Cojs gāja bojā 1990. gada 15. augustā plkst. 12:28 Slokas-Tukuma šosejas 35. kilometrā. Viņa gaiši pelēkais Moskvics-2141 iebrauca pretējā joslā un sadūrās ar autobusu Ikarus. Saskaņā ar visticamāko versiju Cojs no pārguruma bija aizmidzis pie stūres. Nāve iestājās momentāni.
Tobrīd viņš ar grupu vasarnīcā Plienciemā ierakstīja materiālu jaunajam albumam, ko pabeidza pārējie mūziķi un kas iznāca pēc grupas līdera nāves 1990. gada nogalē. Albums tika nosaukts Кино, bet noformējuma melnās krāsas dēļ tautā tas pazīstams kā Чёрный альбом.
Cojs dzimis Ļeņingradā fizkultūras skolotājas un korejiešu izcelsmes inženiera ģimenē. Savu pirmo grupu Палата № 6 viņš dibināja jau divpadsmit gadu vecumā, bet grupa Кино (sākotnēji ar nosaukumu Гарин и Гиперболоиды) dibināta 1981. gadā.
Astoņdesmito gadu pirmo pusi iezīmēja tādas leģendāras Кино dziesmas kā Восьмиклассница, Алюминиевые oгурцы un citas, kuras šaurā biedru un fanu lokā atnesa Cojam slavu, jo to piezemētie, bet vienlaikus dziļie teksti bija svaiga gaisa malks uz oficiāli pieejamās padomju estrādes sekluma fona.
Sākotnējie albumi, kā lielākā daļa pirmsgorbačova atkušņa krievu rokmūzikas melodiju un aranžējumu ziņā balansē uz bardu dziesmu un ģitārroka robežas.
Velākajā daiļradē par nopietnāko ietekmi uz Кино uzskatāmas grupas The Smiths, The Cure un The Sisters of Mercy, lai gan pats Cojs savas grupas skanējumu nereti devēja par vienkāršu popmūziku. Cojs visvairāk kopēja Joy Division vokālista Aiena Kertisa dziedāšanas manieri, bet kustībās centās līdzināties savam elkam Brūsam Lī.
Astoņdesmito gadu vidū, kļūstot arvien populārākiem, mainās arī Кино skanējums (tā "vizītkarte" - Coja balss - ir nemainīgs lielums). Lai gan vidējam krievu padomju jaunietim ir visai miglaina nojausma par tā laika vēsmām rietumu rokmūzikā, kur nu vēl tās alternatīvajos apakšžanros, Cojs un Кино ietekmējas no postpanka un tā sauktā dark wave, radot starptautiskās mūzikas aprindās izcili novērtētos roķīgi-sintētiskos albumus Группа крови, Звезда по имени Солнце, Чёрный альбом.
Šajā laikā rokmūzika PSRS iznāk uz plašākas skatuves - līdzīgi arī Latvijas PSR arvien brīvāk iespējams izpausties Jumpravai, Pērkonam, Līviem. Coja grupa kopā ar citiem krievu roka grandiem ДДТ, Наутилус Помпилиус, Алиса kļūst par pretkomunistiskās pretošanās simboliem. Cojs pats jau ir aizsaulē, kad viņa dziesmas Перемен! un Группа крови 1991. gadā tiek dziedātas uz barikādēm, aizstāvot Jeļcinu no pučistiem.
Kops tā laika augusta vidu ik gadu grupas fani organizē piemiņas pasākumus - lielākoties tas notiek Krievijā, jo īpaši Bogoslovskas kapsētā, kur mūziķis apglabāts, bet, protams, arī Latvijā, jo tieši mūsu valsts Cojam izradījās liktenīga.
Katru gadu Viktora Coja fani pulcējas bēdīgi slavenajā 35. kilometrā, kur ar dziesmām piemin krievu roka leģendu, bet Rīgā verienīgākais pasākums šogad notiks klubā Nabaklab, kur 14. augustā no plkst. 21:00 Coja un Кино daiļradi godinās septiņi muzikālie kolektīvi.
