14 Jūnijā, Sestdiena
Dzīve :

Kurzemes-Zemgales hercogistes vēsture apkopota rakstu krājumā

  • Facebook
  • Izdrukāt
  • Sazināties
  • Saites

Dzīve » Vēsture

Palielināt Samazināt 15 Jan 2023 , 13:22

Kurzemes-Zemgales hercogistes vēsture apkopota rakstu krājumā

Kuldīgas novada muzejs sadarbībā ar Kuldīgas novada pašvaldību laidis klajā Kurzemes hercogistes un Kuldīgas vēsturei veltītu rakstu krājumu.  Tajā atspoguļoti starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks – unikāls periods pasaules vēsturē" prezentēto pētījumu rezultāti un paustās atziņas.

Konference un rakstu krājums "Kuldīgas un Kurzemes-Zemgales hercogiste Eiropā un Pasaulē" veidoti ar mērķi veicināt hercogistes un 16.–18. gadsimta Kuldīgas vēstures un kultūras izpēti, kā arī atbalstīt Kuldīgas nominācijas virzīšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.

Hercogistes pastāvēšanas periods (1561/1562–1795) ir nozīmīgu pārmaiņu laiks pasaules vēsturē. Līdz šim paveikts liels darbs dažādu šī laikposma vēstures un kultūras aspektu izzināšanā, tomēr vēl joprojām ir daudz neatbildētu un neskaidru jautājumu. Daļa no tiem tika aplūkota konferencē Kuldīgā 2020. gadā un tiek iztirzāta tikko iznākušajā grāmatā. Tajā apkopoti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Nīderlandes vēstures speciālistu jaunāko pētījumu rezultāti.

Izdevumā lasītājs varēs iepazīt Kurzemes un Zemgales hercogistes politiskās un militārās vēstures aspektus, sabiedrības intelektuālo dzīvi un grāmatniecību, kā arī hercogistes mantojumu Kurzemē. Īpaša vieta izdevumā atvēlēta Kuldīgas pils un pilsētas vēsturei, kā arī hercogistes liecībām, kuras joprojām glabā pilsētvide.

Jauna starptautisko attiecību dalībnieka – Kurzemes un Zemgales hercogistes – izveidošanos sekmēja unikālā situācija, kas bija izveidojusies Baltijas jūras reģionā 16. gadsimtā. Šis nelielais valstisks veidojums no 1561. līdz 1795. gadam aizņēma teritoriju no Baltijas jūras piekrastes līdz Daugavai, robežojoties ar Lietuvas Lielkņazisti, Poļu Livoniju, Zviedrijas Karalisti un vēlāk – Krievijas Impēriju. Pateicoties pārdomātai pārvaldei, diplomātijai un tirdzniecībai, hercogiste spēja ne vien pastāvēt un vairāk nekā 200 gadu saglabāt savu patstāvību, atrodoties starp savstarpēji naidīgām lielvalstīm, bet arī atstāja savu mantojumu plašākā ģeopolitiskā apgabalā.

Viens no nozīmīgākajiem hercogistes administratīvajiem centriem bija Kuldīga (tolaik dēvēta par Goldingeni), kura gadsimtiem ilgi atradās tirdzniecības ceļu krustpunktā. Pilsēta ir unikāla liecība par Kurzemes un Zemgales hercogisti un šī laikmeta uzplaukumu, starptautiskajām tirdzniecības attiecībām un kultūras apmaiņu. Tā ir arī vislabāk saglabātā pilsētvides liecība par šo vēstures posmu.

IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 15 Janvārī 2023

Skatīts : 204 reizes

Avots : https://sejas.tvnet.lv/7690495/kurzemes-zemgales-hercogistes-vesture-apkopota-rakstu-krajuma

Birkas : Zemgales, Kuldīgas, Kurzemes, Kuldīga, hercogiste, hercogistes

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
  • Dažādu traipu tīrīšana apģērbiem

  • Vācijas futbolistiem trešā vieta PK izcīņā

  • Guļamistaba

Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
{display:none;}
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Ar džentlmeni es cenšos būt pusotras reizes lielāks džentlmenis, bet ar blēdi cenšos būt vēl pusotru reizi lielāks blēdis.
-- Bismarks

Ginesa rekords? Iespējams, tālākie vārti futbola vēsturē

  • Visi aktuālie video
  • 14 Jūnijā vēsturē

    Vai jūtaties droši par savu darbavietu?
    Atbildes: 57

    Turpinās cīņa ar un par pieminekļiem. Andreja Upīša pieminekļa liktenis šobrīd Rīgas domes rokās: to – pēc mākslinieka Ivara Drulles priekšlikuma – gatavojas pārzāģēt pa vertikāli. Nu tad – pārzāģēs vai nepārzāģēs? Šodien par to un citiem pieminekļiem runājam ar arhitektu Jāni Dripi un mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

    01 Novembrī 2024
    Elita Veidemane

    Pedavaju kreditu

    LIELISKAS ZIŅAS JUMS..

    Komentē    LIELISKAS ZIŅAS JUMS..
    15 Jūnijā 2023, 11:41
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Kinofilm@LV