15 Jūlijā, Otrdiena
Egija, Egmonts, Egons, Heinrihs, Henriks
IT & zinātne :

«Google» datu centra dzesēšanas sistēmā izmantos Baltijas jūras ūdeni

  • Facebook
  • Izdrukāt
  • Sazināties
  • Saites

IT & zinātne » Tehnoloģijas

Palielināt Samazināt 26 Sep 2010 , 18:10

«Google» datu centra dzesēšanas sistēmā izmantos Baltijas jūras ūdeni

Interneta meklēšanas un citu pakalpojumu sniedzēja «Google» jauno datu centru, kuru ierīkos vecā papīra fabrikā Somijas pilsētā Haminā, pilnībā dzesēs ar Baltijas jūras ūdeni no Somu līča, liecina zviedru informācijas tehnoloģiju (IT) portālā «ComputerSweden» publicētā informācija.

Zviedru portāls apraksta žurnālistu ekskursiju uz bijušo «Stora Enso» papīrfabriku, kur paredzēts vecās rūpnīcas telpās ierīkot Ziemeļeiropu un, iespējams, ziemeļrietumu Krieviju apkalpojošu «Google» datu centru. Centra izveidē tiek īstenoti plaši drošības pasākumi.

«Google» meklēšanas, interneta indeksēšanas un citu pakalpojumu uzturēšana prasa milzu tehnikas jaudu - desmitiem tūkstošu serveru un citu datu mašīnu darbu. Savukārt šo mašīnu procesori rada siltumu, kas jāizkliedē dzesējot, tādējādi patērējot papildu elektroenerģiju, ja nav ierīkotas alternatīvas dzesēšanas sistēmas.

Britu IT portāls «The Register» raksta, ka visa dzesēšana notikšot, sūknējot ūdeni caur divām jau papīrfabrikas laikā izbūvētām caurulēm, kas sniedzas Somu līča dzelmē. Savukārt zviedru žurnālists pamanījis, ka vismaz daļu elektrības datu centrs ņems no vēja ģeneratoriem, kas atrodas rūpnīcas teritorijas tuvumā.

Datu centra vieta atrodas netālu no Somijas-Krievijas robežas, un «ComputerSweden» raksta, ka, visticamāk, daļu gaidāmā milzu serveru «parka» jauda apkalpos arī «Google» pakalpojumu lietotājus Sanktpēterburgā un citur Krievijā. Rakstīts, ka Haminas pilsēta atrodas ideālā vietā starp Skandināviju (ar kuru savieno «TeliaSonera» maģistrālais optiskas kabelis) un Krievijas ziemeļrietumiem, kā arī netālu no Baltijas valstīm.

IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni
www.apollo.lv

Ievietots : 26 Septembrī 2010

Skatīts : 1331 reizi

Avots : http://www.apollo.lv/portal/news/articles/215573

Birkas : google, Somijas, datu, dzesēšana, dzesēšanā, jūras, līča, Somu, ūdeni, Baltijas

0
(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
{display:none;}
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Askēts no tikuma izveido trūkumu.
-- Nīcše

Ginesa rekords? Iespējams, tālākie vārti futbola vēsturē

  • Visi aktuālie video
  • 15 Jūlijā vēsturē

      1410. gadā notiek Grīnvaldes kauja, kurā apvienotā poļu, lietuviešu, krievu un tatāru armija sagrauj Teitoņu ordeni.
    1606. gadā dzimis izcilais holandiešu gleznotājs Rembrants.
    1776. gadā atklāts slavenais itāļu operteātris «La Scala».
    1869. gadā parīzietis Ipolits Murjē patentē margarīnu. Jaunais produkts domāts jūras kara flotes vajadzībām.
    1916. gadā dibināta kompānija «Boeing». Pirms tam tā saucās «Pacific Aero Products».
    1923. gadā dibināta aviokompānija «Aeroflot».
    1940. gadā miris pasaules garākais cilvēks — 2,72 metrus garais amerikānis Roberts Peršings Vodlovs.
    1953. gadā Amerikā notiek kinokomēdijas «Džezā tikai meitenes» pirmizrāde.
    1956. gadā dzimis viens no virtuozākajiem amerikāņu roka ģitāristiem Džo Satriani.
    1969. gadā dzimis vācu futbola vārtsargs, 2002. gada Pasaules kausa izcīņas labākais futbolists Olivers Kāns.
    1988. gadā ASV uz ekrāniem parādās filma «Cietais rieksts» ar Brūsu Vilisu galvenajā lomā.
    1998. gadā «Sotheby’s» izsolē uzstādīts savdabīgs rekords — cepure pārdota par 25 300 mārciņu. Te gan jāņem vērā, ka šī cepure reiz bija rotājusi leģendārā britu premjerministra Vinstona Čērčila galvu…

    Vai jūsu paziņu lokā atrodas kāds, kurš nemaksā nodokļus?
    Atbildes: 49

    Turpinās cīņa ar un par pieminekļiem. Andreja Upīša pieminekļa liktenis šobrīd Rīgas domes rokās: to – pēc mākslinieka Ivara Drulles priekšlikuma – gatavojas pārzāģēt pa vertikāli. Nu tad – pārzāģēs vai nepārzāģēs? Šodien par to un citiem pieminekļiem runājam ar arhitektu Jāni Dripi un mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

    01 Novembrī 2024
    Elita Veidemane

    Pedavaju kreditu

    LIELISKAS ZIŅAS JUMS..

    Komentē    LIELISKAS ZIŅAS JUMS..
    15 Jūnijā 2023, 11:41
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Kinofilm@LV


    Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tīmekļa vietnes funkcionalitāti un darbību. Lai šī tīmekļa vietne darbotos tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas sīkdatnes.
    Ielāde...