Tuvākās desmitgades laikā ievērojami pieaugs datu apjoms, kuru radīs dažādas ikdienā izmantotās ierīces un jaunie pakalpojumi. Nepārtrauktai to darbībai būs nepieciešams daudz ātrāks internets, nekā tas ir pieejams pašlaik. Sagaidāms, ka par vilinošu perspektīvu kļūs tādas nākamās paaudzes datu pārraides tehnoloģijas, kā 5G. Šajā jomā par Eiropas mēroga līderi paveras iespēja kļūt arī Latvijai.
Ceturtdien, 27. septembrī, Rīgā sākās 5G attīstībai veltīts forums “G Techritory”, kurā eksperti, nozares pārstāvji un politikas veidotāji pārrunā gaidāmos jaunās paaudzes komunikāciju sistēmu iespējas un izaicinājumus. Tehnoloģiju nozarē 5G ieviešana tiek gaidīta ar lielām cerībām, jo šādi tīkli spēs nodrošināt ļoti augstu datu pārraides ātrumu – sasniedzot pat 10 - 20 gigabitus sekundē. Salīdzinājumam 4G tīkli ātri kustīgam objektam (vilciens vai automašīna) nodrošina apmēram 100 megabitu lielu lejupielādes ātrumu, kas ir teju 1000 reizes mazāk.
Datu pārraides ātrums ir viens no aspektiem, kas pagaidām ierobežo tādu tehnoloģiju kā, piemēram, autonomās braukšanas, mākoņskaitļošanas vai virtuālās realitātes attīstību. Tādēļ lielās pasaules tehnoloģiju kompānijas 5G tīklus uzskata par tuvāko gadu desmitu attīstības prioritātēm.
Viens no 5G izmantošanas perspektīvajiem virzieniem ir apstrādes rūpniecība - augstā datu pārraides ātruma priekšrocības kļūtu labi redzamas, kontrolējot robotus un bezpilota lidaparātus. Operatoram 5G tīklu ātrums un zemais latentums - laika aizture starp komandas nosūtīšanu un tās izpildīšanas sākšanu - ļautu iekārtas kontrolēt esot attālās pasaules vietās, vai drošās vietās, ja ierīces tiktu izmantotas tehnogēno katastrofu seku novēršanai.
Sākotnēji 5G gan būs tehnoloģiju nozares spēļmantiņa, jo šobrīd ikdienas lietotāja rīcībā nav ierīču, kuras saražotu milzīgu datu daudzumu. Tā kompānijas “Cisco Sstem” vecākais viceprezidents Pīters Karlstomers prognozēja: ja 5G tīkli rūpniecībā un veselības aprūpē varētu sākt tikt izmantoti visai ātri – jau no 2020. gada, tad to kļūšana par ikdienas dzīves parādību ir nākamo gadu desmitu jautājums.
Ar laiku ikdienas lietotājiem 5G attīstība pavērtu iespējas plaši izbaudīt, piemēram, virtuālās un paplašinātās realitātes sniegtos labumus. Augstais datu pārraides ātrums nozīmētu, ka virtuālās realitātes sistēmas vairs nebūtu lielas un neveiklas, kad nepieciešamie aprēķini norisinās uz lietotāja galvas uzvilktā “plastmasas kastē”, bet gan mazākas un vieglākas, ļaujot ar datu kalkulāciju tikt galā attālinātiem serveriem.
Tomēr šobrīd vislielākās nozares cerības saistās ar automašīnu, kuras ir spējīgas braukt bez vadītāja, tīkla attīstīšanu. To, ka 5G infrastruktūra ļautu par ikdienišķu ainu uz Eiropas ceļiem padarīt automašīnas, kuras pārvietojas bez cilvēka palīdzības, uzsvēra vairāki foruma viesi - gan nozares kompāniju pārstāvji, gan politikas plānotāji.
Lai transportlīdzeklis spētu braukt autonomi, bez cilvēka iesaistīšanās, tā mākslīgajam intelektam nepieciešams nepārtraukti saņemt informāciju par apkārt esošajiem apstākļiem un spēt paredzēt to, kā tie attīstīsies – kādas trajektorijas izvēlēsies citas automašīnas, kur atrodas satiksmes mazāk aizsargātie dalībnieki un kādas gaismas ir luksoforos. Citiem vārdiem, nepieciešams apstrādāt milzīgu daudzumu datu.
