Kas jāzina dodoties uz balli

1. Ielūguma saņemšana

Sūtot un saņemot ielūgumus ir jāievēro dažas pieklājības normas, lai netiktu pārkāptas uzvedības normas un nerastos pārpratumi vēl pirms balle sākas.

Ielūgumi uz balli ir jāizsūta laicīgi, divas vai trīs nedēļas pirms tās. Ielūgumi var būt tipogrāfijā iespiesti, pavairoti vai rakstīti ar roku. Viesu vārdi, uzvārdi, goda nosaukumi un adreses obligāti jāuzraksta precīzi.

Laikam, datumam un vietai, kur notiks pasākums, jābūt ļoti konkrētiem. Visi ielūgumi būtu jāizsūta vienlaicīgi.

Uz oficiālām ballēm tiek sūtīts etiķetei atbilstošs formāls ielūgums. Uz mazāk oficiālām ballēm vai deju vakariem katrs pats var sastādīt ielūgumu tekstu brīvā formā. Ielūgumā noteikti jābūt redzamam, kas aicina un kuru aicina.

Ja sūtītājs vēlas saņemt atbildi uz rakstisko ielūgumu, ielūguma apakšā labajā stūrī tiek uzrakstīti burti R.S.V.P. vai "Lūdzu atbildēt!”. Klāt jāpieraksta telefona numurs un datums, līdz kuram atbildes tiek gaidītas. Ja ielūdzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi, tad viņam jānorāda arī adrese.

Ziņas par viesību tērpu jānorāda ielūguma kreisajā apakšējā stūrī.

Pēc ielūguma saņemšanas ir jāsniedz atbilde uz to. Atbildē jāievēro tāds pats stils kā ielūgumā. Atbildē vispirms ir jāpateicas par ielūgumu un tad jāpaziņo, vai būs iespēja ierasties, vai nē. Atsakoties no ielūguma, ir jāmin patiešām nopietns atteikuma iemesls, arī ielūguma pieņemšanai jābūt noteiktai. Saņemt ielūgumu ar lūgumu atbildēt un klusēt, nedodot nekādu atbildi nozīmē pārkāpt etiķetes noteikumus un izrādīt necieņu pret personu, kura ielūdz. Ja ir dota piekrītoša atbilde, ierašanās pasākumā ir obligāta. Persona, kas saņēmusi ielūgumu uz balli, nevar savā vietā sūtīt citu cilvēku. Un vēl - obligāts noteikums dodoties uz balli ir prasme dejot. Ja neesat mācījies/usies dejot, tad pirms došanās uz balli ir jāapmeklē deju kursi, lai nerastos nepatīkama situācīja gan Jums, gan Jūsu pavadonim/ei. Nepatīkamas emocijas var tikt piedzīvotas gan tad kad tiks izsludināts pirmais valsis, gan tad, kad pārējie viesi izklaidēsies dejojot, bet Jums būs jāizdomā dažādi aizbildinājumi savam vakara pavadonim/ei, kādēļ nevēlaties dejot.

2. Apģērba izvēle ballei

Kā lasīt norādes par apģērbu ielūgumā? Ģērbšanās etiķete ballē.

Ģērbšanās kodeksa mērķiem tiek lietotas šādas definīcijas:

Vīrieša ģērbšanās etiķete

Fraka ir visoficiālākais ģērbšanās stils. Apvienotajā Karalistē Karaliskās tiesas pārstāvji ikdienā ģērbjas stilā, kas ir līdzīgs „frakas” stilam. Pilnībā fraka šo apģērbu ir aizstājusi oficiālos pasākumos, piem., vēstniekiem Parlamenta darba atsākšanas svinībās.

Tumšu uzvalku var vilkt visos gadījumos neatkarīgi no pasākuma sākšanās laika, tajā skaitā pasākumos, kuros mēdz ievērot frakas stilu. Ar terminu „tumšs uzvalks” tiek domāts tumši pelēks, tumši zils vai melns uzvalks. Audums var būt neuzkrītoši svītrains, taču svītras nedrīkst būt gaišā krāsā.

