Vienas svītras ilgums vienāds ar trīs punktu kopējo ilgumu. Atstarpe starp vienā burtā ietilpstošām signālu sekvencēm vienāda ar viena punkta ilgumu. Atstarpe starp dviem burtiem vienāda ar vienas svītras (3 punktu) ilgumu. Atstarpe starp vārdiem vienāda ar 7 punktu ilgumu.
Būtībā iemācīties morzi nozīmē tik vien, kā iegaumēt un atcerēties pussimtu vienkāršu skaņu kopu, uztrenēties ātri pierakstīt tām atbilstošos burtus un ciparus (turpmāk – zīmes) un iemācīties to pašu ritmiski noraidīt, manipulējot ar telegrāfa atslēgu. Nekāds īpašs talants tam nav vajadzīgs. Kā jebkurās mācībās, galvenie priekšnoteikumi ir uzcītība un mācību regularitāte.
Daudzi radioamatieri ēterā strādā ar ātrumu 100–150 zīmes minutē, bet daži ir spējīgi uztvert un raidīt līdz pat 250–300 zīmēm minūtē (turpmāk – z/min). Tas viss sasniedzams trenējoties. Sakaru laikā amatieri parasti pieraksta tikai to informācijas daļu, kura viņiem jāsaglabā, bet pārējo uztver kā parastu runu. Raidīšanai ar lielu ātrumu parastās Morzes atslēgas vietā lieto pusautomātiskās vai – retāk - klaviatūru. Taču uztveršana tik un tā notiek ar dzirdi, tas ir daudz ērtāk un drošāk nekā izmantot dažādas dekodēšanas ierīces.
Vislabāk mācīties un trenēties ar datora palīdzību pieredzējuša radista vai amatiera vadībā, bet to iespējams darīt arī pilnīgi patstāvīgi. Internetā var atrast daudz mācību un treniņa programmu, pietiek, ja meklētājā ieraksta vārdus morse code training vai morse. Izmēģiniet vairākas programmas un pacentieties uzmanīgi izlasīt visas pievienotās rekomendācijas.
Cik laika būs jāpatērē mācībām?
Normāls mācību režīms ir 3-4 reizes nedēļā pa 1,5 stundai dienā ar pārtraukumiem ik pēc 25-30 minūtēm. Vēl labāk katru dienu – kaut vai pa pusstundai rītos un vakaros. Minimums ir divas nodarbības nedēļā pa divām stundām. Nodarbības, kas ir retākas par reizi 3-4 dienās, kā arī ilgākas par divām stundām, nav efektīvas.
Nodarbojoties normālā mācību režīmā, tekstu uztveršana ar ātrumu 40-60 z/min (ar uztvertā pierakstu) ir apgūstama apmēram mēneša laikā, reizēm pat ātrāk.
Pats galvenais ir regulāras nodarbes un pilnīga koncentrēšanās mācību laikā. Labāk nodarboties pusstundu, nenovēršot uzmanību, nekā mēģināt mācīties un paralēli darīt vēl blakusdarbus trīs stundu garumā. Pacentieties atbrīvoties arī no nevēlamiem ārējiem traucējumiem, piemēram, izslēdziet telefonu, radio. Ja skaidri zināms, ka tuvākā mēneša laikā būsit stipri aizņemts, labāk mācību sākumu atlikt uz vēlāku laiku. Toties, ja esat sācis, tad neatkāpieties, un veiksme jums uzsmaidīs! Turklāt morzes mācīšanās ir lielisks veids, kā atbrīvoties no stresa un ikdienas rūpēm.
Ievērojami pārtraukumi mācību procesā var pilnīgi likvidēt iepriekš sasniegto. Ar praksi nenostiprinātas mācības no atmiņas izzūd ļoti ātri, un tad viss jāsāk no gala. Neveiksmju cēlonis ir neregulāras, paviršas mācības.
Turpretim pilnīgi un pamatīgi apgūta morze vairs neaizmirstas – tāpat kā braukšana ar velosipēdu. Pat pēc vairāku gadu pārtraukuma atliek tikai mazliet patrenēties un visas iepriekšējās iemaņas atjaunojas.
Nav tādu cilvēku, kuri nevarētu apgūt Morzes ābeces raidīšanu un uztveršanu ar ātrumu 70-90 z/min. No spējām, vecuma un veselības stāvokļa atkarīgs tikai tam vajadzīgais laika posms – no 1,5 līdz 3-4 mēnešiem.
Ar ko sākt?
Jāsāk ar uztveršanu. Pie raidīšanas ar telegrāfa atslēgu varēs ķerties pēc tam, kad būs daudzmaz apgūta visu burtu un ciparu uztveršana.
