Mana galvenā prioritāte šajā jaunajā un atbildīgajā amatā ir Latvijas garīgā atmoda un atdzimšana. Pakāpeniski pārņemot jaunos pienākumus, man šobrīd ir svarīgi apzināt izaicinājumus un problēmas, ar kurām saskaras ikviens sabiedrības loceklis. Taču jau tagad vēlos uzsvērt, ka mans darbs būs veltīts Dievam un Latvijas sabiedrībai, jo Baznīcas misija ir sludināt Labo Vēsti un kalpot cilvēkiem – ikvienam no jums.
Esmu pārliecināts, ka mūsu tautā ir milzīgs potenciāls, kurš līdz šim nav ticis pienācīgi novērtēts un izmantots. Tas ir labestības, solidaritātes, godīguma un atbildības vienam par otru potenciāls, kas latviešiem un tiem, kuri dzīvo Latvijā un kuru sirdis deg par Latviju, ir bijis raksturīgs visos laikos.
Manas stratēģiskās prioritātes būs atvērts un cieņpilns dialogs ar sabiedrību, starpkonfesionālās sadarbības veicināšana, kā arī mīlestības un vienotības saišu stiprināšana Katoliskās Baznīcas iekšienē. Turklāt šobrīd ir ļoti svarīgi beidzot pievērsties dažu svarīgu Baznīcas dokumentu izdošanai, kuros izteiktas tās galvenās nostādnes mūsdienu pasaulē un kas sniedz Evaņģēlijā sakņotu atbildi 21. gadsimta izaicinājumiem.
Kristīgās baznīcas misija ir atbalstīt ģimenes, jo tas ir pavards, pie kura dzimst tuvākmīlestība. Tieši ģimene ir tā vieta, kur cilvēkā dzimst un nostiprinās garīgās, morālās un patriotiskās pamatvērtības. Es jūtu līdzi arī tiem vecākiem, kuriem ir grūtības pieņemt savu bērnu citādo seksuālo orientāciju, jo apzinos, ka bieži vien arī ģimenes un tuvinieki šos cilvēkus izslēdz no sava loka. Cilvēkam ir jātiek pieņemtam un akceptētam neatkarīgi no viņa seksuālās orientācijas, taču tas nenozīmē, ka tiek akceptēta viņa iekšējā nesakārtotība. Baznīca nav homoseksuālistu ienaidnieks, gluži pretēji, tā piedāvā viņiem iespēju saņemt piedošanu un sakārtot savu dvēseli.
Pieskaroties tik sāpīgam jautājumam kā pedofilija, kas satraucis un samulsinājis cilvēku sirdis un prātus visā pasaulē, vēlos uzsvērt, ka tas ir atbaidošs noziegums. Šobrīd manā rīcībā nav ziņu par to, ka katoļu garīdznieki Latvijā seksuāli izmantotu bērnus. Ja man kļūs zināms, ka Baznīcā Latvijā kas tāds ir noticis, tad es rīkošos saskaņā ar valsts un Baznīcas likumiem.
Es redzu, ka Latvijai un visai pasaulei šis ir grūts laiks, gan garīgā, gan ekonomiskā ziņā, taču aicinu veidot konstruktīvu dialogu, meklējot kopīgo vērtību platformu. Tādā veidā mēs palīdzēsim viens otram atjaunot mūsu vērtības apziņu, kas ir tikusi iedragāta gan totalitārisma gados, gan arī vēlākajā drudžainās un sasteigtās privatizācijas posmā un pašreizējās krīzes laikā.
Turklāt galvenais līdzeklis ierakstīts mūsu Valsts himnā: Dievs, svētī Latviju. Šī lūgšana bieži vien tiek formāli izteikta valsts svētku reizē, tomēr tā ir sauciens, kas raisās no Latvijas sirds. Es aicinu jūs visus lūgties par mūsu valsti un par tās garīgo atdzimšanu.