Fraka („white tie”) tiek vilkta zinātniskā grāda piešķiršanas reizēs, kāzās un banketos. Frakas vietā var vilkt tumšu uzvalks, taču nekādā gadījumā ne smokingu. Var vilkt arī nacionālo tērpu.
Frakas atloki ir no zīda, un biksēm gar sāniem ir iestrādāta zīda lente. Vestei ir jābūt redzamai 1–2 cm zem svārkiem.

Frakas pusoficiālie līdzinieki ir smokings un vizītsvārki.

Smokings („black tie”) ir ģērbšanās stils oficiāliem vakara pasākumiem, un galvenā apģērba sastāvdaļa šajā stilā ir smokings. Vakariņas, teātra un operas apmeklējums vai notikumi, uz kuriem ielūgumā tiek norādīts šis ģērbšanās stils. Smokings parasti ir melnā krāsā. Ja tiek vilkts balts smokings, biksēm ir jābūt baltām vai melnām. Svārki kopā ar piemērotām biksēm. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā šo apģērba stilu sauc par „tuxedo”, kontinentālajā Eiropā un Japānā — par smokingu. Šis nosaukums ir pseidoanglicisms apģērbam, kas Anglijā senāk tika vilkts, dodoties uz smēķēšanas telpām.
Smokinga šalles tipa atloki tiek sakārtoti tā, lai būtu redzamas abu rindu pogas. Etiķete pieprasa, velkot smokingu, likt melnu tauriņu. Aksesuāri (smokinga josta, tauriņš un kabatlakatiņš) var būt krāsaini, taču tiem ir jābūt saskanīgiem.

Smokings šodien tiek vilkts uz dažādiem pasākumiem, un tam pieskaņotais sievietes tērps var būt gan īsa kokteiļkleita, gan garš vakartērps, atkarībā no fasona, vietējām paražām un pasākuma sākšanās laika.

Smokinga josta jeb zobena josta tika aizgūta 1. Pasaules kara laikā no Britu kolonijas Indijas militārā apģērba. Tā vietā, lai liktu smokinga jostu, bieži tiek vilkta melna veste. Pastāv arī sena, gandrīz aizmirsta tradīcija, kas aizgūta no frakas stila, — vilkt baltu vesti kopā ar smokingu, kad pasākumā atrodas arī sievietes. Šāda prakse mūsdienās ir novērojama tikai pie tādiem vīriešiem, kas seko modei un pilnībā pārzina ģērbšanās tradīcijas.

Vizītsvārki ir visizplatītākais vīriešu apģērbs kāzās. Līdzīgi kā tiesas pārstāvju apģērbs, parādes formas tērpi un fraka, vizītsvārki parasti tiek vilkti īpaši prestižos vai svarīgos gadījumos. Par spīti nosaukumam (angliski „mornig dress”— burtiskais tulkojums „rīta apģērbs”) šo apģērbu var vilkt uz tādiem pasākumiem, kas sākas pirms 17:00, taču to nav pieņemts vilkt uz pasākumiem, kas sākas vēlāk par 19:00. Līdzvērtīgs pieejamais oficiālais apģērbs vakara pasākumiem ir fraka. Vizītsvārki parasti ir melnā krāsā, un zem tiem tiek vilkts ceļgalu garuma krekls. Pie šī apģērba tiek vilktas pelēki svītrotas bikses. Mazāk oficiālos svinīgos gadījumos, piemēram, kāzās, tiek vilkti gaišākas krāsas vizītsvārki, gaišākas krāsas veste un pelēki svītrotas bikses. Bikses nedrīkst būt ar atlokiem, un katrai starai ir jābūt ar vienu ieloci.