Par telegrāfa koda skaņu avotu tagad parasti izmanto datoru ar mācību programmatūru. Zīmju (ciparu un burtu) raidīšanas ātrums datorā jāuzstāda tāds, kāds būtu, ja standarta teksts tiktu raidīts ar ātrumu 70-100 z/min vai apmēram 18-25 WPM (Words Per Minute jeb vārdu Paris minūtē – tas ir otrs telegrāfijas ātruma mērīšanas veids). Taču atstarpēm starp zīmēm jābūt tādām, lai reālais teksta raidīšanas ātrums sākumā būtu ne lielāks par 10-15 z/min (ap 2-3 WPM).
Jau pašā apmācības sākumā atsevišķu zīmju raidīšanas ātrumam jābūt tādam, lai nerastos izdevība izdalīt un saskaitīt to tonālās sastāvdaļas. Nekādā gadījumā neskaitiet punktus un svītras! Iegaumējiet katram burtam un ciparam atbilstošo signālu skanējumu tikai un vienīgi kā vienotu veselumu, kā melodiju. Necentieties pat ielūkoties nekādās punktu un svītru tabulās!
Raidīšanas ātrumu sākuma periodā drīkst samazināt, tikai palielinot pauzes starp zīmēm vai - vēl labāk – palielinot pauzes starp vārdiem (zīmju grupām).
Iesākumam iesaka katru dienu iemācīties 5-7 alfabēta burtus, bet beigās 3-4 burtus. Burtu iemācīšanās secība nav īpaši svarīga. Saskaņā ar vienu metodi sāk ar burtiem A, E, F, G, S, T, nākošā dienā D, I, M, O, V, tad H, K, N, W, Z; B, C, J, R; L, U, Y; P, Q, X. Pēc citas metodes: sākumā E, I, S, H, T, M, pēc tam A, U, V, W, J; N, D,B, G; R, L, F; K, Y, C, Q; P, X, Z.
Apgūstamos burtus var izvēlēties atbilstoši lietošanas biežumam kādā no valodām, piemēram, angļu. Tad jau mācību sākuma posmā ir iespējams no tiem veidot daudzus sakarīgus vārdus un frāzes. Šādā gadījumā apgūstamo burtu secība varētu būt šāda: E, T, A, O, I, N, S - R, H, L, D, C - U, M, F, P - G, W, Y, B - V, K, X - J, Q, Z.
Pie cipariem jāķeras tikai pēc visu burtu apgūšanas: sākumā pāra skaitļus un nulli, pēc tam nepāra. Pieturzīmes – jautājuma, daļas svītru, punktu un komatu, kā arī atdalīšanas zīmi – var atlikt uz beigām. Nacionālo alfabētu burtu apgūšanu (krievu, vācu u. c.) pagaidām jāatliek. Sākumā nepieciešams pamatīgi apgūt starptautisko latīņu alfabētu, kas sastāv no 26 burtiem, un ciparus.
Speciālas Morzes ābeces latviešu valodai nav, tādēļ diakritiskās zīmes (mīkstinājumi un garumzīmes) pārraides gaitā tiek ignorētas. Gadījumos, kad garumzīmei ir būtiska nozīme (var mainīties vārda jēga), burtu raida divas reizes.
Katra nodarbību jāsāk ar iepriekšējās reizēs apgūto zīmju atkārtošanu, pēc tam jāiemācās grupa ar jaunajām, tad jātrenējas uztvert tekstus, kas sastāv no jaunapgūtajām zīmēm, un vēl pēc tam – tekstus, kas sastāv no jaunajām un vecajām zīmēm, kur jaunās ir vairākumā.
Jaunās zīmes jāsāk mācīties tikai pēc iepriekšējo pilnīgas apgūšanas. Vēlams arī dažādot pierakstu, piemēram, viena treniņa laikā katra uztvertā zīme jāpieraksta ar datora klaviatūru, cita – ar roku uz papīra. Rakstiet nelieliem burtiem ar mīkstu, labi noasinātu zīmuli vai viegli rakstošu lodīšu pildspalvu. Pilnīgi normāli, ja sākumā būs daudz kļūdu un izlaistu zīmju.
Lai ātrāk apgūtu telegrāfa signālus, mēģiniet jebkurā brīdī, kur tas ir ērti, tos izsvilpot vai izdziedāt (piemēram, darot kādu ne visai grūtu fizisku darbu vai redzot ielās izkārtņu uzrakstus vai automašīnu numurus, centieties atcerēties un atskaņot, kā skan morzē dažādi burti un cipari).
