Varēs doties uz tiesu
Tieslietu ministrijas pārstāve (TM) Laura Pakalne paskaidroja, ka saskaņā ar Tieslietu ministrijas un citu atbildīgo institūciju izstrādātajiem grozījumiem likumos cilvēks, kurš anonīmā interneta komentārā saskatīs sava goda vai privātās dzīves aizskārumu, varēs vērsties tiesā ar pieteikumu pret to personu, kas ievietoja komentāru.
Tiesa, izskatot pieteikumu, izlems, vai komentārā ir saskatāms goda vai privātās dzīves aizskārums.
Ja tas tiek konstatēts, tiesa, lai noskaidrotu aizskārēju vai potenciālo atbildētāju lietā, vērsīsies pie elektronisko sakaru komersanta vai interneta attiecīgās vietnes turētāja, lai konstatētu, no kādas IP adreses aizskarošā informācija internetā ir ievietota un kādai personai attiecīgā IP adrese ir izsniegta.Pēc grozījumu pieņemšanas IP adrese būs jāizsniedz obligāti.
Vēl nezina, kā izķers kafejnīcu klientus
Tā kā grozījumi ir tikai sākotnējā stadijā un tie vēl acīmredzot būs jāpilnveido,
pagaidām nav zināms, kā tiks noskaidroti tie komentāru rakstītāji, kas, piemēram, komentāru rakstījuši, atrodoties interneta kafejnīcā vai citā publiskā interneta lietošanas punktā, vai arī komentētājs izmantojis bezvadu internetu.
"Izstrādājot grozījumus, tiks meklēti risinājumi, lai noskaidrotu informācijas ievietotājus arī šādos gadījumos," sacīja Pakalne.
Reāli - pēc gadiem
TM pārstāve gan atturējās minēt, kad reāli dzīvē šāda kārtība sāks darboties.
TM informatīvajā ziņojumā, ko ceturtdien plāno skatīt valsts sekretāru sanāksmē, norāda, ka viena no tiesiskajām problēmām ir personas ierobežotās iespējas aizstāvēt savas tiesības civiltiesiska aizskāruma internetā gadījumos, proti, kad notikusi goda un cieņas vai personas neaizskaramības, privātās dzīves aizskaršana internetā.
Patlaban persona, kurai ar šādām darbībām ir nodarīts kaitējums, nevar pilnvērtīgi un tiesiski aizstāvēt savas intereses. Personai ir jāiesniedz prasības pieteikums tiesai pēc savas dzīvesvietas, norādot aizskārēja - atbildētāja - personas datus. Ja aizskārums noticis interneta vidē, šie dati cietušajai personai ir pieejami tikai ļoti retos gadījumos.
Vienlaikus TM norāda, ka krimināltiesiskā aizsardzība daudzos gadījumos vairs nav iespējama, jo šogad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, svītrojot Krimināllikuma pantus par goda aizskaršanu un goda aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.
Tieslietu ministrija aptaujāja un saņēma atbildes no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm par personas tiesību civiltiesisko aizsardzību, ja tiesību aizskārums noticis interneta vidē. Valstis atbildējušas, ka tajās tiesību aizskārumiem internetā tiek nodrošināta tādi pati civiltiesiskā aizsardzība kā tad, ja aizskārums būtu noticis citā vidē.
Šajās valstīs prasītājam, ja persona, kas internetā izplatījusi aizskarošo informāciju, nav zināma, ir vai nu tiesības lūgt tiesu, lai tā uzdod par pienākumu elektronisko sakaru komersantam vai interneta attiecīgās vietnes turētājam izpaust prasītājam ziņas par potenciālā atbildētāja identitāti, vai arī prasītājam ir tiesības tieši pieprasīt šādu informāciju no elektronisko sakaru komersanta.
TM pirms mēneša rīkoja arī sanāksmi, kuras dalībnieki, balstoties uz veikto analītisko darbu, vienojās, ka, kaut arī pilnīgi nodrošināt internetā aizskarto tiesību un interešu aizsardzību nodrošināt nebūs iespējams, piemēram, starp elektronisko sakaru komersantu un lietotāju ir bezvadu maršrutētājs, jāizdara grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Sanāksmes dalībnieki saskaņoja attiecīgo grozījumu redakciju.