Tiek likta balta, stērķelēta apkaklīte, parasti tā ir atlokāma, un šādā gadījumā tiek likta standarta garuma kaklasaite. Oficiālākajos gadījumos kreklam ir jābūt baltā krāsā, bet ja tiek vilkts citas krāsas vai svītrains krekls, pie šī stila pieder balta apkakle un aproces.

Agrāk obligāts noteikums bija pelēka vai (bēru gadījumā) melna kaklasaite. Mūsdienās tiek liktas arī citu krāsu kaklasaites.

Kurpēm ir jābūt klasiskām, melnām un vienkāršām, taču tās nedrīkst būt lakādas, jo šādas kurpes piederas vakara oficiālajam apģērbam.

Žakete (stils) - pusoficiāls dienas tērps

Līdzīgi kā vakara apģērba oficiālais (fraka) un pusoficiālais (smokings) stils, arī dienas oficiālajam apģērbam ir pusoficiālais līdzinieks — žakete. Tāpat kā smokings ir vakara apģērba dienas uzvalka versija, žakete ir dienas uzvalka svārki pelēkā vai melnā krāsā; visi pārējie apģērba elementi ir tādi paši kā vizītsvārkiem.

Sievietes apģērba etiķete

 
Svētku tērps ir visbiežāk vilktais apģērbs sabiedriskos notikumos. Saskaņā ar etiķetes noteikumiem svētku tērpu velk gadījumos, kad ielūgumā ir norādīts ierasties frakā vai vakartērpā. Tradicionāli tā ir garā kleita vismaz līdz potītēm, šūta no krāšņa auduma, neuzkrītoši, bet eleganti rotāta. Lielākoties šādi tērpi ir ar atkailinātiem pleciem un atsegtu dekoltē zonu. Pie šādiem tērpiem parasti tiek likta plecu šalle (oficiālā stila šalle ir no dārga auduma), žaketes vietā — apmetnis vai mantija, „labas” (modernas vai antīkas) dārglietas un cimdi līdz elkoņiem. Standarta aksesuāri ir dejošanas kurpes un teātra somiņa. Ja tiek likti valsts apbalvojumi, tie tiek sprausti pie krūtīm, un precētas sievietes var likt tiāru, ja tāda ir.

Kaut arī dažkārt apģērbi tiek šūti no audumiem, kas ir darināti ar rokām, izplatītākie audumi ir satīns, zīds, tafts un velvets ar mežģīnēm, pērles, vizuļi, izšuvumi, volāni un nelīdzenas virsmas audumi.

Vakartērps ir sieviešu apģērbs oficiāliem pasākumiem.
Kāzās gara kleita ir līgavas māsai. Šis tērps atbilst vīriešu pusoficiālajam stilam (ierašanās smokingā) (var vilkt, ja atbilstoši etiķetei tiek prasīts ierasties frakā, un pilngadības ballēs, sk. sadaļu par svētku tērpu).
Pusoficiāli pasākumi
Kleita, dodoties uz pusoficiālu pasākumu, var būt pilna garuma, nedaudz virs potītēm vai pāri ceļgaliem (no pusliela līdz potītei). Uz šādiem gadījumiem attiecas pārsvarā tie paši noteikumi, kas uz oficiāliem pasākumiem, kaut arī dažkārt pieļaujams vilkt arī kokteiļkleitu.

Pavadot kungu, kas ir uzvilcis oficiālos kiltus, dāmai ir jāvelk balta kleita un jāliek tartāna josta. Mazāk oficiāls variants ir garāki rūtaini svārki ar žaketi. Josta vai rūtainie svārki var būt sievietes klana tartāns (ja viņai ir tiesības tādus vilkt) vai viņas vīra klana tartāns, vai jebkura cita „apgabala klana” tartāns, kas ir atļautas valkāšanai ikdienā.

Kokteiļa tērps nozīmē īsu, elegantu kleitu. „ Mazā melnā kleitiņa” ir parastā izvēle. Mūsdienās šis termins tiek lietots gadījumiem, kad pusoficiāls apģērbs ir pārāk formāls un daudz piemērotāks ir pilsētas dāmas stils. 