Dažreiz, kad ir apgūti kādi 20 burti, šķiet, ka vairs nav progresa un ar katra burta vai zīmes pievienošanu rodas vairāk uztveršanas kļūdu. Tas ir pilnīgi dabiski, jo tagad zīmju daudzveidība kļūst lielāka. Izeja ir vienkārša – uz pāris dienām jāatliek malā apgūtais un jānodarbojas tikai ar jauniem burtiem. Kad tie ir pilnīgi apgūti, jāatkārto iepriekš apgūtie un pēc tam jātrenējas visa alfabēta uztveršanā.
Ļoti svarīgi ir neapstāties pie sasniegtā, bet censties pēc iespējas ātrāk attīstīt un nostiprināt panākumus. Tiklīdz esat iemācījušies visus burtus un ciparus, centieties uztvert kaut daļu no ēterā lēni strādājošām amatieru stacijām.
Kā palielināt uztveršanas ātrumu?
Pēc alfabēta un ciparu apgūšanas jāsamazina pauzes starp zīmēm un vārdiem, lai tuvotos visu radiogrammas elementu standartattiecībām.
Samazinot pauzes starp zīmēm, jācenšas, lai uztveramo tekstu raidīšanas ātrums pakāpeniski sasniegtu 50-60 z/min (14-17 WPM) un vairāk. Tiek pieļauts pagaidām samazināt zīmju saspiestību (bet ne mazāk kā raidīšanas ātrumam 16 WPM atbilstošas zīmes), lai pietuvinātu reālu ātrumu tam, ar kādu esat spējīgs uztvert (lai arī ar kļūdām) tekstus, kuri sastāv no īsiem vārdiem, kā arī no trīs līdz piecu zīmju ciparu, burtu un jauktām grupām. Tekstu apjomi pakāpeniski jāpalielina, lai katra pārraidīšanas laiks būtu sākumā ap divām trim, bet vēlāk – līdz četrām piecām minūtēm neatkarīgi no pārraides ātruma.
Centieties pierakstīt vārdus un grupas, neatraujot burtu no burta un zīmuli no papīra. Ja teksta uztveršanas gaitā uzreiz neizdodas pierakstīt kādu zīmi, tad labāk izlaidiet to, bet neaizkavējieties un necentieties to atcerēties, jo tā izlaidīsit vairākas nākamās.
Ja izrādīsies, ka pastāvīgi jūk līdzīgi skanošās zīmes (piem., V un 4 vai B un 6), tad pārmaiņus lietojiet divus paņēmienus:
uztveriet treniņa tekstus, kas sastāv tikai no šīm zīmēm;
pagaidām izņemiet no tekstiem pa vienai zīmei no katra jūkošo zīmju pāra (piemēram, izslēdziet burtus V un B, atstājot ciparus 4 un 6), bet nākošā dienā - otrādi.
Sākumā nevajag panākt absolūti nekļūdīgu uztveršanu. Ja kontroltekstos kļūdu nav vairāk par pieciem procentiem un tās acīmredzami neatkārtojas, tātad var un vajag ātrumu palielināt.
Treniņiem var izmantot arī magnetofonu. Palūdziet kādu no pazīstamiem amatieriem sagatavot vairākas kasetes ar dažādiem zīmju grupu ierakstiem (ciparus un burtus grupās pa trim un piecām zīmēm, apmācību sākumā tikai ar tām zīmēm, kuras jau apgūtas) un sakarīgiem tekstiem (vārdiem, kodiem, tipiskām sakaru frāzēm) ar dažādu raidīšanas ātrumu. Vēlams, lai līdzās audioierakstiem būtu precīzas satura izdrukas, lai varētu pārbaudīt uztveršanas pareizību.
Centieties treniņus dažādot – mainiet ātrumu, signāla toni, tekstu saturu utt. Laiku pa laikam ir noderīgi mēģināt ātruma izrāvienus, piemēram, uztvert nelielus tekstus no īsām grupām, kuras sastādītas no ierobežota burtu vai tikai ciparu daudzuma, bet ar ievērojami lielāku ātrumu nekā parasti.
Kad būs pilnīgi apgūta uztveršana ar ātrumu 50 z/min, vēlams sākt pakāpenisku pāreju uz uztvertā pierakstu ar vienas zīmes kavēšanu. Tas nozīmē - pierakstīt uztverto zīmi ne uzreiz, bet nākošās zīmes skanēšanas laikā. Tas palīdz palielināt uztveršanas ātrumu. Pieredzējušie radisti, uztverot ātri raidītus tekstus, parasti pieraksta tos ar vairāku zīmju vai pat veselu vārdu kavējumu.
Vienlaikus jāsāk treniņi vārdu un frāžu uztveršanai bez pieraksta. Sākumā, uztverot bez pieraksta, mēģiniet domās acu priekšā iztēlot skrejošu tekstu no izskanējušajām zīmēm. Pakāpeniski jāiemācās bieži lietotos īsos vārdus un koda frāzes uztvert kā vienu veselu, nedalot tos pa burtiem.
