Skandalozais veiksmes stāsts - žurnāls PLAYBOY

NO VIENREIZĒJA, KĀDĀ VIRTUVĒ VEIDOTA IZDEVUMA LĪDZ GANDRĪZ VISU PASAULI APTVEROŠAI IMPĒRIJAI - TĀ PAVISAM ĪSI BŪTU IZSTĀSTĀMA ŽURNĀLA PLAYBOY VĒSTURE. DAUDZAS DESMITAGDES TAS MĒROJIS CEĻU PIE LASĪTĀJIEM UN BIJIS LAIKMETU GRIEŽU EPICENTRĀ.

Paula Ozola

Pateicoties naudas aizņēmumam, cerībām un smagam darbam, 27 gadus vecais Hjū Hefners 1953. gada decembrī visbeidzot turēja rokās savu sapni - žurnālu Playboy, kura vāku rotāja neviens cits kā pati Merilina Monro. Izdevums nebija datēts, jo Hefneram nebija pārliecības, ka viņa mājas virtuvē radītajam žurnālam kādreiz iznāks arī otrais numurs. Toreiz viens žurnāla eksemplārs maksāja 50 centu, salīdzinājumam - 2002. gadā labi saglabājies pirmā Playboy numura izdevums kolekcionāru aprindās tika pārdots vairāk nekā par 5000 dolāru.
Mūsdienās plaši pazīstamo Playboy logo - zaķi ar tauriņu - radīja mākslinieks Ārts Pols. Logo pirmoreiz parādījās žurnāla otrajā numurā, un sākotnēji to izmantoja tikai kā katra raksta nobeiguma zīmi. Jāpiebilst, ka angļu valodā gan logo attēlotais dzīvnieciņš, gan vēlāk parādījušās Playboy bunnies - meitenes attiecīgos tērpos - sauc par trusīšiem, nevis zaķiem, taču latviešu valodā jau sen iegājies zaķa vārds un mūspusē runājam par Playboy zaķiem, nevis trušiem.Mūsdienās Playboy logo ierindojas pasaulē zināmāko zīmolu vidū. Tam palīdzēja ne vien žurnāla popularitāte, bet arī Hjū Hefnera dzīvesveids 70. gados, kādu viņš varēja atļauties žurnāla milzīgo panākumu dēļ. Tolaik slavenās zaķa ausis bija burtiski uzšāvušās debesīs, jo rotāja vienu no visu laiku slavenākajām privātajām DC-9 lidmašīnām, kas, protams, piederēja Hefneram. Melnā lidmašīna ar baltu Playboy logo uz astes, ko sauca par Bib Bunny jeb Lielo zaķi, pārvadāja Hjū un Playboy zaķus no viņa Čikāgas savrupmājas uz Losandželosas īpašumiem.

Mājturība un orģijas
Kamēr vīrieši visā Amerikā bija stāvā sajūsmā par jauno izdevumu, kādai sabiedrības daļai žurnāls lika justies aizvainotai. Taču Hjū Hefners jau pirmajā Playboy numurā bija skaidri un gaiši izskaidrojis izdevuma nostādnes: "Ja esat vīrietis vecumā no 18 līdz 80 gadiem, Playboy ir paredzēts jums. Ja jums patīk laba izklaide, humors, izsmalcinātība un pikantērijas, Playboy kļūs par jūsu iecienītāko izdevumu. Savukārt, ja esat kāda vīrieša māsa, sieva vai sievasmāte un esat ielūkojusies Playboy kļūdas pēc, lūdzu, esiet tik laipna, atdodiet to tuvākajam vīrietim un atgriezieties pie mājturības žurnāliem."
Nākamā desmitgade uznesa populāro Playboy jauna viļņa galotnē - Amerikā pilnā sparā norisinājās seksuālā revolūcija, un Hefnera izdevums kļuva par vienu no jaunās brīvības izpratnes flagmaņiem. Playboy savrupmāja bija augstāko aprindu ļaužu un Holivudas slavenību galvenā izklaides vieta, kur notika tematiskas ballītes un, kā baumo, dažkārt arī orģijas. Katru nedēļas nogali šeit varēja sastapt cilvēkus, kas noteica sabiedrības gaumi, domāšanas virzienu un stilu. Savrupmājā pulcējās visskaistākās sievietes; Playboy zaķiem augšstāvā bija privātas istabas, kurās varēja ieaicināt viesus.