Ja ielūgumā nav norādes par apģērbu, vēlams par to konsultēties ar balles rīkotājiem, jo sevišķi tādēļ, ka nereti vārds balle kļūdaini tiek izmantots rīkojot ballītes, tusiņus, burziņus un tamlīdzīgus pasākumus, uz kuriem jāierodas ikdienišķā apģērbā.

3. Uzvedība ballē

Dodoties uz balli ir jāievēro dažas uzvedības normas, ar kurām mums nenākas saskarties ikdienā un kuru nezināšana var novest pie nepatīkamām situācijām.

Ielūgumā uz balli parasti ir norādīts ierašanās laiks ballē un laiks, kad sākas polonēze. Viesiem būtu vēlams ierasties norādītajā laikā. Balles viesus parasti sagaida namatēvs un namamāte vai arī balles organizētāji, parasti pāris, dāma un kungs, kuri sasveicinās ar viesiem un piedāvā glāzi šampanieša. Pieklājīgi būtu apmierināties ar vienu glāzi, nevis, izmantojot gadījumu, izdzert kādas piecas.

Ielūgumā norādītajā laikā namatēvs un namamāte aicina viesus stāties uz polonēzi. Polonēzi parasti vada namamāte un namatēvs, pēc tam nākošajos pāros iet cienījamākie viesi, vakara organizatori, pēc tam pārējie viesi. Uz polonēzi kungam jāuzlūdz dāma, ar kuru viņš ieradies ballē. Polonēzē būtu vēlams piedalīties visiem balles viesiem. Pēc polonēzes parasti tiek spēlēts pirmais valsis, kuru arī nodejo ar polonēzes partneri.

Uzlūdzot uz deju, kungs palokās un saka: "Vai drīkstu lūgt?” Uzlūgt drīkst arī tikai paklanoties. Dāma ar galvas mājienu izsaka savu piekrišanu, pieceļas un ļauj vīrietim paņemt sevi zem rokas vai arī seko viņam uz deju laukumu. Ja dejotāju nav pārāk daudz, dāma var iet pa priekšu. Sievietei nebūtu pieklājīgi vispirms atraidīt vienu, aizbildinoties, piemēram, ar nogurumu un tūlīt pat doties dejot ar kādu citu.

Dāmai ir tiesības pirmajai deju pārtraukt, tad dāma jāpavada uz viņas vietu un kad viņa apsēdusies, tad palokoties no viņas jāatvadās, jāpasaka „paldies” par deju. Dāma pateicoties par deju, var sniegt roku, tad kungam tā jānoskūpsta, tas gan pašlaik netiek bieži praktizēts, bet dāma var pateikties arī tikai palokot galvu un izsakot mutisku „paldies”.

Vīrietim, ja tas vēlas dejot ar nepazīstamu dāmu, būtu vēlams atrast kādu, kas varētu viņu ar šo dāmu iepazīstināt, bet pašlaik šis noteikums ne vienmēr tiek strikti ievērots. Ja vīrietis vēlas lūgt uz deju dāmu, kuru pavada kāds cits vīrietis, pieklājīgi būtu vispirms palūgt atļauju dāmas pavadonim un tikai pēc tās saņemšanas lūgt dāmu.

Dejojot būtu jācenšās izvairīties no uzgrūšanās citiem dejotāju pāriem. Ja tas tomēr noticis, kungs atvainojas otram dejotāju pārim. Dodoties mājup, kungam jāpalīdz dāmai apģērbties, jāpasniedz mētelis, vēlams arī piedāvāt pavadīt līdz mājām, vai vismaz izsaukt taksometru.

Vēl var piebilst, ka ballē nav obligāti sagaidīt pēdējo deju, projām var doties tad, kad sāk nākt miegs un vairs nav spēka turpināt dejas.