Trīs dienas Latvijā ir vērtīgākas nekā nedēļa Turcijā, šādu secinājumu preses konferencē pauda Krievijas jaunieši, kuri šonedēļ iepazīstas ar ekonomisko, politisko un sociālo dzīvi Latvijā, apmeklējot Rīgu, Daugavpili, Liepāju, Jūrmalu.
Krievijas jauno līderu vizīti Latvijā organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Krievijas nevalstisko organizāciju "Starptautiskie dialogi" un Frīdriha Eberta fonda atbalstu no 6.-10.jūlijam.
Kā stāstīja organizācijas "Starptautiskie dialogi" izpilddirektors Grigorijs Amnuels, šī vizīte jauniešiem ir dzīves skola un, lai tajā piedalītos, jaunieši no dažādiem Krievijas reģioniem rakstījuši eseju "Kāpēc es vēlētos nokļūt Latvijā". Turklāt šī ir lieliska iespēja arī viņiem pašiem satikties un iepazīt vienam otru, jo Krievija ir milzīga un jaunieši no dažādiem Krievijas reģioniem nebūt ne tik bieži satiekas un zina viens par otru.
Islāma portāla redaktors, politologs Almazs Abdrakhmanovs sacīja, ka Latvija ir Krievijas kaimiņš, taču kopš Padomju Savienības sabrukuma trūkst informācijas par dzīvi Latvijā, tādēļ viņš bijis ļoti priecīgs par iespēju visu skatīt savām acīm.
"Sākotnēji es biju noraizējies par to, vai es spēšu sazināties, jo Krievijas medijos bieži izskan informācija, ka Latvijā runāt krieviski ir aizliegts un neviens šeit krieviski neatbildēs. Taču tie visi izrādās ir meli, jo visi uzrunātie cilvēki ļoti labi runā krieviski, ir atsaucīgi un izpalīdzīgi. Krievu valoda Latvijā ir tādas pašas tiesības kā jebkurai citai svešvalodai. Tas, manuprāt, ir ļoti labi, ka Latvijas iedzīvotāji zina vairākas svešvalodas, tas dara viņus bagātākus," sacīja Abdrakhmanovs.
Barnaulas angļu valodas skolotāja Marija Moškina stāstīja par stereotipiem, kas valda pat viņas kolēģu vidū. "Kad es pateicu, ka braukšu uz Latviju, tad kolēģi bija pārsteigti, kādēļ es braucu dažas dienas uz Latviju, ja par to pašu naudu varētu aizbraukt uz Turciju un atpūsties divas nedēļas, jo braukt uz Latviju nav prestiži. Mans kolēģis vēstures skolotājs, kuru es uzskatu par izglītotu cilvēku, pat brīdināja, ka Latvijā mani var nogalināt. Par savu mērķi turpmākajam gadam esmu noteikusi stāstīt saviem kolēģiem un draugiem par saviem Latvijā gūtajiem iespaidiem, kas mani ir ļoti pozitīvi pārsteiguši," sacīja skolotāja.
Savukārt partijas "Vienota Krievija" galvenās padomes padomnieks Vitālijs Hramušhins atzina, ka viņam Latvija vienmēr šķitusi ļoti tuva, taču nezināma, jo 20 gadu laikā kopš Latvija ir neatkarīga valsts, ļoti daudz kas ir mainījies. "Pēc šīs vizītes mani iepriekšējie priekšstati par Latviju būtiski mainās. Tiekoties ar amatpersonām un cilvēkiem, ir jūtams, ka sabiedrībā ir bailes, latviešiem no Krievijas, krieviem no latviešiem, taču, manuprāt, tām nav nekāda pamata. Krievija negrasās apdraudēt Latviju, un savukārt krieviem nav pamata baidīties, ka Latvijas valsts ierobežotu viņu cilvēktiesības. Tiekoties ar cilvēkiem, manī radās pārliecība, ka jauniešiem iegūt Latvijas pilsonību nav nekādu šķēršļu. Jā, varbūt to grūtāk ir izdarīt vecākās paaudzes cilvēkiem, taču arī daudzi no viņiem to ir izdarījuši," uzsvēra Hramušhins.