Obligātā literatūra
Kāpēc tieši Playboy, nevis citiem līdzīgas ievirzes žurnāliem izdevās kļūt par leģendu? Interesi par izdevumu radīja ne tikai zaķi. Hefneram un pārējiem Playboy darbiniekiem svarīga bija arī satura kvalitāte. Visos laikos intelektuāļu atzinību ir izpelnījušās Playboy publikācijas un intervijas. Jau 50. gados, pašos pirmsākumos, žurnālā turpinājumos tika publicēts Reja Bredberija romāns 451 grāds pēc Fārenheita. Laikā, kad Playboy daiļliteratūras nodaļas redaktors bija Robijs Makalijs, proti, no 1966. līdz 1976. gadam, žurnālā tika publicēti Džona Apdaika, Vladimira Nabokova, Džoisa Kerola Outsa, Džona Ērvinga, Kurta Vonnegūta un daudzu citu autoru darbi, turklāt ne vienmēr stāsti vai romāni, bet dažkārt arī dzeja.
Intervijas ir vēl viens Playboy stūrakmens jau kopš pašiem žurnāla pirmsākumiem. Parasti galvenā intervija ir ļoti plaša, vairākus tūkstošus vārdu gara saruna starp pazīstamu personību un intervētāju, kura lomā arī vairakkārt bijušas slavenības.
60. gadu brīvības vilnis ietiecās 70. gados, kad sabiedrība kļuva vēl liberālāka un Playboy - vēl populārāks. Abonentu skaits sasniedza visu laiku lielāko skaitli kopš žurnāla iznākšanas, un kolekcionāri aptvēra, kāda vērtība tirgū ir senākiem, labi saglabātiem žurnāla eksemplāriem, kuri kļuva ar katru dienu dārgāki.
Kā modeles Playboy 70. gados pozēja Linda Evansa, Dollija Pārtone, vēlreiz Brižita Bardo un Džeina Meinsfīlda, Viktorija Prinsipala, Rakvela Velča un Ursula Andersa.
60. un 70. gadu eiforija pamazām norima, un pienāca lietišķo 80. gadu laiks. Playboy tolaik bija ne tikai žurnāls, bet vesela impērija, kurā zem vienotā nosaukuma Playboy Enterprises darbojās daudzi, lielākoties ar izklaides nozari saistīti uzņēmumi. Šīs impērijas priekšgalā joprojām bija Hjū Hefners. Taču pienāca liktenīgais 1983. gads, kad Hefs, kā viņu sauca ne vien darbinieki, bet arī pārējā sabiedrība, pārdzīvoja nopietnu sirdslēkmi. Ballēšanās Playboy savrupmājā apsīka. 1987. gadā Hefners pārsteidza pasauli, atteikdamies no zaķu pavēlnieka dzīvesveida un otrreiz apprecoties. Viņa pirmā laulība ar Mildredu Viljamsu ilga no 1949. līdz 1959. gadam, bet sabiedrība to jau bija aizmirsusi un uztvēra Hefneru kā vecpuiša etalonu. Tagadējā izredzētā nāca no Playboy vides - tā bija par visu laiku labāko rotaļu biedreni atzītā Kimberlija Konrada. Pārim piedzima divi dēli Mārstons Glens un Kūpers Bredfords. Sabiedrību šokēja ne tikai ziņa par Hefnera laulībām, bet arī vēsts, ka Hefs nolēmis nodot Playboy impērijas vadības grožus Kristijas, savas mīļotās meitas no pirmās laulības, rokās, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmums Playboy Enterprises paliek ģimenes pārziņā. Hefa un Kimberlijas ceļi 1998. gadā šķīrās, un Hefs atgriezās pie iepriekšējā dzīvesveida - viņš joprojām redzams zaķu kompānijā, kuru skaits un sastāvs ik pa laikam mainās.
Kristija Hefnere izdevēju komandai bija pievienojusies jau 1975. gadā un 1988. gadā kļuva par Playboy impērijas vadītāju. 2009. gada sākumā viņa atkāpās no amata. Tagad Playboy Enterprises vada direktoru padome un valde, kurā ietilpst arī Hjū Hefners.

Aizliegts un atļauts
90. gadi mainīja Rietumu sabiedrības priekšstatus par vērtībām, un nu vairs nebija tabu sievietei pozēt kailai. Televīzija, kino un prese tik atklāti runāja par seksu, ka cilvēki kļuva diezgan nejūtīgi pret tēmām, kuru atspoguļošana savulaik varēja sašūpot sabiedrību. Šī vērtību maiņa ietekmēja arī Playboy saturu, un žurnāla redakcijā, tāpat kā pārējos Playboy Enterprises uzņēmumos, uzliesmoja ne viens vien strīds par turpmāko ceļu.
Mūsdienās Playboy iznāk neskaitāmās pasaules valstīs, it īpaši daudz internacionālo žurnāla izdevumu parādījās 80. un 90. gados. Taču globāla popularitāte nenozīmē viennozīmīgu sajūsmu - Playboy izdevumi daudzās valstīs bijuši un ir aizliegti joprojām. Arī mūsdienās varat nemeklēt Playboy Indijā, Ķīnā, Taizemē, Singapūrā un Brunejā. Žurnāls ir pilnībā aizliegts gandrīz visās musulmaņu valstīs, izņemot Turciju.
Taču aizliegumi neattiecas tikai uz šīm pietiekami eksotiskajām zemēm vien. Piemēram, 1986. gadā Playboy žurnāli tika izņemti no veikalu tīkla 7-Eleven plauktiem Amerikā un atgriezās tajos vien 2003. gadā. Katoliskajā Īrijā žurnāls bija aizliegts 36 gadus - līdz pat 1995. gadam, kad cilvēki pieprasīja aizlieguma atcelšanu. Interesanti, ka Playboy aizlieguma atcelšanu visai aktīvi pieprasīja arī daudzas sieviešu organizācijas.
Latvija nav piedzīvojusi Playboy aizliegumu, jo līdz šim mūsu valstī žurnāls gluži vienkārši nav iznācis. Tagad pienācis laiks pārmaiņām - no oktobra žurnāls Playboy latviešu valodā būs pieejams arī pašmāju lasītājiem.