plaģiātu skaits ir būtiski pieaudzis un ir aptuveni desmit bakalaura darbu, kuros konstatēts plaģiātisms.
Kopumā fakultātē šogad bakalaura darbus rakstīja vairāki simti studentu.Studentu vairāk
Skaidrojot pieaugošo plaģiātisma skaitu, Strada-Rozenberga norādīja, ka šogad fakultātes studentu skaits gandrīz dubultojies. Pērn tajā bija aptuveni 1600 studentu, bet šogad tai pievienojušies vēl tūkstotis bijušo LPA studentu.
Vienlaikus viņa piebilda, ka plaģiātisms esot izplatīts ne tikai bijušo LPA studentu vidū, ar to nodarbojoties arī LU studenti.
Strada-Rozenberga norādīja, ka lielākā daļa plaģiātismā apsūdzēto studentu paskaidrojumos nenoliedz plaģiātismu.
Studenti nekvalitatīvo darbu cenšas izskaidrot ar laika trūkumu, stresu un citiem iemesliem. Bijuši arī gadījumi, kad studenti norādījuši, ka neizprot plaģiātisma būtību.Populāri - google.lv un atlants.lv
Strada-Rozenberga arī pastāstīja, ka pēdējos gados plaģiātisma gadījumi ir tik ļoti primitīvi, ka studenti bakalaura darbiem ņem publikācijas no internetā esošajām datu bāzē, neko tajos neizmainot.
Darbus pārkopē no "Atlanta" no A līdz Z, ne zilbi nemainot!
Turklāt bijuši arī gadījumi, kad vairāki studenti iesnieguši darbus ar vienādām plaģiātisma daļām. Pasniedzēji tādus atklāj pēc tipiskām kļūdām, piemēram, trīs studentu darbos profesors nodēvēts sieviešu dzimtē. Sastopoties ar šādām kļūdām, pasniedzēji diplomdarbu daļas ievada interneta meklētājos un ļoti ātri nonāk pie pirmavota.Paši studenti nodod
Strada-Rozenberga arī atzina, ka nereti paši studenti atklāj, ka diplomdarbu nemaz neraksta, bet gan pārkopē no interneta. Arī šādas sarunas no pašiem studentiem fakultātē nereti tiek dzirdētas.
Speciāla komisija
To bakalauru darbu, kuros konstatēts plaģiātisms, izskatīšanai šogad pat izveidota speciāla komisija. Tajā plaģiātismā apsūdzētajiem studentiem ir iespēja aizstāvēt savu darbu un mēģināt pārliecināt komisiju, ka darbs nav plaģiātisms. Taču daļa no šiem studentiem izvēlas darbu pat neaizstāvēt. Savukārt, ja students tomēr nolemj darbu aizstāvēt, tad pēc viņa un uz plaģiātismu norādījušo personu uzklausīšanas, komisija pieņem lēmumu, vai darbu uzskatīt par plaģiātismu. Ja studentu šis lēmumus neapmierina, viņš to var pārsūdzēt.
Ja arī pēc pārsūdzības speciālisti uzskata, ka darbs ir plaģiātisms, universitāte var lemt par disciplinārsoda piemērošanu.
Vienīgais disciplinārsods par plaģiātismu ir rosināt eksmatrikulāciju.
Saistībā ar plaģiātismu iepriekšējos gados vairāki studenti arī atskaitīti. Patlaban joprojām notiek bakalaura darbu aizstāvēšana un par atskaitīšanu šogad vēl nav lemts.Noliedz dažādu attieksmi
Vienlaikus Strada-Rozenberga noliedza, ka LU Juridiskajā fakultātē pasniedzējiem būtu dažāda attieksme pret LU un bijušajiem LPA studentiem. Tā tas neesot: "Mēs viņus uzskatām par pilnīgi vienādiem!"
Viņa arī piebilda, ka pasniedzēji, saņemot bakalaura darbus, pat nezina, vai students pirms tam mācījies LU vai bijušajā LPA. Lai to uzzinātu, pasniedzējiem tas būtu īpaši jāpārbauda. Taču šogad mācību spēkiem ir tik daudz darba, ka tas pat neesot iespējams.
Kādēļ bijušajie LPA studenti satraukti?
LU Juridiskās fakultātes vadītāja bijušo LPA studentu sašutumu un negatīvajiem izteikumiem par mācībām LU viņa skaidroja ar dažādām mācību iestāžu prasībām. Tām mainoties, bijušie LPA studenti varētu būt satraukti un tagad savā nespējā tikt galā vaino pasniedzējus. Viņa atgādināja, ka cilvēki, saņemot negatīvu vērtējumu, vispirms tajā vaino citus. Pēc pirmo iespaidu norimšanas studentu valoda parasti ir citāda.
Iespējams, bijušie LPA studenti nebija gaidījuši tādas prasības no LU un tagad, saskaroties ar tām, jūtas satraukti, viņa pieļāva.
Vai zināšanas graujoši sliktākas?
Runājot par bijušo LPA studentu zināšanām, Strada-Rozenberga norādīja, ka patlaban vēl nav zināmas kopējās tendences. Taču atsevišķu priekšmetu pasniedzēji atzinuši, ka
bijušo LPA studentu zināšanu pārbaudes rezultāti ir stipri sliktāki nekā LU studentiem.
Arī viņa, pasniedzot kriminālprocesu, pārliecinājusies, ka bijušo LPA studentu zināšanas nav izcilas, kaut arī viņa tādas gaidījusi. Taču teikt, ka tās ir graujoši sliktākas nekā LU studentiem, viņa nevarot.Ko darīt?
Strada-Rozenberga uzsvēra, ka saistībā ar sliktākām bijušo LPA studentu zināšanām LU Juridiskajā fakultātē nevajadzētu samazināt prasību līmeni. Tieši pretēji - jauno studentu zināšanu līmenis jāceļ. Tam LU plāno rīkot papildus konsultācijas.
Studenti neapmierināti
Portāls TVNET jau vēstīja, ka bijušie LPA studenti ir nemierā ar esošo situāciju LU.
Kāds portāla TVNET lasītājs, kurš vēlējās palikt anonīms, komentējot Stradas-Rozenbergas iepriekš teikto par vienādo attieksmi pret visiem studentiem, pavēstīja, ka aizvakar pie bakalaura darba aizstāvēšanas tika pielaists LU students, "kuram šī paša žūrija piesējas par plaģiātismu, proti, pāris teikumos nebija atsauces! Bet kā jūs domājat, viņš nokārtoja eksāmenu? Protams! Tātad šis ir skaidrs piemērs tam, ka vainu tur apakšā ir kāda naudas lieta, vai arī tiešām neieredz LPA studentus!"
Viņš turpināja: "Turpretī man labi pazīstams cilvēks, kuram praktiski divos teikumos nebija atsauces, netika pat pielaists pie runāšanas! Un galvenais jau tas, ka viņiem ir paziņots, ka jāierodas uz bakalaura darba aizstāvēšanu un jānosēž visa diena. Pat tad, kad sākās partraukums, neko viņiem vēl nepateica. Bet pašās beigas pilnīgi smīņājot pasaka, ka diemžēl jūs neesat pielaists pie runāšanas! Vai tāda tiešām ir normāla atieksme? Pats, neesmu students, bet nu tomēr aizstāvu LPA!"