Ļoti emocionāls un pateicīgs par iespēju būt Latvijā bija Burjatijas universitātes pasniedzējs Pāvels Manžutkins, kurš daudzus latviešus iepazinis, pateicoties bijušās Padomju Savienības komjaunatnes triecienceltnes BAM (Baikāla-Amūras maģistrāles) celtniecībai. "Man kaimiņos dzīvoja vairāki latvieši, ar kuriem draudzējos, tādēļ man ļoti gribējās atbraukt uz Latviju, lai redzētu viņu dzimteni. Taču mani interesē, vai būtu iespējams, ka Latvijas jaunieši dotos tādā pašā vizītē uz Krieviju, jo domāju, ka arī latvieši būtu ļoti ieinteresēti redzēt, kā cilvēki dzīvo bijušajā Padomju Savienībā," ieteica Manžutkins.
Organizācijas "Starptautiskie dialogi" izpilddirektors pauda cerību, ka varbūt kādreiz šāda iespēja būs arī Latvijas jauniešiem, taču bez valsts atbalsta maz ticams, kas tas varētu notikt. Sarunas ir sāktas, taču vai tām būs arī rezultāti - rādīs laiks, teica Amnuels.
Preses konferencē raisījās arī diskusija, kādēļ Krievijas masu medijos par Latviju tiek sniegta sagrozīta un nepatiesa informācija. Jaunieši uzskata, ka droši vien kādam tas ir izdevīgi. Viņi arī atzina, ka, lai arī Krievijas Konstitūcijā ir noteikts, ka ir vārda brīvība, taču masu medijiem ir noteiktas valsts prasības, kuras tiem ir jāīsteno, lai arī cik absurdas tās būtu.
Amnuels atzina, ka daudz kas ir atkarīgs arī no žurnālistu zināšanām. "Vēl pirms pāris nedēļā mani pārsteidza žurnālista Alekseja Puškova raidījumā "Post scriptum" paustais viedoklis, ka Lietuva ir fašistiska valsts, fonā rādot nevis Viļņu, bet Rīgu. Kā žurnālistam, kurš neatšķir valstu karogus, galvaspilsētas var piešķirt ordeni par tautu draudzību," neizpratnē ir Amnuels.
Viņš stāstīja, ka vakar Liepājas Karostas cietumā tika veikta aptauja par dažādiem jautājumiem, uz kuriem ne vienmēr jaunieši spējuši atbildēt. "Informācijas pārbagātības laikmetā, manuprāt, mēs pazaudējam tās zināšanu saknes, kas kādreiz cilvēkiem bija," atzina Amnuels.
Jaunieši pateicās par sirsnīgo uzņemšanu un daudzveidīgo vizītes programmu, kas ļāvusi Latviju iepazīt no dažādiem skatupunktiem, un priecātos, ja arī Latvijas jauniešiem rastos iespēja apmeklēt daudznacionālo Krieviju.
Kā ziņots, projekta mērķis ir Krievijas jauniešiem sniegt objektīvu informāciju par Latvijā notiekošajiem militārajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras un sociālajiem u.c. procesiem.
Vizītes pirmajā dienā Krievijas jaunieši tikās ar Aizsardzības, Ārlietu ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, lai uzzinātu par Latvijas-Krievijas attiecībām un to perspektīvām no Latvijas valsts viedokļa. Jaunieši apmeklēja arī Okupācijas muzeju, kur iepazinās ar Latvijas vēstures nozīmīgākajiem jautājumiem Latvijas-Krievijas attiecību kontekstā. Pirmās dienas noslēgumā jaunieši apskatīja Rīgas vecpilsētas ievērojamākās vietas.
Otrajā dienā jaunieši apmeklēja Daugavpili, kur tikās ar Daugavpils domes deputātiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Programmā paredzēta arī viesošanās Daugavpils pilsētas uzņēmumā "Daugavpils ūdens", kā arī Daugavpils cietokšņa apmeklējums.
Trešajā dienā Krievijas jaunie līderi pabija Liepājā, kur tikās ar Liepājas domes pārstāvjiem, kā arī jauniešu un citu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Paredzēta viesošanās Nacionālo Bruņoto spēku ūdenslīdēju skolā un Rietumu radio, kā arī Liepājas Karostas cietuma apmeklējums.
Ceturtajā dienā jaunieši devās uz Latvijas kūrortpilsētu Jūrmalu.