Tiek prognozēts, ka viena vidēja amerikāņa īpašumā esošas, autonomi braucošas automašīnas sensori, radari un citas iekārtas gada laikā ģenerēs no 300 līdz 3,5 tūkstošiem terabaitu datu. Lai to pārraidītu, apstrādātu un saslēgtu vienotā tīklā ar citiem satiksmes dalībniekiem (piemēram, informējot automašīnas mākslīgā intelekta vadītāju par avāriju, kas notikusi pāris kilometru attālumā), nākamajā desmitgadē būs nepieciešamas tādas datu pārraides iespējas, kas tālu pārsniegs šobrīd pieejamās.
Šajā jomā par vienu no Eiropas mēroga centriem 5G tehnoloģiju ieviešanā ir cerības kļūt arī Latvijai. Baltijas valstīs tradicionāli ir lepojušās ar labu informācijas informācijas tehnoloģiju infrastruktūru un bauda vienu no augstākajiem interneta ātrumiem pasaulē, tādēļ nozares speciālistus un Eiropas Savienību (ES) interesē iespējas šeit attīstīt pirmos autonomās braukšanas koridorus.
Tādēļ ceturtdien, 28. septembrī, forumā tiks parakstīts Baltijas valstu saprašanās memorands par Via Baltica koridora attīstību savienotās un autonomās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstībai. Memorandu parakstīs Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis kopā ar Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministru Renē Tammistu. Vēlāk to parakstīs arī Lietuvas puse.
Realizējot memorandā pausto apņemšanos, Lietuva, Latvija un Igaunija apņemas atbalstīt inteliģento transporta sistēmu pilota projektus sasaistē ar 5G mobilo sakaru tīkla paātrinātu izvēršanu uz Eiropas nozīmes autoceļa E67 maršrutā Tallina – Rīga – Kauņa – Lietuvas – Polijas robeža. Transporta līdzekļi izmantos 5G tīklus datu pārraidei savstarpēji un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu savākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei.
Memorands atbilst ES gigabitu sabiedrības jeb savienojamības mērķim – nepārtraukta 5G pārklājuma izvēršana uz Eiropas Transporta tīkla maģistrālēm līdz 2025. gadam.
Runājot par lielajām iecerēm, Eiropas Komisijas Sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors Roberto Viola trešdien žurnālistiem stāstīja, ka līdzīgi pirmie autonomās braukšanas projekti Eiropā tiks veidoti arī Spānijā un Rietumbalkānos.
“5G ceļu satiksmi padarīs drošāku – šobrīd avārijās pasaulē iet bojā vairāk nekā miljons cilvēku, no tiem aptuveni puse ir motociklisti un gājēji. Mums nepieciešamas drošākas pilsētas un ceļi, un tajā mēs investēsim naudu. Dators nelieto alkoholu, neaizmieg un ir uzmanīgs,” klāstīja Viola.
Tiesa gan, autonomi braucošās automašīnas uz Latvijas ceļiem parīt vēl neparādīsies un nepieciešamās infrastruktūras attīstība aizņems vairākus gadus. Nozares speciālisti konferencē atzina, ka 5G tehnoloģiju attīstību pagaidām bremzē uzņēmēju piesardzība, problēmas ar regulatoriem un nelāgā pieredze ar 4G ieviešanu.
Iepriekšējās paaudzes mobilā interneta ieviešana Eiropas valstīm prasījusi vairākus gadus un likusi nokļūt iedzinējos attiecībā pret ASV. Daļa no problēmas bija saistīta ar to, ka valstu regulatori nespēja pietiekami laicīgi atbrīvot 700 megahercu (MHz) spektru, ko tradicionāli izmanto arī virszemes televīzija.
Tagad Brisele – vienotā digitālā tirgus garā - cer, ka 5G frekvenču dalīšana būs mazāk anarhiska un notiks centralizēti. Pavasarī tika panākta vienošanās, ka ES valstīs atbrīvos 5G nepieciešamās frekvences: 3,4 – 3,8 gigahercu (GHz) un 26 GHz spektrus. Frekvences ES valstīs tiks izsolītas uz 20 gadu termiņu, un pagaidām šajā jomā savienības dalībnieču sekmes ir dažādas.
Viens no pirmrindniekiem 5G ieviešanā ES mērogā ir Latvijas Mobilais telefons (LMT), kurš pērn Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas (SPRK) rīkotajā izsolē ieguva divas 5G frekvenču joslas: 3,4 – 3,45 Ghz un 3,6Ghz. LMT pērn arī uzstādīja pirmo ar 5G tehnoloģiju savietojamo mobilo sakaru bāzes staciju Latvijā. Tās atrašanās vieta - Latvijas Universitātes jaunais Dabaszinātņu centrs Torņakalnā.
